Latviete, kura ar savām dziednieces spējām neticīgos nostāda neveiklā situācijā
Jau bērnībā Skaidrīte domāja un sajuta savādāk nekā viņas vienaudži, viņa dzīvoja savā pasaulē — sarunājās ar kokiem, dzīvniekiem un puķēm. Ja, lasot vizbulītes vai maijpuķītes, kādai gadījās noraut tikai ziediņu, bet kātiņš vientuļš palika zemē, Skaidrīte lūdza piedošanu, taisnojās, ka tas gadījās nejauši, bet gadījumos, kad piedošanu nesadzirdēja, atrauto ziediņu lika kabatā un nesa mājās. Žēl bija atstāt…
Jaunākais

Ziņot par komentāru