Raidījuma "Mēs mīlam ģimeni" vadītāja Lelde Ceriņa: ir svarīgi paplašināt sabiedrības uzskatus dažādības pieņemšanā
No 19. februāra svētdienu rītos vērojam ģimenisko raidījumu "Mēs mīlam ģimeni", kur raidījuma vadītāja Lelde Ceriņa parāda dažādus ģimenes modeļus. Pati Lelde ir laimīgā laulībā ar TV personību Aivi Ceriņu, pāris audzina trīs gadus veco Adeli un nepilnus divus gadus veco Franci. Sarunā ar portālu "tv3.lv" Lelde neslēpj, kopš viņa izveidojusi ģimeni, tā sākusi daudz vairāk domāt par ģimenes vērtībām un modeļiem, kas ļauj bagātināties, izslēdzot meklējumus pēc "pareizā" vai "nepareizā".
Kā jūties, sākoties jaunam posmam karjerā? Jauna televīzija, jauns raidījums?
Augšana jaunos projektos ir tikai likumsakarīga (smaida). Nopietni strādāt mediju vidē uzsāku 20 gadu vecumā, un šis laiks ir bijis ļoti piesātināts un aizraujošs, par ko varu teikt ļoti siltu paldies savai iepriekšējai darbavietai un visam kolektīvam! Esmu izgājusi skolu, kurā apgūts teju viss – filmēšana, montāža, producēšana un, protams, raidījumu vadīšana. Man ir svarīgi turēties pie savām vērtībām, un kanāls TV3 nāca ar brīnišķīgu piedāvājumu, dodot iespēju runāt par tēmām, kuras sabiedrībā ir aktuālas un, manuprāt, ļoti nepieciešamas.
Parasti viegli ļaujies pārmaiņām, vai arī ir jācīnās ar sevi, lai bailes neņem virsroku?
Jūtu saviļņojošu azartu mesties jaunos profesionālos izaicinājumos. Šo gadu laikā esmu veidojusi raidījumus par ilgtspējīgu vidi, kultūru, dizainu, uzņēmējdarbību, modi un medicīnu, līdz ar to pieredzes portfelis ir ļoti daudzpusīgs. Ģimenes tēma, protams, ir kaut kas kam ir bijis jānobriest, un šis ir vispiemērotākais brīdis.
Kopš esmu kļuvusi par mammu saviem ķipariem Adelei (3) un Francim (1,7), daudz vairāk domāju par ģimenes vērtībām un modeļiem, ko katrs veidojam pēc saviem priekšstatiem. Tā ir ļoti dziļa un aizraujoša tēma, jo tajā var tikai bagātināties, izslēdzot meklējumus pēc pareizi vai nepareizi.
Ko vēlies parādīt ar raidījumu "Mēs mīlam ģimeni", kādu vēstījumu sniegt skatītājiem?
Ir svarīgi paplašināt sabiedrības uzskatus dažādības pieņemšanā. Kā sabiedrība tomēr joprojām esam diezgan konservatīva, un tieši citu pieredzes sadzirdēšana ir labs veids, kā mainīt priekšstatus. Katrs stāsts ir īpašs, – šo sajūtu arī centīsimies nodot!
Vai uzskati, ka mūsu konservatīvo sabiedrību var viegli mainīt? Daudziem ģimene asociējas ar vīrieti un sievieti, ja bērnu audzina viens vecāks, uzreiz runas – trūkst sievietes piemēra, trūkst vīrieša piemēra, nemaz nerunājot par viendzimuma pāriem…
Ir vajadzīgs laiks, un svarīgākais – par šīm tēmām ir jārunā skaļi, lai tās tiktu normalizētas. Just kaunu, ja kaut nedaudz atšķiries no vispārpieņemtā, ir ļoti lieka un destruktīva prāta bagāža, kuru būtu skaisti izmest tuvākajā mēslainē. Teiksim, ģimene, kura izvēlējusies skolot savu bērnus mājmācībā, joprojām ļoti uzmanīgi izvēlas ārstus, kur vest savus bērnus, jo regulāri saņem nosodošus skatienus. Vēl ļaunāk, – bērna vispārējā attīstība tiek vērtēta tieši caur šo konkrēto faktoru. Būt par skolotāju ir ārkārtīgi cienījama profesija, kāpēc tieši otrādi nepaslavējam mammas, kuras izvēlējušās tik sarežģītu ceļu? Mājmācībā skolojušies bērni kārto tādus pašus eksāmenus kā visi pārējie. Vai, teiksim, tētis bērnu kopšanas atvaļinājumā? Vai tiešām 21. gadsimtā joprojām uzskatām, ka nē, tas nav vīrieša darbs mainīt autiņbikses un uzkopt māju? Ir viela pārdomām, un šis raidījums to rosina.
