Nost ar Līgo svētkiem! Latvieši svin Jāņus
Pirms svētkiem, skatoties Jāņu siera receptes, pamanīju ierakstu, kur tika aizrādīts, ka Līgo siers nevar būt, bet ir jāraksta Jāņu. Samulsu. Kas tie ir par svētkiem? Skaidrs, vasaras saulgrieži ir pāris dienas ātrāk, bet oficiālās brīvdienas ir Līgās un Jāņos. Skaidrojumu, ka tie ir Jāņi, aprasta gan kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne, gan kultūrpētnieks, dievturis Uģis Nastevičs.
Kultūrvēsturniece, latviešu apģērba vēstures pētniece un mākslas zinātņu doktore Ievas Pīgozne jau maijā sociālajā "Facebook" rakstīja: "JĀŅI. Jā, Jāņi strauji tuvojas, tāpēc jau atkal šis atgādinājums. Tradicionāli šos svētkus sauc par Jāņiem, tos svin "pašā Jāņu vakarā" un visi svētku dalībnieki ir "Jāņa bērni"."
Mākslas zinātniece skaidro, ka Latvieši svin JĀŅUS, plūcot Jāņu zāles, pinot Jāņu vainagus, dedzinot Jāņuguni, dziedot Jāņudziesmas, dziesmas ar piedziedājumu līgo, daudzinot Jāņatēvu un Jāņamāti, dzerot alu, ēdot Jāņu sieru.
"Es Jāņos aicinu arī vilkt mugurā tautastērpu. Bet galvenais, saukt šos svētkus to īstajā vārdā – par JĀŅIEM. Nekropļojam savu valodu ar 20. gadsimta veidojumu "Līgo svētkiem" un nelokāmo vienkāršojumu "Līgo". Kad dzirdu, ka mēs "svinam Līgo", man sāp ausis. No kurienes tad teiciens "līst kā pa Jāņiem"," vaicā Pīgozne.
Un kam nav slinkums, var pārliecināties, atverot dainuskapis.lv.
Te būs viena tautas dziesma no Dainu skapja Nr. 32932-0
Jānits jāja visu gadu,
Atjāj Jāņu vakarâ,
Atjāj Jāņu vakarâ,
Pašâ zāļu laiciņâ.
Kultūras pētnieks, dievturis Dr. Uģis Nastevičs skaidro, kāpēc gadu no gada uzvirmo jēdziens "Līgo svētki".
"To it kā pirmais būtu izgudrojis Emilis Melngailis, kā pats to norādījis "Jaunāko Ziņu" (1928#137:7) rakstā. Taču jāatgādina, ka krietni pirms Melngaiļa, gan plaši tiražētā darbā "Die Vorzeit Lieflands. Ein Denkmahl des Pfaffen- und Rittergeistes" (1798:173) jau Merķelis norisi nosaucis "Lihgo-Festes". Iekams neesmu uzgājis senākus pieminējumus, par sakni uzskatu šo vācisko vārdu savienojumu, kas vēlāk pārtulkots latviski, gan piemēros periodikā, no kuriem še uzrādīšu vien dažus posmā līdz 1875. g.," raksta Nastevičs.
Nastevičs tāpat kā Pīgozne atgādina, ka mūsu tautas garamantās svētki ir Jāņi. Ir Jāņu vakars, Jāņu nakts, kam seko Jāņu diena.
"Un ir līgotnes — Jāņu dziesmas līgošanai. Ļaudīm, kuri tiecas latviskajā ielasīt (inkulturēt) kristietiskos uzslāņojumus, pagodinos darīt zināmu, Barontēva vārdiem izsakoties, "Jānis nav rada evaņģēliskam St. Johannesam, bet ir tāds pats saulgriežu veidols, kā latiņu Janus ar savām divām sejām, no kurām viena vērsta atpakaļ uz pagājušo pavasari, bet otra — rudeņam pretim." Tālab aiz greizā nosaukuma "Līgo svētki" stāv ne tik daudz Melngailis, cik krietni senākas vācu ietekmes pēdas. Šo atkal un atkal nākas uzsvērt," raksta Nastevičs.
Vasaras saulgrieži šogad ir 20. jūnijā pulksten 23.50 un Zemes ziemeļu puslodē iestāsies astronomiskā vasara. 20. un 21.jūnijs ir gada garākās dienas. Nakts uz piektdienu, 21. jūniju, būs gada īsākā nakts, raksta portāls "timeanddate.com".
Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas – īsākas. 22. jūnijā dienas garums būs par deviņām sekundēm īsāks, Pēterdienā, 29. jūnijā, saule spīdēs piecas minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis par stundu.
Gadu sadalot ceturkšņos atbilstoši saules spīdēšanas ilgumam, saulgrieži ir vasaras vidus. Gada gaišākais ceturksnis noslēgsies augusta sākumā, savukārt astronomiskā vasara turpināsies līdz 22. septembrim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
