Hobijs, kas izmaina likteņus. "EDART" veidotājs Edgars Aivars par atkarībām un atkarīgajiem
Edgaram Aivaram un Artūram Lapinskim ir visai netipisks hobijs. Sanākšana kopā viņiem nozīmē klīšanu pa Rīgas ielām, meklējot nākamos varoņus savām dokumentālajām filmām – cilvēkus, kurus atkarība ir dziļi ievilkusi savos nagos.
Viņu "YouTube" kanāla "EDART" pirmais lielais panākums bija filma "Caur adatu", kuru rādīja vairākās skolās visā Latvijā. Daudziem tā likusi raudāt, daudziem atteikties no kaitīgiem ieradumiem.
Negaidīta popularitāte vietnē "draugiem.lv" tos pārsteidza. Vēlāk abi turpināja filmēt un publicēt savus video "YouTube" kanālā "EDART", kurš tagad pilda arī sociāli atbildīgu funkciju. Dokumentālajās filmās Edgars un Artūrs atspoguļo salauztas dzīves, parādot neglīto Rīgas pusi, kā arī cilvēkus, kuriem bieži ejam apkārt ar līkumu. Pats Edgars atklāj, ka šis projekts jeb kā viņš to dēvē, hobijs ir mainījis arī paša dzīvi un iespaidojis pieņemt lēmumu atteikties no alkohola.
Sarunā portālam "tv3.lv" Edgars Aivars atklāj patiesus stāstus par atkarīgajiem un ar atkarībām saistītām problēmām Latvijā, "YouTube" kanāla pirmsākumiem, samilzušo alkohola patēriņa problēmu Latvijā, odekolona sērgu, personīgo cīņu ar alkoholu, kā arī par retajiem laimes stāstiem.
No pašuzņemtiem video ar telefonu līdz "YouTube" kanālam
Edgara Aivara un Artūra Lapinska ceļi krustojās skolā. Pats Edgars stāsta, ka mācīšanās nav patikusi, bet pasmiešanās gan. Edgaram toreiz bija telefons "Nokia N95", kuras kameru novērtēja Artūrs, un tādējādi iedvesmoja kaut ko arī pafilmēt. Tā nu abi puiši ākstīdamies kļuva par "draugiem.lv" sensāciju.
"Pirmo video mēs nofilmējām par klases biedru Ņikitu, kuru izmeta no skolas. Artūrs to samontēja, un es nodomāju: "Vau, tik profesionāli uztaisīts!" Artūrs tajā brīdī patstāvīgi mācījās filmēt. To video ielikām "draugiem.lv". Bija sadaļa "populārākie video", tad tas pāris nedēļas bija pirmajā vietā," atceras Edgars.
Jau nākamais video nokļuva raidījumā "Degpunktā". Ieraudzījuši pamestu māju, abi draugi tajā ielīda un filmēja iemītniekus, kuri dzīvoja visai šokējošos apstākļos. Tas bija pirmais pamudinājums pievērsties sociālām problēmām un filmēt atkarīgo dzīvi, taču sākumā šos video cilvēki uztvēra kā ņirgāšanos un kaut ko smieklīgu.
"Latvijā ir lielas problēmas ar alkoholu un narkotikām – to arī mēs rādījām. Citi cilvēki to uztvēra kā ņirgāšanos. Skaidrā prātā cilvēkam skatoties, kaut kādas viņu darbības ir smieklīgas. Tomēr – nē – mēs vienkārši parādām to cilvēku, kāds viņš ir," stāsta Edgars.
Viņš pats atzīst, ka ir pārsteigts par to, ka kopā ar Artūru, klīstot pa Rīgas ielām, vienmēr kaut kas notiek. Ja kādreiz varoņus saviem stāstiem vairāk meklēja paši, tad tagad atkarīgie piesakās pirmie.
"Tagad mazāk staigājam apkārt, mums paši cilvēki raksta, grib dalīties ar savām problēmām," stāsta Edgars.
Ja mūs kaut kas interesē, tad varam kaut ko pateikt, tāds rupors, caur kuru cilvēki mūs sadzird. Parasti vairāk tās ir piektdienas, sestdienas, svētdienas, kad cilvēki ir saindējušies. Saka: "Uztaisiet par mani filmu!"
