Atklājam, kā "Dziesma dejo. Deja skan" tapšanā veikta zelta repertuāra nošu restaurācija
Radošā komanda turpina strādāt, lai Mežaparka Lielajā estrādē 5. un 6. augustā pulksten 21.30 pārsteigtu ikvienu koncertuzvedumā "Dziesma dejo. Deja skan", kur pulcēsies vairāk kā 6000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm.
Lai koncertuzveduma "Dziesma dejo. Deja skan" komponists un muzikālās daļas vadītājs Uģis Prauliņš varētu izveidot vienotu skaņas dizainu, kā arī, lai mūziķi to varētu izpildīt "dzīvajā" un viss izdotos tik vērienīgi, kā iecerēts, bija nepieciešams katra skaņdarba nošu pieraksts, kas, kā izrādījās, vairums gadījumu nav saglabājies, ne zelta repertuāram, ne jaunākiem skaņdarbiem. Šo apjomīgo darbu, ko sauc par nošu transkripciju, veica komponists un mūziķis Edgars Linde "uz ausi", kas prasīja astoņus mēnešu ikdienas darba.
Kā atzīst nošu restaurators Edgars Linde, viss process noticis "uz ausi", kur pilnīgi viss ierakstā dzirdamais jāpārvērš nošu materiālā, lai dzīvais orķestris varētu spēlēt un koris dziedāt. Lielākajai daļai mūzikas materiāla bija pieraksti klavieru partijai, taču oriģināls skaņdarba pieraksts ar visām instrumentu partijām pārsvarā nav saglabājies un ja ir, tad ne digitāla formātā. Skaņu ieraksti, pēc kuriem dejo dejotāji arī ir saglabājušies pat no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Piemēram, visiem zināmajam skaņdarbam "Es mācēju danci vest" ir dzirdamas vijoles, alti, čelli, kontrabasi, pūtēji, koris utt. Taču šo instrumentu nošu pieraksta nav, lai pie tā tiktu, Edgars Linde klausījās katru ierakstu un veica nošu transkripciju.
"To, ko es nevarēju sadzirdēt, to saliku tā, kā tam ir jābūt. Vieglāki, protams, ka bija tie skaņdarbi, kam ir mazāks muzikālais sastāvs, taču ir arī lielās partitūras, īpaši no pagājušā gadsimta piecdesmitiem, sešdesmitiem gadiem, kur bija folkloras orķestris, kas nāca kopā un ierakstīja Latvijas radio ierakstu studijā. Katrs skaņdarbs bija kā eksāmens manu spēku pārbaudei."
Idejas autors un producents Edžus Arums saka: "Pēc projekta labprāt nodotu visu nošu un audio materiālu Latvijas Nacionālajam kultūras centram, lai ikviens, kurš vēlas kādu no šiem skaņdarbiem izpildīt dzīvajā, būtu tādas iespējas, tādējādi veicinot dziesmas un dejas sintēzi dažādos formātos visā Latvijā. Koncertuzvedums tiks ierakstīts arī audio formātā un arī jaunizveidotie ieraksti būs pieejami visiem."
5. un 6. augustā Mežaparka Lielajā estrādē savienosies divas tradīcijas – dziesma un deja. Koncertuzveduma nosaukums "Dziesma dejo. Deja skan" ir arī formas apzīmējums, jo dejotāji arī dziedās un koristi arī dejos. Repertuārs sastāv no labi zināmiem koru un deju numuriem, kā arī jaunrades, tādēļ komponists un muzikālās daļas vadītājs Uģis Prauliņš ir izveidojis vienotu skaņas dizainu visam koncertuzvedumam. Mākslinieciskie vadītāji – Agris Daņiļevičs un Mārtiņš Klišāns. Mežaparka Lielajā estrādē to izpildīs ap 6000 dalībnieku no visas Latvijas un ārzemēm, kā arī 14 mūziķu sastāvs. Skatītāji šoreiz sēdēs atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes korim paredzētajās vietās un dalībnieki dejos laukumā, kur parasti atrodas skatītāju soli. Viss uzvedums notiks "dzīvajā" izpildījumā.
Biļetes "Biļešu paradīze" kasēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
