Velns vārdā nikotīns. Kā smēķēšanas atmešana jau pēc dažām minūtēm ietekmē organismu?
Liela daļa smēķētāju, kuri nolēmuši atmest, ir teikuši sev šos vārdus: "Šī ir pēdējā cigarete!", taču dodas uz veikalu nopirkt jaunu paciņu. Arī elektronisko cigarešu lietotāji jeb "veipotāji" saka, ka var mierīgi iztikt bez veipa, tomēr tos moka trauksme, ja smēķēšanas ierīce nav pie rokas. Velns ar nosaukumu "nikotīns" ir ļoti kaitinošs. Tie, kuriem ir izdevies atmest, var liecināt, kādai ellei ir jāiziet cauri, lai atbrīvotos no smēķēšanas uz visiem laikiem.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 2018. gada datiem smēķējošo 48% sieviešu un 42% vīriešu nopietni vēlējās atmest smēķēšanu, tomēr tikai 2% bija izdevies to īstenot. Rodas jautājums, kāpēc ir tik grūti atmest un kas notiek ar cilvēka organismu, kad pēdējā cigarete ir tiešām pēdējā? Vai smēķēšana nozīmē arī elektronisko cigarešu lietošanu jeb "veipošanu"?
Uz šiem jautājumiem portālam "tv3.lv" palīdzēja atbildēt Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja, veselības aprūpes vadības ārste, psihiatre, narkoloģe Astrīda Stirna un pneimonologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams.
Smēķēšanas sērga Latvijā
Ja apskata SPKC datus pēdējo septiņu gadu nogrieznī, tad var novērot, ka ikdienas smēķētāju īpatsvars ir svārstījies no gada uz gadu. Pneimonologs Alvils Krams norādīja, ka, rupji apaļojot, šis rādītājs gan vīriešiem, gan sievietēm vidēji ir 30%. Viņš norādīja, ka pēc smēķētāju skaita, Latvija ierindojas vienā no sliktākajām pozīcijām Eiropas Savienībā.
"Pirmo reizi sāku skatīties statistiku 90. gadu pašā sākumā. Tajā laikā Latvija, Krievija un Dienvidkoreja pēc smēķētājiem vīriešiem bija pirmajā vietā pasaulē, aplūkojot WHO (World Health Organization) datus. Latvijā aptuveni divas trešdaļas vīriešu smēķēja. Pašlaik smēķēšana ir gājusi mazumā, tomēr nevar droši to apgalvot, jo smēķētāju skaits svārstās."
Ar saviem [Latvijas] 30% [smēķētāju] mēs esam aptuveni, kādā trešajā, piektajā, sestajā vietā ES no gada uz gadu. Tas strauji nemainās, jo atmest smēķēt ir grūti.
Smēķēšanas atmešana ir ļoti sarežģīta, jo nikotīna atkarība tiek pielīdzināta gandrīz heroīna un kokaīna atkarībai. Daudzi mēģina atmest atkārtoti, jo pirmais mēģinājums var izgāzties, un pēc laika seko nākamais. Realitātē tie, kas atmet, pēc kāda laika atkal smēķē. Narkoloģe Astrīda Stirna norāda, ka tā nav tikai fizioloģiska atkarība, bet arī ļoti spēcīga psiholoģiskā nepieciešamība.
"Tā ir ne tikai fiziska atkarība, kas ir tūliņ pēc smēķēšanas atmešanas dažu stundu vai dienu laikā, kad ir fiziskā simptomātika, bet arī psiholoģiskā atkarība, kas ļoti ilgstoši pavada vairākus mēnešus."
[Smēķēšana ir] tīri psiholoģiska tieksme, jo tā ir gandrīz vai rituāla sastāvdaļa.
Kāds smēķē vairāk, kāds mazāk, tomēr galvenais atkarību noteicošais faktors ir tas, cik ātri pēc pamošanās roka sniedzas pēc cigaretes vai citām smēķēšanas ierīcēm. Pneimonologs Alvils Krams norāda, ka nosacīti laimīgs cilvēks var būt, ja tieksme smēķēt uznāk tikai vakarā.
"Viens rādītājs ir, cik daudz tu smēķē, bet tas ir ļoti slidens rādītājs. Daži neizsmēķē visas cigaretes. Tomēr svarīgākais jautājums ir, cik agri pēc pamošanās cilvēkam vajag to cigareti. Tāds reāls smēķētājs to dara uzreiz pēc pamošanās. Tas, kurš pēc 2-3 stundām darbā uzsmēķē pirmo cigareti, ir laimīgs cilvēks, vai vispār, ja tikai vakarā."
Veipot nozīmē smēķēt?
Kāds var apgalvot: "Es nepīpēju, es tikai veipoju!" Tomēr nikotīns ir atkarību izraisošs, kaut arī ietērpts citādākās "drēbēs". Narkoloģe Astrīda Stirna norāda, ka cilvēkam, kurš grib atmest smēķēšanu nebūtu vēlams rekomendēt elektroniskās cigaretes. Atšķirība ir tajā, ka, izsmēķējot cigareti, smēķētājs gūst apmierinājumu, turpretī tiem, kas patērē elektroniskās cigaretes, process var būt neapstādināms.