Nesen ar Edgaru sazinājās Helvijs no Olaines cietuma. Viņš gribēja dalīties ar savu stāstu, lai citi nepieļautu tādas pašas kļūdas. Tas ir arī atbalsts no apkārtējiem cilvēkiem, jo šie filmu varoņi kļūst zināmi, tādējādi tiem ir motivācija nepievilt lielo auditoriju. Pats Edgars stāsta, ka viņam cietuma pieredze šķita ļoti interesanta.
"Es beidzot atslēdzos no ārpasaules. Man tika atņemts telefons, beidzot biju šeit un tagad. Cik sapratu Norvēģija atbalstīja to projektu finansiāli, tas tika uzbūvēts pēc viņu programmas, neizskatās kā centrālcietums. Citi cietumi neatbalsta Olaines cietumu, jo uzskata to par kūrortu, jo tur tikai gaiļi un stukači sēž. Nē – tur sēž cilvēki, kuri grib mainīt savu dzīvi, ārstējas no savām atkarībām," stāsta Edgars Aivars.
Samilzusī alkohola patēriņa problēma Latvijā
Viņš uzsver, ka par alkoholismu savā kanālā abi runā jau 14 gadus. Tā ir milzīga problēma, jo alkohols Latvijā ir pieejams un lēts.
"Alkoholisms pārsvarā sastopams tādās sfērās kā celtniecība, šoferi, mehāniķi. Pirmdienās viņiem parasti ir temperatūra, vecmāmiņa jau trešo reizi mirst. Alkoholam ir jābūt desmit reizes dārgākam. Visvairāk dzer tas zemākais slānis, tāpēc ka alkohols ir lēts. Pārtikas veikaliņi ir pārbāzti ar alkoholu. Jautājums, vai vispār pārtikas veikalā vajadzētu tirgot alkoholu? No bērnības rodas tāds priekšstats, ka tas, kas veikalā tirgojas, nav nekas slikts. Jautājums arī, kā var tirgot alkoholu benzīntankos? CSDD katru gadu taisa kampaņas par alkohola lietošanas sekām pie stūres."
"EADART" ir arī iesaistījušies projektos un virzījuši vairākus priekšlikumus, kā mazināt risku, kas saistīti ar alkohola un nikotīna atkarībām. Viņaprāt, alkohols ir iesakņojies mūsu kultūrā. Edgars saprot arī argumentus, ka dzert taču var mācēt ar mēru, tomēr pats nostājas tajā pusē, kura vispār atsakās no alkohola un atrod citus veidus, kā atslābināties.
"Protams, tiem, kuri lieto alkoholu liksies, ko es te muļķis stāstu, vajag mācēt dzert. Bet tu savā CV neierakstīsi, ka es māku dzert, labāk kaut kādas citas prasmes ieraksti," uzsver "EDART" autors.
Odekolona sērga Latvijā
Problēma ar odekolona patēriņu ir vēl daudz nopietnāka, nekā varētu šķist pirmajā acu uzmetienā. Tie, kuriem ir smaga alkohola atkarība, šis produkts ir ideāls. Odekolons ir vēl lētāks un pieejams – tāpēc tas ir ļoti kārdinošs smagi atkarīgajiem.
Mēs esam par to izveidojuši filmu, kuru gada laikā ir noskatījušies pieci miljoni cilvēku. Odekolons ir ļoti liela problēma, kuru piesedz gan valdība, gan ražotāji.
"Etiķetes uz tām pudelītēm, visticamāk, ir tepat Latvijā kaut kur drukātas. Rakstīts, ka odekolons ir ievests no Ukrainas, tomēr viņu tepat Latvijā arī fasē, līmē virsū. Visi zīmogi, kas tur ir salikti, ir viltus. Kopumā tas ir spirts, kurš tiek tirgots kā odekolons. Tiek apiets akcīzes nodoklis, tāpēc tas ir tik lēts. To dzer lielos daudzumos, un neviens to nekontrolē," stāsta Edgars Aivars.
Vēl viens produkts, kurš bija izpelnījies alkoholiķu uzmanību – dezinfekcijas līdzeklis. To daudzi lietojot arī iekšķīgi.
"Kovida laikā, kad tikko parādījās dezinfekcijas līdzekļi, tos dzēra. Vienu brīdi Latvijas Balzāmā tirgojās speciālas kannas kā dezinfekcijas līdzekļi. Uzreiz varēji nopirkt divus litrus un dzert. Tas ir paredzēts, lai dzertu. Vienkārši apiets likums, lai to varētu pārdot,"par robiem likumdošanā stāsta filmas veidotājs.
