Ezotērika: veiksmi piesaista balti ziedi un uzkritusi ozola lapa. Koku un puķu spēks

Maģijā jau kopš seniem laikiem tika izmantoti augi. Labība ir pirmā, ko šādi izmantoja. Tā sim­bo­lizēja ziemas beigas un pavasara at­grie­šanos, arī ēdiena ra­dīšanu. Tūkstošiem gadu maģijas rituālos tika izmantots mandragors, iespējams, tādēļ, ka tās saknes atgā­dina cilvēka veidolu. Mandragors ir narkotika, kuru cilvēki lietoja sāpju mazināšanai un depresijas sindromu novēršanai. Senie grieķi savos rituā­los izmantoja lauru lapas, lai pārietu "citā" apziņas stāvoklī. Vē­lamā efekta panākšanai tās košļāja vai smēķēja. Senatnē augus izmantoja arī, lai cilvēkus aizsargātu no raganām un "ļaunas acs". Viens no šā­­diem līdzek­ļiem bija bebrukārkliņš.

Dažus augus uzskatīja par nelaimi nesošiem. Vēl aizvien pastāv uzskats, ka dzeloņplūmes un vilkābeles zari vā­zē nes nelaimi. Īpaši — beladonna jeb indīgā nakts­kāte tika uzskatīta par nelai­mi nesošu. Tā ir arī ļoti indīga, un ļaudis uzskatīja, ka raganas no šī auga gatavo ziedes, kas palīdz tām lidot. Raganas savām slotām izmantoja irbuleņu un bērzu zarus, bet dažreiz sēja arī viršus.

Driģenes uzskatīja par īpaši maģisku augu; tās pievienoja dažiem mīlas dzē­rieniem. Dūmi, ko ieguva, tās dedzinot, palīdzēja raganām izsaukt ļaunos garus un ieskatīties nākotnē. Dziednieki dri­ģenes izmantojuši, lai pacientiem rem­dētu dažādas izcelsmes sāpes.

Mīlestības maģijā augiem vienmēr bijusi ļoti liela nozīme. Labs piemērs ir četrlapu āboliņš. Ja jauna meita atrada četrlapu āboliņu un ielika to savā labajā kurpē, tad ticēja, ka nākamais satiktais brīvais jauneklis kļūs par tās vīru.

Arī mūsdienās katrs interesents savā mazdārziņā var iekopt "maģisku" do­bīti. Šodien ļoti daudzi cilvēki ārst­niecības augus un maģiskās puķes au­dzē arī podos un kastēs uz palodzes.

Jūs varat audzēt asinszāli, kas ir vie­na no slavenākajām maģiskajām pu­ķēm. Ja šos augus plūksiet pļavā, tad tas jādara tieši Saulgriežu laikā — tāde­jādi sev piesaistīsiet mīlestību un veik­smi. Dzeltenā ir saules krāsa, un asins­zāle ir labs piemērs puķei, kura atspo­guļo cēlsirdību, ko sniedz saule. Vēl var minēt kliņģerītes, samtenes, helio­tropus un, protams, saulespuķes.

Ja vēlaties savā maciņā vairāk nau­das, tad jāstāda tādas puķes, kas attie­cināmas uz Jupiteru — attīstības un labklājības planētu. Šajā gadījumā de­rēs ceriņi un sausserži.

Ja nepieciešams vairot vīrietību un kaisli, jāstāda puķes sarkanā krāsā. Tās attiecināmas uz Marsu.

Zilas krāsas puķes attiecināmas uz Venēru — tās palī­dzēs mīlestības un ro­­man­tikas jomā. Visu krāsu rozes arī attiecināmas uz Venēru, taču vislabāk mī­lestības jautājumu risināšanai derēs rozā un dažādu nokrāsu sarkanās ro­zes. Un tās, kurām piemīt spēcīga smarža.

Dārzā jāaudzē arī baltas pu­ķes, jo tās simbolizē Mēnesi. Šim no­lūkam labi noder mu­gurenes un lilijas. Veik­smi var piesaistīt, griežot baltus ziedus jauna Mē­ness dienā, ieliekot tos skaistā vāzē tuvu lo­gam, kur Mēness stari tās brīvi apspīd.

