Rundāles pils muzejs aicina uz pasākumu par vēsturisko māla flīžu rekonstrukciju

2024. gadā, sākot atjaunot telpas, kur savulaik atradās restorāns, tika secināts, ka pavardu zālei nepieciešams tikai kosmētisks remonts. Taču ievērojami sliktāks bija blakus esošās telpas, bijušās restorāna virtuves, stāvoklis: nolietotas grīdas flīzes, nepraktiski iekārtie griesti, vizuāli nolietoti logi un sienas. Demontējot griestus, kas bija uzstādīti pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, skatam atklājās vēsturiskās velves, kas lielā mērā noteica turpmāko atjaunošanas virzienu – maksimāli saglabājot telpas autentiskumu un vēsturisko raksturu.

Pils pirmā stāva telpās grīdas klāj sešstūrainas māla flīzes – gan restaurētas vēsturiskās flīzes, gan padomju laikā pēc to parauga izgatavotas.

Lai piemeklētu līdzīgas flīzes, Elīna Dundule pētīja gan vietējo, gan ārvalstu piedāvājumu, taču risinājums, kas pēc formas, materiāla, faktūras un izgatavošanas principa atbilstu vēsturiskajam paraugam, netika atrasts. Līdzīgas muzeja vajadzībām piemērotas flīzes izdevās atrast Meksikas un Indijas tirgū. Izrādījās, ka tās veidotas, neizmantojot mehāniskus līdzekļus, tāpēc radās ideja flīzes izgatavot Latvijā pēc Rundāles pils flīžu konkrētajiem parametriem.

Nepieciešamais apjoms – aptuveni 35 m² – pārsniedz ierasto keramiķu darba mērogu, tādēļ flīžu izgatavošana sākās kā eksperiments sadarbībā ar keramiķi Lauru Matildi Ikerti, izmantojot neapstrādātu sarkano mālu. Tas izrādījās piemērots, un visu vajadzīgo daudzumu muzejs vēlāk iegādājās no uzņēmuma SIA "Lode".

Elīna Dundule,

Rundāles pils muzeja būvniecības projektu vadītāja Elīna Dundule

"Tapa pirmās flīzes, kuras nodedzinājām elektriskajā krāsnī pie keramiķes Dainas Petteres. Bija skaidrs, ka šo paveikt ir iespējams, tikai jāpiestrādā pie pareizas izgatavošanas tehnikas un jādara darbs uz priekšu."

Rundāles pils cokolstāvā tika iekārtota pagaidu darbnīca, kur notika māla sagatavošana, flīžu formēšana, žāvēšana un apstrāde. Apdedzināšana notika viesu mājas "Baltā māja" keramikas malkas ceplī tepat Rundāles pils tuvumā. Ikreiz cepļa kurināšana ilga ne mazāk kā 12 stundu, un kopumā to nācās kurināt trīs reizes, lai iegūtu nepieciešamo flīžu daudzumu.

Elīna Dundule,

Rundāles pils muzeja būvniecības projektu vadītāja Elīna Dundule

"Pēc katras dedzināšanas reizes ar lielu satraukumu vērām vaļā cepli un skatījām, kas nu būs sanācis – vai nav daudz plīsušu flīžu un vai vispār būs kas izmantojams grīdas ieklāšanai. Rezultāts bija pārsteidzoši labs."

Līdztekus flīžu izgatavošanai notika konsultācijas ar speciālistiem par piemērotāko ieklāšanas, apstrādes un šuvju aizpildīšanas tehnoloģiju. Rezultāts – māla flīžu grīda, kuras tapšanā izdevies maksimāli pietuvināties vēsturiskajām izgatavošanas un ieklāšanas metodēm.

6. martā plkst. 14.00 interesenti aicināti iepazīties ar rekonstrukcijas procesu no idejas līdz realizācijai, uzzināt par izmantotajiem materiāliem un tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī gūt ieskatu, cik nozīmīga ir kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

Ieeja pasākumā ir bez maksas. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās līdz 3. martam, rakstot uz e-pastu: [email protected]. Vietu skaits pasākumā ir ierobežots.