Laiks adventes vainagam: idejas un fakti

Šogad pirmā advente ir 30. novembrī. Katru gadu adventes datums mainās.

Vēsture un simboliskā nozīme  

Adventes vainaga tradīcija ir radusies 16. gs. Vācijā (luterāņu pārvaldītajā teritorijā), taču pašreizējo izskatu ieguva daudz vēlāk. Tiek uzskatīts, ka vainagu pašreizējā veidolā radīja luterāņu mācītājs Johans Heinrihs Viherns. 1839. gadā, strādājot nabadzīgo rajonā, viņš redzēja, cik bērni nepacietīgi gaida Ziemassvētkus. Lai ļautu viņiem vieglāk izturēt gaidīšanu, viņš izveidoja lielu koka apli, kurā ievietoja daudz mazas sarkanas svecītes un četras lielas baltas sveces. Katru dienu tika aizdedzināta viena sarkanā svecīte, bet katru svētdienu iedega vienu balto sveci, pirmajā adventes svētdienā vienu, otrajā divas, līdz vainagā iedegas visas četras sveces.

Mūsdienu tradīcijā vainagā, kas parasti tiek novietots uz galda, liek četras lielas sveces. Ja vainags tiek likts pie durvīm, tad adventes vainags paliek tikai kā gaidīšanas simbols un sveces tajā netiek ievietotas.

• Adventes vainaga apaļā forma simbolizē uzvaru un saules atgriešanos.
• Četras sveces simbolizē adventes nedēļu skaitu, četras sezonas un četrus kardinālu tikumus, bet zaļā krāsa ir cerību krāsa.
• Egle  ir spēka simbols uzvarai pār grēku un ciešanām savukārt mūžzaļie augi – simbolizē Dieva mūžību.
• Sveču gaisma simbolizē cerību, mieru un cīņu pret tumsu. Kristieši adventes vainagā mēdz saskatīt arī Jēzus Kristus ērkšķu vainagu.

Katoļu baznīcā katrai no svētdienām ir piesaistīta atšķirīga sprediķa tēma:  

• Pirmajā svētdienā (adventa svētdienā) tiek runāts par Jēzus Kristus otro atnākšanu.
• Otrajā par Jāni Kristītāju, kas sagatavoja ceļu tam kungam un līdzīgu tēmu.
• Trešās svētdienas sprediķis atkal tiek veltīts Jānim Kristītājam un priekam, ko radīs glābēja ierašanās.
• Ceturtajā svētdienā tiek lasīts sprediķis par Mariju un Jāzepu un notikumiem, kas saistīti ar Jēzus piedzimšanu.

Idejas, kā uztaisīt adventes vainagu

Latvijā adventes vainags tiek gatavots no egļu, kadiķu vai priežu zariem. Pēdējais no variantiem ir uzskatāms par labāko un praktiskāko, jo priežu skujas vainagā turas daudz labāk un ilgāk nekā citu skujkoku skujas.

Vainagu var dekorēt ar čiekuriem, pīlādžiem, kastaņiem, kadiķogām vai citām spilgtām un ilgi stāvošām ogām.

Komerciāli izplatītajos vainagos tiek izmantoti arī dažādi spīdumiņi, pūšamā krāsa, sirsniņas, plastmasas vai koka eņģelīši un citi dekori. Šeit izvēles iespējas ir ļoti plašas un atliek ļaut vaļu fantāzijai.

Galvenais ir neaizmirst par svecēm. Adventes vainagā ir vajadzīgas četras, vēlams, lielas sveces, kuras ievieto pa vidu vai iesprauž pašā vainagā.

Svecēm ir jābūt lielām, jo to dedzināšana ir jauks pasākums un, izvēloties mazas svecītes, pirmā nodegs jau pirmajā svētdienā un to nāksies aizstāt ar citu.

Galerijā tradicionālie skuju koku vainagi, ko šogad gatavoja Latvijas valsts mežu Kalsnavas arborētumā.

Tiem, kas nepieturas pie tradīcijām, ir iespēja veidot adventes vainagu no visdažādākajiem materiāliem – salmiem, papīra, stieplēm, virvēm, avīzēm.

Veidojot adventes vainagu kopā ar bērniem, to var pagatavot tikai no avīzes un kastaņiem vai čiekuriem. Šādā variantā avīzi vajag cieši salocīt daudzās kārtās un izveidot apļa formu. Pēc tam avīzes karkass ar karsto līmi tiek aplīmēts ar kastaņiem vai čiekuriem. Ļaujot vaļu fantāzijai, arī sveču krāsa var tikt mainīta pēc saviem ieskatiem. Formas variācijas ir bezgalīgas, taču pats svarīgākais ir saglabāt adventes laika ideju.

Adventes vainagu darbnīcas

LVM Kalsnavas arborētumā 27. novembrī pulksten 18 aicina uz svētku darbnīcu, un pašiem pagatavot vainagu no dabas veltēm. Pievienojies — vietu skaits ierobežots! Papildu informācijai zvani pa tālr.: 27841099.