"Cilvēks ēd kā cūka." Elitas Drākes padomi, kā pie svētku galda nenodarīt sev pāri

"Cilvēks no dabas, tāpat kā mazs bērns, nekad neko nav ēdis kopā. Vēlējos uzzināt, no kurienes sākās šis "cūku sindroms". Vēsturiski, cik esmu pētījusi, tā ir apmēram 17. gadsimta Francija, kad cilvēki no bezdarbības, nekā nedarīšanas un laika nosišanas ēdienreizē izdomāja trīs kārtas. Līdz tam cilvēki ēda ļoti dabīgi un secībā.

Cilvēks, pieradinot cūkas un liekot tām ēst visu kopā, jo cūka ir vienīgais radījums pasaulē, kas ir visēdājs, pats sācis ēst kā cūka. "Cūkas sindroms" nozīmē, ka ir sile, kurā saliek visu, kas palicis pāri, un cūka to apēd.

Elita Drāke

Veselīga dzīvesveida speciāliste

Cilvēki dara to pašu. Ja mēs kuņģi pielīdzinām silei, tad cilvēks, sēžot pie Ziemassvētku galda, ēd tāpat kā cūka – visu pēc kārtas. Kad visi produkti ir kopā, sākas rūgšana un pūšana, jo tie kopā nesader un nepārstrādājas. Kas rūgst un pūst, arī smird, un tas viss notiek kuņģī un zarnās.

Kad ēdam visu pēc kārtas, kas ir uz galda, jo ir princips "viss taču jāpagaršo", visa pagaršošana ir katastrofa un iemesls, kāpēc cilvēki slimo, kādēļ viņiem ir liekais svars, kādēļ viņi pēc ēšanas jūtas slikti.

Jā mēs ēdam vienveidīgu ēdienu, tas ātri pārstrādājas, un nākamajam ēdienam ir vieta," dalītās ēdienkartes rašanās iemeslu Skaties.lv skaidro Drāke.

Aizliegti tomāti un piens, bet īpašā godā ceļami griķi un kanēlis jeb Elitas Drākes ieteikumi ziemas ēdienkartei

Kā uzsver veselīga dzīvesveida speciāliste, ir trīs produktu grupas, kas savā starpā "nesaprotas": gaļa nesader ar zivi, tāpat šie abi produkti "nedraudzējas" ne ar kartupeļiem, ne ar maizi. "Tas nozīmē, ka izslēdzam lašmaizītes, desmaizītes, šķiņķa maizītes. Tāpat izslēdzam rasolu un siļķi "kažokā"," norāda Elita.

Lai nebojātu cilvēkiem dzīvi, eksperte iesaka kartupeļus un maizi no svētku mielasta izslēgt vispār.

"Ja no ēdienkartes izņemam kartupeļus un maizi, bet tomēr ēdam zivi un gaļu, bēda būs mazāka. Gan kartupeļos, gan maizē ir ciete, abi ir smagi ēdieni un uz svētku galda nemaz nav vajadzīgi, bet lai vairāk paliek ikdienai," norāda Elita un šajā kontekstā atgādina: kartupeļi nekad nav bijis īsts latviešu ēdiens, jo tos Eiropā ieveda 16. gadsimtā.

Tradicionāli uz latviešu galda allaž bijušas pupas un zirņi, ko ieteicams celt galdā arī mūsdienās.

"Pākšaugi ir augu valsts olbaltums. Vārīti zirņi paši par sevi ir fantastiski. Bet pākšaugi, tāpat kā rieksti, ir smagi. Ja zirņus ēd kopā ar sutinātiem sīpoliņiem, ir ļoti labi. Ja pelēkajiem zirņiem liek klāt speķi, atkal veidojas produktu nesaderība un rodas smagums," akcentē Elita.

No tradicionālajiem ēdieniem viņa iesaka arī šķovētus kāpostus, ko var kombinēt ar gaļas ēdieniem, bet kategoriski aizliegts ēst kopā ar kartupeļiem.

"Tas ir tā, kā ar boksa cimdu sistu pa vēderu, jo aizkuņģim tā ir ļoti liela slodze. Cilvēkiem ir jāsaprot: lai šos "cūku siles" ēdienus dabūtu no kuņģa ārā un visas vielas sadalītos, kur tās jānonāk, strādā sirds. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēkam sirds nolietojas," to, kā strādā cilvēka organisms, atgādina Drāke.

Lielisks produkts uz svētku galda ir siers, kas sader gan ar maizi, gan dārzeņiem, gan augļiem. "Siers ir smags un trekns ēdiens, tāpēc nebūs bada sajūtas, ja esam veģetārieši un sēžamies pie galda, kur ir siera salāti," atzīst Elita.

Ierasti uz svētku galda vietu atraduši arī alkoholiskie dzērieni, un šajā saistībā lieti atcerēties, ka tos nedrīkst jaukt.

"Tā ir organisma saindēšanās. Piemēram, baltvīns ar sarkanvīnu kopā nesader. Baltvīns sader ar šampanieti. Ja gadījumā ir lielās balles, kad jādzer vairāk nekā divas glāzes, kad ir pudele jāizder, tad baltvīns sader ar brutiem, prosecco, un no rīta galva nesāpēs.

Kokteiļi ir vēl šausmīgāki. Viskijs vai rums kopā ar kolu – man slikti kļūst, kad iedomājos to nabaga aknu vai kuņģi. Kola jau "sit" ārā, bet sajaukts ar alkoholu – tā ir katastrofa.

Rumu, konjaku un citu stipro alkoholu dzeriet vienu pašu! Un labāk jebkuram alkoholam nevis uzdzer, bet uzēst," norāda Drāke.

Viņa iesaka uzmanīgiem būt ar sarkanvīnu: "Sarkanvīns dod ļoti smagu pēcgaršu. Sarkanā vīnoga ir ļoti laba nerviem, sajūtām, bet sarkanvīns par daudz ir reāla skāde."

Elita dod padomu karstvīnu cienītājiem: "Esmu pret karstvīniem, kas ir saldi. Labāk izvēlēties ne pārāk dārgu, bet sausu sarkanvīnu, ko pats var sagatavot kopā ar krustnagliņām, kanēli, apelsīna vai citrona miziņām."

Vēl par dzērieniem Elita atgādina: ūdeni ēšanas laikā nedrīkst dzert. Vislabāk to dzert stundu pirms ēšanas un stundu pēc.

"Vīni ir vienīgais dzēriens, kas palīdz gremošanai un ļauj labāk pārstrādāties ēdienam. Vīns nešķīdina kuņģa sulu, bet palīdz tai darboties. Tādēļ visos kontinentos ēšanas laikā dzer vīnu.

Tāpat, paceļot glāzes, ir jāsaka vēlējumi, labi vārdi, tosti. Tad tā vairs nav dzeršana, bet dzīves baudīšana. Ar vēlējumiem svētki var kļūt dubutskaisti," tā Elita.