"Jaunie produkti ir jauniešiem ļoti interesanti, tas ir pirmais solis, lai veidotos atkarība. Tad šie veipotāji meklē varbūt kaut ko citu, smēķē arī īstās cigaretes. Tie, kas smēķē, dara otrādi. Es domāju, ka tas nav smēķēšanas atmešanas produkts."
Pneimonologu Alvilu Kramu elektronisko cigarešu tēma nupat ir skārusi ļoti personīgi. Ražotāji viņu iesūdzēja tiesā par viņa teikto LSM krievu valodā, proti, par eksperta viedokli, par elektronisko cigarešu kaitīgumu, izplatību un lietošanu jauniešiem. Viņš liecina, ka uzņēmumam, kas iesūdzēja viņu tiesā, tīrā peļņa 2021. gadā bija 10 miljoni eiro. Arī Latvijai šie uzņēmumi maksā lielus nodokļus, taču ilgtermiņā neviens vēl nezina, kādas veselības problēmas radīs šis salīdzinoši jaunais un vēl neizpētītais smēķēšanas produkts.
Klasiskās cigaretes sāka ierobežot tikai tad, kad saprata, ka katrs otrais vai trešais nomirst. Šobrīd ar elektroniskajām cigaretēm ir tieši tas pats. Nevar arī nokontrolēt lietojumu, jo nav raksturīgās smakas.
"2019. gadā bija PVO aptauja par elektronisko cigarešu smēķēšanu. Biežāk nekā reizi mēnesī 13-15 gadu vecuma grupā vidēji lietoja 18% jauniešu."
Alvils Krams norāda, ka no veselības aprūpes viedokļa notiekošais ir "mēmās šausmas", jo atkarības sekmēšanos nosaka arī tas, cik agri cilvēks ir sācis smēķēt.
"No tiem, kuri šobrīd smēķē, aptuveni 50% ir sākuši smēķēt nepilngadīgi. Pasaulē aptuveni 90% sākuši smēķēt nepilngadīgi. Jo agrāk tu sāc, jo grūtāk ir atmest. Cilvēka smadzenes attīstās līdz 25 gadu vecumam. Plaušas attīstās līdz 21 gada vecumam. Pusaudzim, bērnam nevajag mēnešiem ilgi smēķēt, lai kļūtu atkarīgam. Viņam vajag mēnesi vai nedēļas."
Viņš min arī to, ka šis produkts nav izpētīts, un iespējamie veselības riski mūs tikai sagaida.
"Tikai kopš 2006. gada Ķīnā parādījās pirmās elektroniskās cigaretes. Tas ir jauns produkts. Tiesā es teicu, ka daļa no tiem bērniem nākotnē pāries uz klasiskām cigaretēm. Elektroniskās cigaretes ir toksiskas. No klasiskās cigaretes nomirst katrs otrais, tas ir vidēji 14 gadus īsāks mūžs. Mēs vēl nezinām, kādi būs tie rezultāti, kas attiecas uz elektroniskajām cigaretēm."
Kas notiek ar organismu pēc smēķēšanas atmešanas?
Bieži tiek runāts par to, kādu kaitējumu organismam nodara smēķēšana. Taču varbūt vajadzētu vairāk izcelt arī tos ieguvumus, ko sniedz smēķēšanas atmešana. Vai tiešām jau pēc pirmajām stundām no nesmēķēšanas brīža notiek izmaiņas? Uz šo jautājumu narkoloģe Anita Stirna atbild – jā!
"Neaizmirsīsim, ka smēķējošajiem akūtajiem efektiem iedarbība ir aptuveni 6–8 stundas. Tas arī ir iemesls, kāpēc cilvēki atkārto smēķēšanu, tāpēc, ka efekts samazinās. Asinsrite uzlabojas nesmēķējot, kaut arī ir parādība, ka viņam ir tieksme, sirdsklauves, rokas trīc. Tieši hroniskajiem nesmēķētājiem, ja viņš nedabū to kārtējo cigareti."
Pēc SPKC sniegtās informācijas, jau 20 minūtes pēc smēķēšanas pārtraukšanas normalizējas asinsspiediens un pulss. Šo informāciju vēlreiz apstiprina arī Alvils Krams, norādot, ka tie ir pirmie efekti, ja cilvēks pārtraucis smēķēt. Šie efekti skar arī smēķētājus, kas smēķē ik pēc ilgāka laika sprīža.
Alvils Krams norāda, ka pēc 12 stundām no pārtraukšanas brīža cilvēkam pamazām samazinās tvana gāzes iedarbība, kas nozīmē to, ka organisms tiek labāk apgādāts ar skābekli.
Skābekli organismam piegādā hemoglobīns. Viss skābeklis izšķīst asinīs, jo organisma audi var uzņemt skābekli tikai caur hemoglobīnu. Tvana gāze var būt nozīmīgs faktors, tad aptuveni pēc 12 stundām tvana gāze pamazām izdalās no organisma.