Vēl viens paslēptais ļaunums, ko "EDART" saistība ar atkarībām min, ir azartspēles, kas pieejamas onlainā.
"Tagad viss ir pieejams kabatā. Vari braukt pie stūres, vai, kā es skatījos, tramvajā sieviete brauca ar bērnu. Māte spēlēja azartspēles telefonā. Ģimenes locekļi pat nezinās, tu spēlē vai nespēlē. Pa kluso nospēlē [visu]. Tagad visi, kuriem nav slinkums, to reklamē. Tam sekas mēs redzēsim vēlāk. Esmu daudz pazīstamos un draugus pazaudējis, kuri ir uzsēdušies uz azartspēlēm. Tu viņiem aizdod naudu, pēc tam vienkārši klausies pasaciņas," stāsta Edgars.
Par saviem desmit gadiem bez alkohola
Edgaram nācās pieņemt vienu svarīgu lēmumu kanāla attīstības sākumā. Ja viņa mērķis bija ietekmēt cilvēkus nelietot, tad pašam bija jākļūst par piemēru. Stresu Edgars tagad pārvar citos veidos un alkoholu nelieto jau desmit gadus.
"Es pirmo reizi piedzēros 12 gados. Mēs, būdami puikas, augām Ķengaragā, viens otru arī vilkām. O, vajag iedzert, vēl, vēl, vēl. No bērnības kā bērns to redzi. Vecāki iedzer, un tas nekas slikts jau nav," atceras Edgars.
Pašu uzņemtās dokumentālās filmas "Caur adatu" galvenā varoņa Edija stāsts bija tik spēcīgs, ka lika arī filmas veidotājam Edgaram atteikties no alkohola.
"Ap 16 sapratu, ka man patīk iedzert, kā arī sapratu – tā ir problēma. Nevarēju nekādīgi no tās tikt vaļā. Sākot filmēt "EDART", taisījām dokumentālo filmu "Caur adatu". Es biju braucis ar Ediju uz rehabilitācijas centriem, kur atrodas cilvēki, kuri ārstējas no alkoholisma. Sapratu, ka man pašam tā ir liela problēma. Ja es turpinu "EDART", tad es nevaru citiem cilvēkiem teikt: "Jūs gan nedzeriet!" Jau ir pagājuši 10 gadi, un es uzskatu, ka tas ir mans pareizākais lēmums dzīvē."
Edgars stāsta, ka nav vienas atmešanas metodes, bet ir jāmeklē visi iespējamie varianti. Viņam, piemēram, bija palīdzējusi arī Alena Karra grāmata "Kā viegli kontrolēt alkohola lietošanu".
"Piecas dienas biju labi patusējis. Gulēju mājās, trīcēju, domāju, ka šoreiz ir jābeidz. Atradu to grāmatu un sāku lasīt. Ļoti laba, smieklīga un ar foršiem piemēriem. Alkohols – tas ir labs apmāns," atceras Edgars Aivars.
Alkohola nodarīto postu pirmo reizi savām acīm Edgars redzējis jau savā ģimenē, jo paša tēvs bija atkarīgs.
Manam tēvam bija lielas problēmas ar alkoholu, līdz es viņu atradu beigtu uz zemes. Viņš bija nodzēries. Cieš jau tie cilvēki, kuri ir blakus.
"Protams, ka gribas no tā atkarīgā tikt vaļa. Nekādu labumu viņš nedod, tikai postu. Viss sākas palēnām. Visi apkārt dzer, tiek pasniegts, ka tas ir jautri. Ja mēs skatāmies uz bērniem, tad viņiem visiem ir jautri, sanākot kopā, arī bez alkohola. Kāpēc tā? Pieaugot, varam izklaidēties tikai sadzeroties."
Retie laimes stāsti
Atkarībās ierautos cilvēkus ir gaužām grūti izvilkt ārā. Edgars atklāj, ka visa kanāla vēsturē tie ir bijuši tikai divi gadījumi, kad dokumentālo filmu varoņiem ir izdevies kardināli mainīt savu dzīvi. Lielākoties atkarīgie uztver Edgaru un Artūru par lētticīgiem muļķiem, no kuriem izdosies izprasīt naudu un palīdzību. Viens no laimes stāstiem bija Lauris Duboļcovs no filmas "Dzīvības eliksīrs".
