Notiks Dziesmu un deju svētku labāko deju kolektīvu konkursa fināls

Deju kolektīvu dalībnieki konkursa skati salīdzina ar "Koru kariem", kas tradicionāli notiek Dziesmu svētku nedēļā.

"Koru konkurss "Koru karu" vēsturiski notiek Dziesmu svētku nedēļā. Šī tradīcija ir vēsturiski saglabājusies no pirmajiem Dziesmu svētkiem. Citu nozaru konkursi – vokālajiem ansambļiem, pūtēju orķestriem, koklētājiem un arī dejotājiem, ir pirms svētkiem, jo Dziesmu svētku nedēļā ir tik daudz pasākumu, ka visus vienā nedēļā nevar salikt," portālam "tv3.lv" stāstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra Sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Ertmane.

Konkursā piedalās tie kolektīvi, kas ieguvuši augstāko punktu summu skatē. "Tas ir nozīmīgs notikums un iespēja katram kolektīvam, jo tiek saņemta Lielā Dziesmu svētku balva. Tāpat 2023. gada Svētkos Lielās balvas ieguvēji A grupā būs tie, kas būs pie karoga gan Karogu cildināšanas pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā, gan Svētku gājienā 2.jūlijā," stāsta L. Ertmane.

Deju kolektīvu konkursa fināls Ķīpsalā norisināsies visas dienas garumā divās daļās. Konkursa pirmā daļā pulksten 13.00 savas dejas konkursā atrādīs deviņi D grupas (vidējās paaudzes) deju kolektīvi, konkursa otrā daļa pulksten 16.30 savas dejas atrādīs A grupas (jauniešu) deju kolektīvi. Apbalvošana paredzēta pulksten 21.30.

Rita Spalva,

žūrijas komisijas priekšsēdētāja

"Gaidu Deju konkursa finālu ar satraukumu, jo tā vērtēšana ir liela atbildība katra konkursanta priekšā. Un arī ar prieku, jo tas neapšaubāmi nesīs neaizmirstamu emocionālu pārdzīvojumu."

Fināla dalībniekus vērtēs starptautiska žūrija:

• žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Pedagoģijas zinātņu doktore, horeogrāfe, pedagoģe, kultūras darba organizatore, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja Rita Spalva;
• Tartu universitātes, Vīlandes Kultūras akadēmijas lektors, baletmeistars, Igaunijas Dejas aģentūras deju skolotājs, Pauls Bobkovs/Paul Bobkov (Igaunija);
• horeogrāfe, kultūras projektu producente, Poznaņas Tehnoloģiju universitātes Tautas deju grupas Poligrodzianie mākslinieciskā vadītāja, universitātes kultūras centra direktore Marzenna Biegala Hovorska/Marzenna Biegała-Howorska (Polija);
• Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, Horeogrāfijas katedras vadītāja, bijusī Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošā soliste Zita Errsa;
• dejotājs, horeogrāfs, Valsts deju ansambļa "Daile" solists (1983–1989) Alberts Kivlenieks;
• Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Dejas katedras vadītājs, profesors, lietuviešu nacionālo deju veidotājs, sešu Baltijas studentu festivālu "Gaudeamus" un Lietuvas Dziesmu svētku Deju dienu mākslinieciskais vadītājs Vidmants Mačulskis/Vidmantas Mačiulskis (Lietuva);
• Latvijas Kultūras akadēmijas docents, klasisko, vēsturisko un raksturdeju pasniedzējs Rīgas Baleta skolā, Latvijas Nacionālā baleta pedagogs-repetitors, vairāku starptautisko dejas konkursu žūrijas pārstāvis Iļja Vlasenko.

Latviešu skatuviskā deja XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos:

• 2023. gada 7. un 8. jūlijā Daugavas stadionā deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs"
• XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzvedumā "Mūžīgais dzinējs" koši iemirdzēsies Latvijas novadu krāsas. Lieluzvedums iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto.
• Deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" repertuārā iekļautas 32 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda.
• 2023. gada 3. jūlijā Arēnā Rīga Latviešu skatuviskās dejas lielkoncerts "Balts"
• Deju jaunrades koncertuzvedums "Balts" veidots ar jaunu mūziku, jaunām horeogrāfijām un jaunu māksliniecisko risinājumu, kurā saplūst skatuviskā deja un latviešu tēlotāja māksla. Cauri vijas balts pavediens, kā ceļš no kura sākt, veidoties un nenomaldīties, kuru ņemt par pamatu un, kurā būt nemitīgā attīstībā.
• Balts audekls, uz kura zīmēt, un balts pavediens, no kura aust krāsainus rakstus. Dažādības pilns 18 horeogrāfu kopdarbs ar 18 jaunām dejām, kas atklāj septiņas latvietim svarīgas būtības – bērnība, daba, darbs, zeme, dzīvošana, tīrradnība un esība. Latvieša daudzšķautņainība un tīrība reizē.
• Deju nozare būs plaši pārstāvēta arī Svētku Noslēguma koncertā "Kopā Augšup" Mežaparka Lielajā estrādē 2023. gada 9. jūlijā.

Tiešraidē konkursa finālu varēs vērot LMT Viedtelevīzijā.

Bezmaksas koncerta ieejas kartes uz konkursa I kārtu iespējams izņemt www.bilesuparadize.lv vai "Biļešu paradīzes" kasēs, savukārt ieejas kartes uz konkursa II kārtu vairs nav pieejamas.

Jau ir noslēgušies vokālo ansambļu konkursa fināls, pūtēju orķestru konkursa fināls un koklētāju ansambļu konkursa fināls.