Latviešu dizainere uzvar modes festivālā ar "Hameleonu rotaļas" iedvesmotu kolekciju
Francijā, prestižajā Jēras modes festivālā pērnā gada izskaņā balvu ieguva modes dizainere Elīna Siliņa, kura šobrīd Aalto Universitātē Somijā maģistrantūrā studē modes un tekstila dizainu. Viņas radīto tērpu par labāko atzina arī modes nams "Chloé".
"Žūrija vērtē, ar ko kolekcija ir īpaša, kas ir jaunums, kāds ir dizainera stāsts. Es gribēju svinēt latvietību un amata prasmes. Apģērba darināšanā izmantoju dzintara diegu, otrreiz pārstrādātus materiālus un mums visiem tik zināmo tamborēto kvadrātu," stāsta dizainere Elīna Siliņa.
"Dalībniekus paziņoja aprīlī, oktobrī ir festivāls, kurā jādemonstrē kolekcija. Kad nosauca manu vārdu, sajūta bija kā Eirovīzijā, traki kliedzu no prieka. Pirmo reizi festivāla vēsturē bijām divas dalībnieces no Latvijas. Laima Jurča ir fenomenāla māksliniece. Nejutāmies kā konkurentes, balstījām viena otru, jo jāpaveic bija daudz. Laiks bija tikai seši mēneši. Tā ir mūža pieredze. Gandrīz vai sadalījos pirmreizinātājos no laimes, kad saņēmu no žūrijas padomus un ieteikumus turpmākajam darbam," neslēpj dizainere Elīna Siliņa.
Jēras festivāls ir viens no vecākajiem modes konkursiem, kas atbalsta nozares jaunos profesionāļus. "Par festivālu sapņoju kopš 2009. gada, kad "Mareunrol’s" (Rolands Pēterkops un Mārīte Mastiņa-Pēterkopa) uzvarēja. Pirms tam gan neko par to nezināju. Valmierā Viestura vidusskolā biju eksaktajā klasē, bet studēt gribējās modi Latvijas Mākslas akadēmijā," stāsta Elīna. Vērtējot iesūtītās kolekcijas, 285 dizaineru konkurencē, tika izvēlēti desmit. Tad sākās intensīvākais darbs sadarbībā ar modes namiem "Chloé" un "Chanel". Dalībnieki devās uz Parīzi, iepazina "Chloé" vēsturi, identitāti, jo atbilstoši tai bija jārada kolekcija, ko vērtē festivāla žūrija, un vēl viena kolekcija sadarbībā ar "Chanel". Tērpu radīšanā jāizmanto arī sponsora – ASV bezpeļņas tirdzniecības asociācijas "Supima" – nodrošinātais kokvilnas audums.
Te var redzēt Elīnas Siliņas modes skati:
Elīnai Siliņai ceļš līdz prestižajai modes balvā sakās jau skolas laikā, kad, iestudējot skolā izrādi par Mežaveci, kostīmu darinājusi pati. Ietekme bijusi arī tolaik populārajam seriālam "Hameleonu rotaļas". "Īsti neatceros sižetu, bet atceros Salliju Spektru, spilgtu sievieti modes biznesā. Viņa man asociējās ar mammu – arī spilgtu un mērķtiecīgu personību. Gribēju viņām līdzināties, šuvu lellēm drēbes, atdarinot arī mammas tērpus. Tāpēc arī kolekciju, kas tapa festivālam un kurai devu nosaukumu "Sallija", veltīju mammai. Kopā arī domājām, kas būs mans īpašais stāsts, veidojot tērpus. Esot Parīzē, trešās dienas naktī, pamodos ar skaidru domu, kādu siluetu gribu veidot. Vēlējos dot kaut ko no sevis, no Latvijas.
Iedomājos par dzintara diegu. To, kopā ar "humpalās" atrastu zīda diegu, kvadrātiņos satamborēja lieliska Rūjienas rokdarbniece Ilze Eksto. Turklāt Rīgas Tehniskās universitātes vadošās pētnieces Ingas Ļašenko radīto un patentēto (nosaukums ir "Angelika") dzintara diegu lielākoties izmanto medicīnā. Jaunākie pētījumi rāda, ka saskarē ar ādu tam ir antioksidantu efekts. Runājot par mums pazīstamo tamborēto kvadrātiņu, šobrīd pasaulē ir pārmaiņas, godā atkal celta amatniecība un sentēvu metodes. Turklāt mums, latviešiem, piemīt īpaša prasme – visu salabot vai pārtaisīt. Mēs protam būt ļoti ilgtspējīgi. Sirdsapziņa neļaut taisīt vienkārši tāpat "lupatas". Mana kolekcija ir par latvietību, par mūsu prasmju svinēšanu, par ilgtspējīgu darbošanos," stāsta Elīna Siliņa.
Pirmo gadu Elīna studē Aalto Universitātē Somijā eksperimentālā tekstila kursā, apgūstot materiāla veidošanu no nulles. "Katru dienu universitātē jūtos, ka izdarīts un apgūts ļoti daudz, kā tāds sūklis uzsūcu zināšanas. Žūrija novērtēja, ka man ir savs rokraksts, kas jāstiprina un jāattīsta. Esmu kolekcionārs. Tekstilā mēģinu ieviest savākto – vai tas būtu Latvijas īpašais dzintara stāsts, vecmāmiņas raksturs, sajūtas vai kas cits. Ar tērpiem un tekstilu man ir iespēja pastāstīt par Latviju, parādīt latvietību savos darbos," atzīstas Elīna Siliņa.
