Lieldienu simboliskā nozīme un ticējumi laimei, veselībai un bagātībai

Lieldienās tiek krāsotas olas, visi šūpojas un izmanto brīvdienas, lai sakārtotu mājas vai iekoptu dārzu. Neatkarīgi no tā, vai pieskaitāt sevi pie seno latviešu tradīciju turpinātājiem vai kristiešiem, Lieldienu svinēšanas tradīcijas ir savijušās cieši kopā.

Lieldienas latviešu tradīcijās

Senajiem latviešiem Lieldienas bija vieni no četriem gada svarīgākajiem svētkiem un tika piesaistīti pie saules cikliem debesu jumā. Šādā kontekstā pavasara saulgrieži jeb Lielā diena vienmēr tika svinēta brīdī, kad saules centrs šķērsoja debesu ekvatoru un diena kļuva garāka par nakti. Samērā droši var apgalvot, ka tieši šī dabā skaidri novērojamā parādība ir radījusi teicienu – gaismas uzvara pār tumsu.

Latviskajās tradīcijās pie pavasara saulgriežu svinēšanas pieder – svētku mielasts, saulītes daudzināšana olu krāsošana, ripināšana un meklēšana, mazgāšanās tekošā ūdenī rīta saulē, kā arī šūpošanā.

Olas ir saules simbols. Šūpošanās ir sava veida simboliska saules ceļa attēlojums debesu jumā. Tas ļauj labāk apzināties, ka dzīve ir piesaistīta līdzīgām kustību dimensijām, kur tumsa ar gaismu mijas viena aiz otras.

Lieldienas kristietībā

Lieldienas (grieķiem, aramiešiem, slāviem – Pasha) jeb augšāmcelšanās diena kristietībā ir svētki, kur tiek atzīmēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās diena.

Ievērojot šīs tradīcijas 40 dienas pirms Lieldienām noris gavēnis, kura laikā tiek skaitītas lūgšanas, lūgta grēku piedošana un kristieši atturas no noteiktu ēdienu grupu lietošanas uzturā.

Arī nedēļa pirms Lieldienām šīs tradīcijas ietvaros tiek uzskatīta par svētu. Svarīgākās dienas ir Zaļā ceturtdiena jeb Palmu ceturtdiena (Kristus pēdējā vakarēšana), Lielā Piektdiena (sišana krustā) un pašas Lieldienas (augšāmcelšanās).

Savukārt septiņas nedēļas pēc Lieldienām tiek atzīmēti Vasarssvētki (svētā gara parādīšanās apustuļiem), savukārt pareizticīgajā baznīcā 40 dienas pēc Pashas tiek atzīmēta Debesbraukšanas diena (Kristus ķermeņa pacelšanās debesīs).

Lieldienu ticējumi

• Lieldienas rītā caur zīda drēbi skatoties, var Laimu redzēt.
• Uz Lieldienām vajagot jauna krekla, lai arī zils. Uz Ziemas svētkiem lai vecs, ka tik balts.
• Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
• Ja kāds, kas agrāk Lieldienās taisījis šūpoles, nu tās vairs neceļ, tad labie gari atriebj viņam par to.
• Ja Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.
• Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
• Lieldienā nedrīkst zāli plūkt, jo tad tā nokalst.
• Lieldienā nededzina uguni, jo tad neaug kāposti.
• Kurš Lieldienas rītā visagrāk uzceļas, tas visu vasaru nekad neizguļas.
• Lieldienas rītā saulei lecot, vajag iet uz upi muti mazgāt, tad var no rītiem agri uzcelties, nenāk miegs.
• Ja pa Lieldienām apēd nepāri olu, tad tam notiks kāda nelaime.
• Kad vardes pa Lieldienām iet pāri par lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.
• Cik daudz rasas priekš Lieldienas, tik daudz salnu pēc Lieldienas.
• Lieldienas rītā jāapēd vismaz 12 dzērvenes, tad tai gadā būs sārti vaigi.
• Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
• Lai mājā nebūtu mušu un knišļu, tad Lieldienas rītā jānoslauka druskas no galda un jānes pār robežu.
• Lieldienās vajagot šūpoties, tad nākamu vasaru nekodīšot odi, mušas un dunduri.
• Lieldienas rītā jāceļas priekš saules, lai redzētu, kā saulīte šūpojas.
• Lieldienas rītā jāsalasa skaidiņas, tad pārvēršas par naudu.
• Lieldienas naktī redzētie sapņi piepildās.

Avots: http://valoda.ailab.lv/