Foto

Svētie un maģiskie koki

Ir koki, kurus visos laikos uzskatīja par svē­tiem un pat maģiskiem. Zie­meļ­eiropas mīti un folk­­­­lora ir bagāti ar no­stāstiem par spē­cīgu, ga­rīgu koku klāt­būtni. Ko­ki ir pildīti ar Mātes Da­bas dāvāto enerģiju un dzī­vības spēku. Bija laiks, kad tos go­dināja kā die­vības. Ļaudis, kuri dzī­voja mežu tuvumā, se­koja ko­ku noslēpu­mai­najai at­tīs­tībai un ticēja, ka to vei­cina kokos mī­tošie gari. Kokus uzskatīja par dievību mājām; lapu ča­bēšana pauda ziņas no citas pasaules. Koki sakņojas zemē, bet to galotnes sniedzas pretī de­be­sīm, tāpēc to noslē­pu­mainā la­pu no­me­šana rudenī un jau­nas, skais­tas rotas tap­šana pa­vasarī simbolizēja atdzimšanu un atjau­no­šanos. Mūžzaļie koki simbolizēja visas pa­saules mūžīgo garu.

Māņticība, piesitot pie kāda koka priekšmeta veiksmei, mek­lējama lai­kos, kad koki tika godināti — tie sniedza pat­vērumu no svel­mainās sau­les, nodrošināja siltumu mājās un apgā­dāja cilvēkus ar celtniecības ma­teriālu. No koka veidoja amuletus un talis­manus, kurus izvietoja da­žādās vie­tās, lai atvairītu ļauno garu uz­bru­ku­mus. Augļi, ziedi, lapas un saknes no­dro­šināja cilvēkus ar barību un dzied­­nie­cības līdzekļiem. Arī, tikai vienkārši stai­gājot pa mežu vai birztalu, cilvēki uz­ņēma koku enerģiju un at­veseļojās gan fiziski, gan emocionāli.

Alksnis

Alksnis labi deg, un tādēļ to dēvē par uguns koku. No alkšņa ga­tavotās svilpes pazīstamas kā četru vēju savaldītājas un uzraudzītājas. No alkšņa var gatavot arī flautas, kuras izmanto maģiskiem rituāliem. Dzied­nieki alkšņu mizu ieteica lietot dažādu iekaisu­mu gadījumos. Sakarsētas alkš­ņa lapas lietoja pret hroniskām ādas problē­mām; no mizām un lapām ga­tavoja uzlējumus mutes čūlas dziedi­nāšanai.

Ābele

No āboliem gatavoja dziru mīles­tības pieburšanai. Pasakās abiem viena ābola apē­šana nozīmēja, ka jau­nais pāris būs svētīts ar bērniem. Sakaltušos ābeles zarus var de­dzi­nāt plītī vai kamīnā, tā nesot veiksmi ik­vienam mājiniekam. Lai šajā rituālā gūtu vislabākos rezultātus, sakaltušos ābeles zarus laika posmā no jauna Mē­ness līdz nākamajam jau­najam Mē­nesim iemērciet sālsūdenī vai jūras ūde­nī. Pēc tam ļaujiet zariem pilnībā izžūt un baudiet jauko aromātu, ko tie sniedz degot.

Bērzs

Bērzs visos laikos simbolizējis auglību un jaunu dzīvi. Lēkšana pār slotas kātu, kas gatavots no bērza, vēl aizvien ir populāra tautas paraža. Bērza zari atvairot ļaunos garus un tāpat arī liek doties prom iepriekšējā gada gariem. Mūsdienās bērza slotiņas lieto pirtīs pēršanai un asinsrites uz­labošanai. Tradicionāli trīs veiksmīgākie koki, kam jābūt pie katras mājas, ir kļava, ozols un bērzs. Folklorā minēts, ka ozols parasti augot bērza tuvumā, jo tie esot vīrs un sieva.

