Piemirstā izgudrotāja Marija Kenere, kas "atrisināja" mēnešreizes

Nākusi no izgudrotāju dzimtas, jau sešu gadu vecumā radījusi pati savu pirmo izgudrojumu, Marija visu mūžu paralēli pamatdarbam un ģimenes dzīvei centās risināt dažādas mājsaimniecības un higiēnas problēmas, izgudrojot palīglīdzekļus un risinājumus. Vairākus no tiem ikdienā izmantojam joprojām, tostarp, higiēniskās paketes un tualetes papīra turētāju.

Marija no izgudrotāju dzimtas

Meitene piedzima 1912. gada 17. maijā, teikts vietnē "Blackpast.org". Arī viņas tēvs Sidnijs Nataniels Davidsons var lepoties ar inovāciju ieviešanu. Viņa kontā ir tāds jaunievedums kā ceļojumos līdzi ņemams gludeklis.

Savukārt vectēvs no mātes puses patentējis trīskrāsu gaismas signālu vilcienu satiksmes regulēšanai un nestuves uz riteņiem, ko ievietot neatliekamās palīdzības transportā. Bet Marijas māsa Mildreda 20. gadsimta 80. gados patentēja galda spēli "Ģimenes izglītība".

Arī Marija Beatrise bija neparasta meitene, ar spilgtu iztēli un vēlmi atrisināt problēmas. Jau sešu gadu vecumā viņa izdomāja pašeļļojošu durvju eņģi, tādējādi atrisinot mūžīgi čīkstošo durvju kaitinošās skaņas problēmu ģimenes mājās Ziemeļkalifornijas štatā ASV. Durvju čīkstēšana ik rītu meiteni pamodināja, kad viņas māmiņa agri devās uz darbu. Tāpēc viņa izdomāja vienkāršu sistēmu, kas eņģes eļļoja – un varēja saldi gulēt no rīta.

Skaidrs, ka tik radošā ģimenē arī Marijas idejas iegūla auglīgā "augsnē", un viņa turpināja izdomāt arvien jaunas lietas. Piemēram, salokāmo jumtu kabrioletam un sūkli lietussarga galā, lai to varētu nosusināt, ienākot telpās. Tāpat viņas ideja ir mazs pelnu trauciņš, ko var pievienot cigarešu paciņai, raksta "Blackpast.org".

1924. gadā ģimene pārcēlās uz Vašingtonu, kur Marija pabeidza vidusskolu.

Ap to laiku viņa izdomāja savu slavenāko jaunievedumu. Marija izgudroja higiēnisko jostu, kas atrisināja daudzas sievietes iepriekš mocījušo problēmu – menstruāciju asiņu noplūdi un drēbju sasmērēšanu, kā arī veselību apdraudošo higiēnas trūkumu mēnešreižu laikā. Izgudrojums bija vienkāršs, bet efektīvs – josta ar maināmiem kabatlakatiņiem jeb salvetēm.

Tomēr tajā laikā to neviens nevēlējās ražot, arī Marija vēl neuzdrošinājās pieteikt patentu, jo tumšādainajai sievietei tā nepieklājās un šāda iespēja nemaz nepastāvēja. Un vispār – arī uzņēmumi šādā produktā, tā teikt, biznesu neredzēja. Jāatgādina, ka tolaik par tādu lietu kā menstruācijas publiski nerunāja, no šīs tēmas kautrējās un izvairījās.

Pati Marija gan savu izgudrojumu lietoja un draudzenēm piedāvāja. Tomēr nekas vairāk no šīs idejas tajā brīdī neiznāca.

Tā kā Marijai labi veicās mācības, viņa iestājās ASV vecākajā – Hārvarda – universitātē.

Diemžēl pienāca trīsdesmito gadu Lielā depresija jeb ekonomiskā krīze, un viņai nācās pamest skolu un doties darba gaitās. Lai savilktu galus, Marija strādāja dažādus darbus. Otrā pasaules kara laikā viņa bija federālā ierēdne, liecina informācija "Lemelson.mit.edu". Bet pēc kara viņa izmācījās apguva floristes profesiju un atvēra savu ziedu veikalu.

Šajā laikā Marija arī sastapa Džeimsu Keneru. Drīz abi apprecējās. Pāris nolēma ņemt aizbildneicībā piecus bērnus, no kuriem vienu zēnu vēlāk adoptēja.

Beidzot izdodas

Piecdesmitajos gados Marija saņēma brīnišķīgu vēsti – kāds uzņēmums vēlējās sadarboties un ražot viņas, nu jau krietni pilnveidoto, higiēnisko jostu. Tas bija laiks, kad vēl neviens nebija ieviesis ne tamponus, ne higiēniskās paketes. Tomēr viņai bija jāpiedzīvo kārtējā vilšanās – kad uzņēmuma vadība uzzināja, ka viņa ir afroamerikāniete, interese par izgudrojumu noplaka un to tomēr nesāka ražot.

"Kādu dienu ar mani sazinājās uzņēmums, kurš izrādīja interesi par manas idejas laišanu tirgū. Es biju tik priecīga… Es jau redzēju mājas, automašīnas un visu, kas man varētu būt," Kenere stāstīja atmiņās Lauras F. Džefrijas grāmatā "Amazing American Inventors of the 20th Century". "Diemžēl, kad viņi uzzināja, ka esmu melnādaina, viņu interese pazuda," atcerējās izgudrotāja.

Tikai 1957. gadā viņa beidzot bija iekrājusi pietiekami daudz naudas, lai pieteiktu un iegūtu patentu savam atklājumam. Līdz tam viņa jau bija savu izgudroto sanitāro jostu uzlabojusi – vēlāk no šīs idejas ir attīstījušās higiēniskās paketes, ko arī mūsdienās lieto sievietes visā pasaulē. Un šī ideja atnesa Marijai un viņas ģimenei tik nepieciešamos līdzekļus.

Tomēr viņas prāts bija dzīvīgs, un Kenere neapstājās pie šī sasnieguma. Viņa turpināja izgudrot, neskatoties uz šķēršļiem. 1976. gadā pēc tam, kad viņas māsai tika diagnosticēta multiplā skleroze, Marija centās viņai palīdzēt un patentēja staigulīti ar piestiprināmu paplāti un kabatu priekšmetu pārnēsāšanai.

Astoņdesmitajos gados Kenere izgudroja tualetes papīra turētāju, kas vienmēr bija sasniedzams, bet aizmugurē esošo paplāksni piestiprināts pie sienas. Tāds joprojām sastopams neskaitāmās mājās visā pasaulē.

Kenere nomira 2006. gada 13. janvārī Vašingtonā 93 gadu vecumā. Lai gan viņa dzīves laikā nesaņēma apbalvojumus, slavu vai bagātību, Keneres izgudrojumi atstājuši nozīmīgu ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi, teikts Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta interneta vietnē.

No 1956. līdz 1987. gadam Marija Kenere reģistrējusi piecus patentus.