Ziedo, daloties ar savu mīluļa foto sociālajos tīklos
Kaut arī situācija ar bezsaimnieku dzīvniekiem Rīgā un tās apkārtnē pamazām stabilizējas, tomēr ziemā patversmes visā Latvijā saņem vairāk zvanu par pamestiem un klaiņojošiem ķepaiņiem. Lai atbalstītu bez saimniekiem palikušos četrkājaiņus, jau 11. reizi Latvijā norisinās labdarības akcija, kurā ikviens sociālo tīklu lietotājs, publicējot mājdzīvnieka foto ar mirkļbirku #laiBigbankziedo, var dot savu artavu ziedojuma vākšanā Rīgas dzīvnieku patversmei "Labās mājas".
Katrs var palīdzēt nelaimē nonākušajiem suņiem un kaķiem
Akcijas ideja ir vienkārša un sirsnīga – publicējot sava mīluļa attēlu sociālajos tīklos "Facebook" vai "Instagram" un pievienojot mirkļbirku #laiBigbankziedo, katrs var palīdzēt nelaimē nonākušajiem suņiem un kaķiem. Par katru publicēto ierakstu "Bigbank" dzīvnieku patversmei "Labās mājas" ziedos vienu eiro. Tiklīdz būs sasniegts 5000 ierakstu skaits, "Bigbank" savākto summu noziedos patversmei.
"Mēs ticam, ka ikvienam ir iespēja darīt labu, un tieši tāpēc jau vairākus gadus rīkojam kampaņu #laiBigbankziedo. Šī iniciatīva ir ne tikai veids, kā palīdzēt dzīvnieku patversmei "Labās mājas", bet arī iespēja sabiedrībai aktīvi līdzdarboties, parādot, ka kopā mēs varam radīt pozitīvas pārmaiņas," saka "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Viņš arī uzsver, ka kampaņas vienkāršā, bet efektīvā formula – katrs publicētais attēls sniedz reālu palīdzību – ļauj ikvienam iesaistīties, pat neizejot no mājām. Lai piedalītos akcijā, nav obligāti jābūt mājdzīvnieka saimniekam – var publicēt paziņu mīluļu foto vai, piemēram, uzzīmēt savu četrkājaino draugu.
Iepriekšējos gados sociālo tīklu lietotāji bijuši ļoti aktīvi un ar savu mīluļu fotogrāfijām jau dažās dienās palīdzējuši savākt ziedojuma summu – 5000 eiro. Šogad labdarības akcijas #laiBigbankziedo kampaņas vēstnese ir vieglatlēte Laura Ikauniece, kura labprāt dalās atmiņās par savu pirmo mājdzīvnieku – suni, vārdā Riko.
"Kad mēs ar ģimeni dzīvojām Jūrmalā, Majoros, gandrīz blakus Raiņa un Aspazijas vasarnīcai, Riko noteikti paspēja apriet ikvienu garāmgājēju, taču viņš patiesībā bija miermīlīgs un droši vien baidījās no citiem vairāk, nekā garāmgājēji no viņa. Atceros, ka viņam garšoja dārzeņi, it īpaši gurķu mizas, laikam bija veģetārietis," pasmaida sportiste.
Runājot par dzīvnieku adopciju, Ikauniece uzsver atbildību, kas ar to saistās: "Es ieteiktu nopietni apsvērt, vai esat gatavs parūpēties par jaunu ģimenes locekli. Daudzi dzīvnieki nāk ar smagu pagātnes pieredzi, un jaunajiem saimniekiem jābūt pacietīgiem. Taču, kad būsiet pierādījis mazajai sirsniņai, ka tā ir mīlēta un drošībā, saņemsiet divtik daudz mīlestības un pozitīvu emociju, kā arī jaunus kopīgus piedzīvojumus."
Tagad Laurai Ikauniecei un viņas vīram, igauņu sportistam Magnusam Kirtam "Instagarm" ir viņu trīs mīluļu – kaķu lapa @pupsiks.luna.and.eli.
View this post on Instagram
Patversmes ir pārpildītas
Pārtikas un veterinārā dienesta dati liecina, ka 2023. gadā Latvijā kopumā patversmēs tika uzņemti vairāk nekā 2000 suņu un ap 5000 kaķu, kas ir par aptuveni 20 % mazāk nekā gadu iepriekš. Precīzi dati par 2024. gadu gan vēl nav apkopoti, bet šim skaitam ir tendence sarukt.
Patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa stāsta, ka sabiedrības atbildība pieaug, piebilstot, ka tas gan nav attiecināms uz pilnīgi visu Latviju. Reģionos joprojām suņi tiek turēti pie ķēdes, lai gan Latvijā šāda prakse ir aizliegta. Tāpat daudzviet dzīvnieki netiek sterilizēti un vairojas nekontrolēti.
"Zvanu skaits patversmei aukstajā laikā palielinās, taču mēs rūpīgi izvērtējam savu kapacitāti. Mūsu uzdevums ir nodrošināt maksimālu labbūtību dzīvniekiem. Protams, patversme nevar aizstāt īstas mājas, bet mēs cenšamies piedāvāt augstāko iespējamo dzīves kvalitāti bezsaimnieku kaķiem un suņiem – ar labāko barību, profesionālu veterināro aprūpi, maksimālām pastaigām suņiem, kaķu socializāciju un dažādām citām programmām, kas uzlabo viņu ikdienu," skaidro patversmes vadītāja.
Patversmē "Labās mājas" ikdienā uzturas ap 60 suņiem un 80 kaķiem, turklāt visi zvēriņi dzīvo iekštelpās, tā sniedzot viņiem drošības un komforta sajūtu. Tiesa, realitātē pieprasījums pēc pagaidu māju sniegšanas ir lielāks.
"Labās mājas" kā iestāde kalpo tikai dzīvnieku aprūpei, un visas izmaksas tiek veltītas šim mērķim. Ja skatās tikai tiešos izdevumus – barību, veterināro aprūpi, higiēnu un kopšanu, vidēji viena suņa uzturēšana dienā izmaksā aptuveni sešus eiro, bet kaķa – četrus eiro. Ja ņemtu vērā pilnīgi visus izdevumus – ēkas uzturēšanu, apdrošināšanu, signalizāciju, ugunsdrošību, apsardzi, atkritumu izvešanu, ūdeni, elektrību un citus maksājumus, kopējā summa būtu daudz lielāka," uzsver Kārkliņa.
Adoptē atbildīgi un atceries, ka dzīvnieks nav dāvana
Pirms adopcijas ir svarīgi objektīvi izvērtēt, vai spēsiet par dzīvnieku parūpēties ilgtermiņā. Pirmkārt, izsveriet, vai jūsu finansiālās iespējas ļaus nodrošināt visu nepieciešamo – barību, veterināro aprūpi, aksesuārus un speciālo aprīkojumu. Otrkārt, dzīvniekam būs jāvelta laiks un enerģija – vai ik dienas varēsiet sniegt viņam pietiekami daudz uzmanības un nodrošināt aktivitātes, piemēram, pastaigas svaigā gaisā vai rotaļāšanos?
Tikpat nozīmīgi ir novērtēt, vai jūsu mājoklis ir piemērots. Ja dzīvojat nelielā dzīvoklī, vai pietiks vietas lielam dzīvniekam? Vai balkons nebūs bīstams, piemēram, kaķim? Ja ģimenē ir mazi bērni, vai dzīvnieks tos neapdraudēs un otrādi – vai varēsiet bērniem izskaidrot un iemācīt, kā cieņpilni izturēties pret jauno ģimenes locekli? Vai mājās jau ir citi dzīvnieki, kā tie sadzīvos?
Tāpat ir svarīgi novērtēt jūsu dzīvesveidu. Ja esat aktīvs, piemērotāks būs suns, bet ja mīlat izbaudīt mieru, labāk izvēlēties neatkarīgo kompanjonu – kaķi. Turklāt katra dzīvnieka raksturs un temperaments atšķiras individuāli, patversmes darbinieki jums palīdzēs atrast piemērotāko saderību.
Noteikti jāatceras, ka dzīvnieks nav dāvana. Tās ir ilgtermiņa saistības, jo gan suņu, gan kaķu dzīves ilgums ir 10 – 20 gadi. Vēl viens svarīgs solis, uzņemoties rūpes par mājdzīvnieku, ir atbildība par tā veselību un dzimstības kontrole. Sterilizācija un kastrācija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst dzīvnieku nevēlamu vairošanos un samazināt saslimšanas riskus.
Tūkstošiem dzīvnieku Latvijas patversmēs ilgojas pēc īstām mājām, viņi ir pārbaudīti un vakcinēti, tāpēc, pirms iegādājaties dzīvnieku, padomājiet par iespēju to adoptēt no patversmes. Tikai un vienīgi mūsu pašu spēkos ir panākt, lai nākotnē Latvijā visiem dzīvniekiem būtu siltas mājas un patversmes kalpotu tikai galējas nepieciešamības gadījumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
