Zinātnieki: Kā kaķi izrāda stresu un kā viņiem var palīdzēt

Kā ziņo "BBC Earth", dzīvnieku uzvedības pētnieces Lidijas Reinbergas vadībā, Austrālijas universitātē Melburnā, nolēma izpētīt, kā kaķiem rodas stress, kas to izraisa un kā ar to cīnīties. Pētnieki nolēma pavērot kaķus, kuri nokļuva patversmē. Turklāt pētījumā tika novēroti tikai tie kaķi, kuri patversmē bija pirmo reizi.

Kā pamanīt stresu kaķim

Pētījumā bija 20 kaķi, kas mazi bija mājas mīluļi un pēc tam nokļuva patversmē. Eksperimenta sākumā pētnieki noteica stresa līmeni un novērtēja to skalā no viegla līdz smagam. Pēc tam zinātnieki sekoja katra dzīvnieka uzvedībai pēc tam, kad tas nonāca patversmē.

Reinbrega sacīja, ka stresa līmenis kaķiem šādos apstākļos bieži ir atkarīgs no patversmes darbinieku rīcības. Tie kaķi, kas nejutās psiholoģiski brīvi, neskatoties uz to, ka atradās ļoti plašā būri, mēģināja paslēpties, kaut kur nolīst. Tie, kas jutās mierīgi, savos būros izēvelējās augstāko vietu un vēroja apkārt notiekošo.

Zinātnieki  izveidoja skaidru modeli: jo lielāks ir dzīvnieka stress, jo vairāk laika tas pavadīja slēpnī. "Izrādījās, ka kaķi spēcīgas sasprindzinājuma stāvoklī nevēlas neko citu kā slēpties no visiem. Un mierīgi dzīvnieki ar prieku kāpj augšā un no turienes vēro apkārt notiekošo," skaidroja zinātniece.

Vēl viens pētījuma secinājums bija, ka kaķiem liela stresa ietekmē ir lielāka pasivitāte. Lielāko daļu laika viņi vienkārši guļ un neko nedara. Pēc Reinbergas domām, stress liek kaķim apspiest savus uzvedības instinktus, saritināties un stundām ilgi gulēt. Kamēr mierīgs kaķis labprāt izpētīs vidi, meklēs spēles un dažādas aktivitātes, kontaktus ar cilvēkiem un citiem kaķiem.

Vai skaļa ņaudēšana var būt arī stresa reakcijas pazīme? Izrādījās, ka kaķi, kas skaļi ņaudēja vai trokšņaini, skrāpēja skrāpējamo stabiņu, jutās salīdzinoši labi. Tas ir, tas, ko cilvēki uzskata par nervozu uzvedību, patiesībā izrādījās norma. Savukārt klusie kaķi cieta no stresa.

Kā palīdzēt kaķim tikt galā ar stresu

Pētnieki arī pētīja, kā palīdzēt kaķim tikt galā ar stresu. Lai to izdarītu, viņi sadalīja kaķus divās grupās. Vieniem patversmes darbinieki pievērsa lielu uzmanību, rūpējās par viņiem. Jau otrajā dienā šiem kaķiem stresa līmenis sāka samazināties.

Zinātnieki secināja, ka cilvēki var mazināt emocionālo spiedienu pret kaķi ar diezgan vienkāršām darbībām. Piemēram, lēnām jātuvojas dzīvniekam un jāapsēžas blakus. Pēc tam jādod viņam laiks pierast pie tavas smaržas un tikai tad pieskarties. Šajā gadījumā vajadzētu runāt ar kaķi mierīgā balsī un draudzīgā tonī. "Tas var šķist banāli, bet kaķi ir jūtīgi radījumi, viņi reaģē uz mazākajām izmaiņām savā apkārtnē," skaidroja Reinberga.