View this post on Instagram
Tavuprāt, laimīgas ģimenes pamatprincipi? Vai ir tādas "pareizas" un "nepareizas" ģimenes?
Visas ģimenes, ko esmu satikusi, ir brīnišķīgi, intelektuāli cilvēki, tas kāds ģimenes modelis izvēlēts, noteikti neliecina, ka tie būtu sliktāki vai labāki sabiedrības locekļi. Laime ir atrast to ceļu, kurš piepilda, un ja tas izdodas, tad pārējiem no malas būtu tikai jāpriecājas un šīs izvēles jāatbalsta.
Kā tu raksturotu pati savu ģimeni?
Mans ģimenes modelis ir tuvāk tam, ko uzskatam par tradicionālo, un diemžēl, tieši šī sabiedrības daļa mēdz būt visaizspriedumainākā. Toties, man tuvāko draugu lokā ir visdažādākie ģimenes modeļi, un tas absolūti nekad nav radījis liekus jautājumus. Katrs izvēlas to ceļu, kāds viņam ir tuvāks, un visi spēj atrast kopīgu valodu.
Kā izdodas apvienot bērnus, ģimeni un "Mēs mīlam ģimeni"?
Lielākoties deleģējam pienākumus savā starpā, bet, kad ieplānoti kopīgi pasākumi vai reizē sakrīt filmēšanas, kā auklīte pieslēdzas mana bērnības draudzene vai mūsu vecāki. Esam pastāvīgas auklītes meklējumos. Adelīte iet dārziņā, pavasarī lēnītēm sāksim adaptācijas periodu arī Francim, bet, protams, ļoti bieži rodas SOS situācijas ar slimošanām. Kā visi vecāki, turam īkšķus, kaut tādas dienas būtu iespējami retāk (smejas)!
Tu ļoti īsā laika posmā kļuvi par divu bērnu māmiņu, kā nepazust tajā visā un nekļūt vienkārši par mammu, kā nepazudi pamperu kaudzē?
Man liekas, ka nedaudz pazust tajā visā "mammošanas" posmā ir skaisti! Ļoti izbaudu laiku kopā ar bērniem! Satraukt sevi ar domām, ka tik es neizkrītu no aprites (draudzeņu, kolēģu, sabiedrības), liedz iespēju no sirds ļauties šim posmam. Tas nenozīmē, ka ikdienā ir viegli. Katra situācija ir citādāka, bet mūsu gadījumā arvien vairāk sliecos domāt, ka tik maza starpība starp mazuļiem nav bijusi pareizākā. Es burtiski tieku plēsta uz pusēm, neviens no bērniem vēl nespēj īsti formulēt savas emocijas, tāpēc tas izpaužas kliegšanā un savstarpējā cīņā. Saglabāt mieru reizēm ir neprātīgi grūti.
Bērnu mazā vecuma starpība ir apzināta? Zinu, ka ir pāri, kuri vēlas, lai bērni uzaug kopā, ir tuvi viens otram, jo mazāka vecumu starpība, jo veiksmīgāk veidojas ģimeniska tuvība.