Egle

Egle simbolizē godīgumu. Sa­vukārt ķīniešu mācībā — pa­cietību. Kā Ziemassvētku koks tā sim­bolizē Ziemas saulgriežus, Jēzus dzim­šanu un Jaungada sākumu. Tas ir atdzimšanas un nemirstības koks. Aizsākums jaukajai eglītes rotāšanas tradīcijai Ziemassvētkos meklējams XVI gadsimtā Vācijā, kad Zie­massvētku eg­les rotāja ar āboliem, svecēm un krā­sai­niem papīrīšiem. To­mēr egles izman­tošana Vecgada bei­gu un Jaungada svinībās meklējama jau Senās Romas laikos, kad mūžzaļos kokus izmantoja saturnāliju laikā. Sa­turnālija bija ne­dēļu gari svētki, kurus sāk svinēt ap­tu­­veni 200 gadus pirms mūsu ēras. Tie bija veltīti aug­lības dievam Sa­turnam. Svēt­­ku kul­minācija bija Saul­griežos, 23.de­cembrī. Svētkiem bija dažādas zīmīgas paražas — īpašs tir­dziņš, skol­nieku brīvdienas, sanākšana kopā, lai pa­snieg­tu sim­boliskas dāva­nas, draugu apcie­mo­šana, svētku mie­lasts. Tas bija pie­do­šanas laiks, kad noziedzniekiem tika mīkstināti sodi.

Īve

Īves koka vēsture ir ļoti sena. Tās augušas pat pirms Ledus laik­meta. Tā kā īves ir tik ilgi dzīvojušas, šos kokus uzskata par ilgmūžības un at­dzimšanas augiem. Īve aug ļoti lēni un var nodzīvot pat līdz trim tūkstošiem gadu. To uz­skata par visspēcīgāko koku, kas pa­sargā no ļaunajiem gariem. Druīdi uzskatīja, ka īve simbolizē ceļu no dzīves uz nāvi, bet seno grieķu mitoloģijā šis koks simbolizēja "gal­veno eju uz pazemi".

Osis

Tūkstošiem gadu osi uzskata par svētu koku. To reizēm dēvē arī par zinību koku. No tā zariem druīdi gatavoja dziedējošas nūjiņas. Oša lapas kopa, kuras daļas ir pārskaitlī, tiek uz­ska­tīta par īpaši veiksmi nesošu, un tādas joprojām izmanto mīlestības pie­saistīšanai. Ja jauna meita šādu lapu paliek zem spilvena, sapnī parādīsies mīļotais. Diemžēl oša lapas ar pār­skaitļa daļām ir ļoti reta parādība.

Ozols

Senajā Grieķijā un Romā ozols simbolizēja stiprumu, varu un izturību. Tas bija Artemīdas, Gajas un Zeva svētais koks. Indiāņi ozolus upurēja Mātei Zemei. Ozols nodrošināja aizsardzību pret ļaunajiem gariem. Tas nes arī laimi jaun­laulātajiem — viņi dejoja ap ozolu, lai pie­sais­tītu veiksmi un nodrošinātu lai­mīgu laulību. Vēl mūsdienās pastāv ticējums, ka ru­denī jānostājas zem ozola un jāķer tā lapa, pirms tā sasniegusi zemi. Šī lapa jāglabā somā vai makā, lai nauda ne­kad nebeigtos. Par lielu veiksmi uz­skata, ja nejauši uzkrīt ozola lapa. Šo lapu ieteicams noglabāt kādā at­vilkt­nē vai skapītī, un tā nodrošinās veiksmi. Ozolzīle visos laikos bijusi gudrības un labklājības simbols. Vecs tautas ticējums vēsta, ka no ļaunuma un laika apstākļu untumiem var paglābties, nē­sājot kabatā ozolzīli. Tas, kurš kabatā nēsā trīs ozolzīles, vienmēr izskatīsies jaunāks par saviem gadiem.

Pīlādzis

Pīlādzis jeb sērmūkslis ir koks, kuru visos laikos izmantojuši kā burvestību atvairītāju.