Ieskaties Viļa Daudziņa grāmatā "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs" vēl pirms atvēršanas svētkiem

Grāmatas atvēršanas svētki notiks šī gada 26. aprīlī pulksten 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu un deju svētku ekspozīcijā "Dziesmusvētku telpa". Darba literārā redaktore ir Māra Ņikitina, bet dizaina autore Anta Pence.

Grāmatā "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs" ir apkopoti zīmējumi, kas tapuši filmas "Zeme, kas dzied" uzņemšanas laukumā. Filmā Vilis Daudziņš attēlo Rīgas Latviešu biedrības nama biedru un vienu no svētku organizētājiem Bernhardu Dīriķi.

Kamēr filma vēl top, tikmēr "Neputns" paspējis jau apkopot un izdot Viļa Daudziņa zīmējumus skaistā grāmatā ar nosaukumu "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs", piedāvājot ne tikai "bildes", bet arī Viļa Daudziņa asprātīgos attēloto mirkļu aprakstus.

Vilis Daudziņš grāmatas ievadā saka: "Viss sākās 2022. gada 17. februārī 5.10 no rīta Straupes pilī. Vienā no istabām, kur kādreiz padomju laikā bija mituši prominenti "kodēji", bija iekārtota grimētava filmai "Zeme, kas dzied". Sēdēju friziera krēslā pretī saliekamam grima galdam un blenzu spogulī. Uz galda bija akurāti sarindotas pūdernīcas, lielas un mazas pindzeles un lērums visādu pudelīšu un grima trauciņu. Skaidri zināju, ka mani sagaida pusotras stundas pacietīgas sēdēšanas, jo grima māksliniece Beata Rjabovska manam tēlam bija radījusi ārkārtīgi komplicētu galvas rotu."

Vilis Daudziņš

"Vispirms ar plānām miesas krāsas lateksa "pankūciņām" tika panākts atkāpušos matu efekts, tad uz pieres rūpīgi tika nomaskēta pāreja no manas ādas uz šo mākslīgo plesi, un visbeidzot uz tā visa tika uzsēdināta parūka. Kad manipulācijas ar galvas virsu bija pabeigtas, grimētājas ķērās pie manas sejas apakšējās daļas, proti, tika pielāgota un līmēta bārda un ūsas."

Viņš stāsta, ka visa šī darbošanās likās tik interesanta, ka pēkšņi sagribējās piefiksēt to, ko es redzu spogulī.

Vilis Daudziņš

"Atvēru savā telefonā aplikāciju Notes un sāku zīmēt. Tā radās pirmā bilde – Beata liek Bernharda Dīriķa parūku."

"Teikšu jums godīgi, zīmēšana telefonā ar pirkstu ir diezgan piņķerīga padarīšana – ekrāns mazs, pirksts sasodīti resns. Varat paši pamēģināt… Tāpēc bildēs visiem maniem varoņiem ir lieli deguni – mazus šausmīgi grūti uzzīmēt. Kaut gan… tieši tādi ar raksturīgiem deguniem man viņi patīk vislabāk," tā radošo procesu atceras V. Daudziņš.

Ekskluzīva iespēja ieskatīties grāmatā pirms grāmatas iznākšanas

Ziņas publicēšanas brīdī grāmata vēl ir tipogrāfijā. "Pagaidām vizuālie materiāli varētu būt tikai no maketa posma. Pievienoju pielikumā dažus Daudziņa zīmējumus, kas iekļauti grāmatā," atsūtot ilustrācijas paskaidro izdevniecības "Neputns" pārstāve un piebilst: "Attēliem ir teksti ar autora paskaidrojumiem."

Lūk, neliels ieskats grāmatā vēl pirms tas atvēršanas!

1. Pirmie uz dziedāšanas svētkiem Rīgā ieradās brāļi Lukstiņi no Irlavas vīru kora. Sievas abiem bija pieteikušas, lai šie turas viens pie otra, ar svešiniekiem, lai nerunā un no citiem nekādu ēdamo neņem. Portretēti apstādījumos pie Rīgas stacijas.

2. Ķēves Diāna un Amālija (no kreisās) ar Rīgas žandarmērijas unteroficieriem vēro svētku gājienu.

3. Doma baznīcas bēniņi. Garīgās mūzikas koncerts. Skan Mendelsona sonāte b-dūrā Saldus ērģelnieka Oskara Šepska izpildījumā.

4. Kopkoris Ķeizardārza estrādē. Skan Jāņa Cimzes "Rīga dimd". Pie diriģenta pults virsdiriģents Indriķis Zīle. Pirmajās rindās redzami Lēdurgas vīru kora dziedātāji. Fakts, ka dalībnieki ir bez cepurēm, ir viena no lielākajām Pirmo dziedāšanas svētku mīklām. 1873. gada 25. jūnijs.

5. Umurgas kora baritons Jurķēnu Krišs pirmo reizi pie Rīgas bārddziņa. Ar instrumentu Zigismunds Gžibovskis.

6. Tenori Pūteļu Mārtiņš un Mazvāveru Jusis pēc koru karošanas. 10 vīru koru konkurencē viņu koris nedabūja neko. Pilnīgi neko. Ķeizardārza estrāde, 29. jūnijs, vakars.

Grāmatas tapšanu un atvēršanas svētkus atbalsta Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Jānis Zuzāns personīgi un Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu un deju svētku ekspozīcija "Dziesmusvētku telpa".