Aptuveni pēc dienas samazinās miokarda infarkta risks. Notiek pozitīvs efekts uz asinsvadu sistēmu. Pēc divām dienām sāk uzlaboties arī oža un garša. Alvils Krams norāda, ka otrajā un trešajā dienā notiek smagākā cīņa, jo atmešanas simptomi ir paši spilgtākie. Trešā diena ir grūtākā, jo parādās abstinences simptomi – roku trīce, svīšana, sirdsklauves un sāpes sirds apvidū, paaugstināts sausums mutē, slikta dūša.
"Pēc deviņiem mēnešiem mazinās klepus, jo skropstiņas, kas ir uz plaušām, sāk labāk funkcionēt. Cigaretes paralizē šo funkciju. Uzlabojas šo skropstiņu funkcija. Tāpēc arī cilvēkam ir klepus, jo skropstiņas smēķētājam netiek galā ar to funkciju. Samazinās arī bronhīta risks."
Narkoloģe Anita Stirna nosauc veselu virkni onkoloģisko slimību riskus, kas pēc vairākiem gadiem samazinās.
"Samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi. Ja atmet smēķēšanu, tad pēc desmit gadiem, tas risks samazinās uz pusi plaušu vēža gadījumiem. Arī citām vēža formām riski saslimt samazinās jau pēc dažiem gadiem kopš smēķēšanas atmešanas brīža – virslūpas vēzis, mutes un barības vada vēzis."
Viņa norāda arī par citiem blakus traucējumiem, kas ir saistīti ar smēķēšanu.
"Ir arī virkne dažādu ikdienišķu traucējumu – klepus no rītiem, elpceļu iekaisumi. Arī uzlabojas sejas krāsa, uzlabojas apetīte, arī smarža un garša uzlabojas – tā ir vesela virkne ieguvumu. Protams, ir arī ekonomiskie ieguvumi, un apkārtējiem cilvēkiem kaitējums mazinās."
Narkoloģe Anita Stirna norāda, ka atmešanas veids katram būs citādāks. Viņa norāda, ka veselības problēmas ir laba motivācija, tikai ļoti, ļoti rūgta.
Smēķēšanu ir iespējams atmest gan pakāpeniski, gan uzreiz, un neviens no šiem veidiem nav pareizāks, jo katram cilvēkam atmešanas process būs citāds.
Ir cilvēki, kuri ir ar lielu smēķēšanas stāžu, piemēram, 20–30 gadi, un atmet vienā dienā. Ir tādi, kuri to nevar izdarīt un atgriežas. Ja tas neizdodas, tad ierosina nikotīna aizvietojošos produktus – plāksteri, košļājamās gumijas. Tas kompensē negatīvās izjūtas, kuras rodas, ja pārtrauc smēķēt – sirdsklauves, paaugstināts asinsspiediens, diskomforts.
Arī Eiropā par to runā, ka tas ir viens no efektīgākajiem smēķēšanas atmešanas veidiem, jo strauja atmešana ir ļoti grūta. Jāmeklē alternatīvas, kā aizpildīt sava rituāla daļu, lai izvairītos no smēķēšanas. Mēs nevaram uzrakstīt vienu recepti visiem," saka speciāliste.
Pēc pneimonologa Alvila Krama sacītā, visas šīs izmaiņas notiek pamazām, un internetā bieži minētie laika periodi ir tikai aptuvenie rādītāji, jo tad ir iespējams objektīvi fiksēt noteiktas izmaiņas.
"Viss notiek pamazām, katram notiks citādāk. Visas no minētajām funkcijām organismā jau uzlabojas visu laiku paralēli. Šie visi laika periodi ir aptuvenais brīdis, kad mēs varam konstatēt izmaiņas, tie riski jau samazinās visu laiku. Risks samazinās pēc pirmās dienas. Jautājums, kad mēs to objektīvi varam konstatēt."
Viņš arī norāda, ka, ja atmet smēķēt 30 gadu vecumā, tad pāragras nāves risks samazinās par vairāk nekā 90%. Ja pārtrauc smēķēt 50 gadu vecumā, tad pāragras nāves risks samazinās par 50%. Protams, atšķirsies, ja cilvēks ir smēķējis piecus gadus vai piecdesmit. Tie visi ir faktori, kas spēj ietekmēt iznākumu.
Nikotīna atkarība ir smaga cīņa, taču nav neiespējama. Atbalstu var meklēt pie tuvajiem, kā arī vērsties pie speciālistiem, kas piemēros labāko pieeju individuāli. SPKC arī aicina, ja paša spēkiem neizdodas atmest, palīdzību var meklē pie sava ģimenes ārsta, kā arī ārsta-narkologa.
Anonīmu palīdzību smēķēšanas atmešanai vari saņemt arī zvanot uz Konsultatīvo tālruni smēķēšanas atmešanai: 67037333 (darba dienās, no 08:00 līdz 18:00*).
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