"Viņš joprojām dzīvo skaidrā. Ielīdām vienā mājām, satikām viņu. Pēc sarunas kaut kas mūs pie viņa vilka, jo jutām, ka kaut kas viņā ir. Aizbraucām, izvilkām. Pēc vairākiem mēnešiem satikām, un viņš bija jau zaudējis pirkstus. Teicām, lai pārtrauc dzert. Viņš atšķīrās no citiem, jo saskatīja mūsos to, ka gribam palīdzēt. Citi domā: "Ai, šitie muļķi neko nesaprot, no viņiem var viegli dabūt naudu."
Lauris Duboļcovs ir tas retais gadījums, kad bija izdevies palīdzēt. Otrs šāds gadījums bija Edijs no filmas "Caur adatu", kurš mainīja ne tikai savu, bet tūkstošiem likteņu. Edijs bija Edgara klasesbiedrs, ar kuru abi pirmo reizi pamēģināja alkoholu.
"Vienmēr, kad mēs atbraucām, skolotāji teica, ka bērni nekad tik mierīgi nebija sēdējuši. Filmas beigās, kad Edijs iznāca ārā, kāds no skolotājiem, skolēniem raud. Tad mēs saņēmām vēstules, kāds no skolēniem bija uzrakstījis, ka pārtraucis pīpēt. Tā filma daudziem ir mainījusi dzīves, tajā skaitā arī man. Šo filmu rāda arī ārpus Latvijas, esam saņēmuši pateicības vēstules arī no ārzemēm."
Edgars apgalvo, ka ir grūtāk veidot stāstu par atkarīgajām sievietēm, jo emocionāli ir smagi to redzēt savām acīm.
Daudz smagāk, kad sieviete ir atkarīga. Tas kaut kā daudz smagāk iziet cauri. Pagājušogad mēs nofilmējām sievieti, kura bija stāvoklī un viņai asinīs bija aptuveni divas promiles. Tik lepni stāstīja, ka dzer šito un to. Pēc tam es vēl kādu mēnesi sūdīgi jutos.
"Es uz kādu laiku aizgāju citā jomā padarboties. Katrs stāsts, ko laižam sev cauri, atstāj iekšā kaut ko. Sieviete, kura bija stāvoklī alkohola reibumā, bija tāds – kāpēc? Citi grib tikt pie bērniem un netiek, un viņa stāvēja ar vēderu, lielījās, ko ir dzērusi," atceras populārā "YouTube" kanāla autors.
Edgars stāsta, ka tikai retais spēj izkļūt no apburtā loka ¬ tas ir ļoti sarežģīti. Nepieciešams uzticams cilvēks, kurš būtu gatavs palīdzēt finansiāli un morāli.
"Tas ir tāds apburtais loks. Ja tu esi uz ielas un izdomāji beigt lietot, tad tev vajag tikt slimnīcā. Lai tiktu slimnīcā, tev ir vajadzīga pase. Lai dabūtu pasi, tev ir vajadzīgs bankas konts. Ja nav bankas konts, tu vari samaksāt skaidrā, bet ir vajadzīga pase, lai varētu pastā uzrādīt, ka tu ieskaiti naudu. Tu nevari izlīsti no turienes. Ir jāatrod cilvēks, kurš par tevi būs gatavs samaksāt naudu, bet ir vajadzīga arī deklarētā dzīvesvieta, lai uztaisītu pasi. Tas ir apburtais loks, kuram mēs izgājām cauri "Dzīvības eliksīrā"."
Edgars min, ka filmas "Caur adatu" varonim Edijam palīdzēja "Minesotas programma". Ārstēšanās notiek 28 dienas stacionārā un tajā iekļauti veidi, kā palīdzēt atkarīgajiem.
Edgars Aivars un Artūrs Lapinskis turpina darbu pie jaunām dokumentālajām filmām. Edgars "YouTube" kanālu "EDART" dēvē par hobiju, jo tas nav galvenais ienākumu avots. Taču šis nevainīgais hobijs ir mainījis gan paša Edgara dzīvi, gan arī ietekmējis varoņu un skatītāju likteņus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