Jā, uzskaitītie faktori ir tie ieguvumi, uz kuriem klusībā ļoti ceru. Arī šajā situācijā, atgriežamies pie tā, ka nav tāda pareizā ģimenes modeļa, tomēr vismaz šobrīd mazā vecuma starpība ir ļoti izaicinoša. Mirkļos, kad kopīgi jāsastrādā blēņas, abi, protams, ir ļoti vienoti, bet lielākoties gadās visādi kreņķi. Vēl lielāku spiedienu manā prātā uzlicis bērnu psihoterapeita Nila Saksa Konstantīnova teiktais, ka cilvēka personība lielā mērā izveidojas tieši līdz četru gadu vecumam. Katru dienu domāju par to, kā radīt vidi, kurā visiem tiek sadalīta pietiekama, nedalīta uzmanība.
View this post on Instagram
Nereti uzskata, ka sieviete nevar veidot veiksmīgu karjeru un paralēli būt laba, klātesoša mamma, ko tu par to saki?
Iespējams, kādreiz tā tiešām bija, un tas nebija atkarīgs tikai no pašas sievietes vēlmēm. Prieks, ka mūsdienās, tas redzami mainās. Pirmkārt, digitalizācija ir devusi ārkārtīgi lielu attīstības lēcienu arī šajā jautājumā, jo ir iespējams strādāt attālināti. Otrkārt, daudzas darbavietas ir saprotošas un pretimnākošas, respektējot faktu, ka sievietei ir arī ģimenes dzīve. Treškārt, ja konkrētā vide nav elastīga, nereti sievietes nodibina savu uzņēmumu. Pēdējo 5 gadu laikā esmu intervējusi vismaz simts jaunās māmiņas, kuras šobrīd veiksmīgi vada savus mazos biznesus. Ja partneris ir atbalstošs, tad, manuprāt, viss ir iespējams.
Nebaida, ka darbu dēļ vari neredzēt pirmos soļus, neredzēt citas "pirmās" lietas, cik svarīgi tev tas ir?
Praktiski visi filmēšanas komandas locekļi (režisore, producentes, operatori) ir vecāki, un tas nozīmē, ka visu iesaistīto interesēs ir plānot filmēšanas ļoti operatīvi. Dažreiz iztiekam bez kārtīgām pusdienu pauzēm, toties ātrāk tiekam mājās pie savām ģimenēm. Bērniem veltu ļoti daudz laika, un savas intereses drīzāk apgūstu uz miega rēķina, kurš noteikti cieš, bet jaunības maksimālismā tā var.
Laiks kopā ar bērniem, dienas rutīna, kas palīdz saglabāt sievišķību? Cik daudz mirkļu velti tieši sev – sejas maskām, relaksējošām vannām?
Pie kosmetologa neesmu bijusi mēnešiem, toties esmu uzsākusi apmeklēt tenisa treniņus un jogu, kamēr bērni no rīta vēl guļ. Visām vēlamajām prioritātēm laika neatliek, tāpēc atliek izvērtēt, kas tieši šobrīd ir svarīgāk. Relaksējoša vanna arī skan pēc idilles, tās vietā vakaros vācu izmētātās bērnu mantas. Es neiebilstu, ja varētu pa māju staigāt kā tāda Kleopatra, bet realitātē mēs esam pilnīgi normāla ģimene, kurai vienmēr prasās pēc kādas papildus diennakts stundas.
Nereti pāri uzskata, kad parādās bērni, tad Valentīndiena ir multeņu skatīšanās, randiņi ir iešana pusdienās kopā ar bērniem, kā ir tev un Aivim, ir laiks pašiem sev?
Attiecības mainās, un daudzas lietas, kas šķita prioritāras, tādas vienkārši vairs nav. Tas nav nedz slikti, nedz labi, jo esam auguši citā kvalitātē. Lai kalendārā nospraustu kopīgus randiņus, es iegādājos biļetes uz teātri, koncertiem vai ceļojumiem, proti, notikumiem, kas mums kopā sniedz piedzīvojumu sajūtu. Vismaz līdz šim – tas strādā!
Novēlējums Latvijas ģimenēm!
Lai vienmēr pietiek drosmes iestāties par savām vērtībām un uzskatiem. Un tikpat svarīgi, lai savā ceļā izdodas satikt līdzīgi domājošos, kas stiprina un atbalsta!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
