Kāpēc mati neaug bezgalīgi gari, lai gan tos regulāri kop?
Matu augšana šķiet nepārtraukts process, tomēr daudzi ir pamanījuši, ka kādā brīdī tie it kā "apstājas" noteiktā garumā. Kas nosaka to, cik gari mūsu mati var izaugt?
Kad 44 gadus vecā ķīniete Sje Cjiupina pirmo reizi kopš 13 gadu vecuma nogrieza matus, 2004. gadā Ginesa rekordu grāmatā tika fiksēts to garums – 5,63 metri –, un tie kļuva par garākajiem sievietes galvas matiem pasaulē, kas dokumentēti.
Taču pat ar šo iespaidīgo rekordu Cjiupinas mati vēl nebija sasnieguši savu maksimālo iespējamo garumu. Vai matiem ir noteikts "griestu" garums, ko tie spēj sasniegt? Vai ģenētika, hormoni, veselība un laiks ietekmē to, cik gari mati var izaugt? Atbildes meklējis "Star Insider".
Kur dzimst mats?
Mati veidojas folikulā – mazā ādas orgānā, kur dzīvas šūnas nepārtraukti rada un spiež uz augšu sacietējušo mata stiebru.
Cilvēka matu folikuli atrodas zem ādas virsmas un tos veido vairākas sastāvdaļas, tostarp sīpoliņš un dermālā papilla jeb ādas kārpiņa. Šajā mazajā struktūrā dažādas šūnas savstarpēji sūta signālus, kas nosaka mata augšanu un atjaunošanos.
Folikula pašā pamatnē strauji dalās šūnas, kas veido topošo mata stiebru. Virzoties augšup, šīs šūnas pakāpeniski pārveidojas, sacietē un kļūst par keratīnu saturošo struktūru, ko mēs pazīstam kā matu.
Matu izturību nodrošina keratīns – strukturāls proteīns, kas ir svarīgs arī ādā un nagos. Mati, ko ķemmējam, bioloģiski ir miruši, taču keratīns ļauj to struktūrai saglabāties stabilai.
Folikula darbību nosaka lokāli signāli no dažādām šūnām. Tie palīdz noteikt, vai konkrētais folikuls veidos garus galvas matus, īsas skropstas vai smalkākus matiņus, kas klāj ķermeni.
Kāpēc mati dažādās ķermeņa vietās atšķiras?
Matu garums, biezums, lokainums un krāsa dažādās ķermeņa vietās ir dažāds, jo folikuli katrā zonā ir "ieprogrammēti" citādi. Galvas matu folikuls un skropstas folikuls ir veidoti pilnīgi atšķirīgiem mērķiem.
Skropstas parasti nepārsniedz 12 milimetrus, jo to augšanas fāze ir īsa, tādēļ ka tās vienkārši pakļaujas citam bioloģiskajam ritmam. Turpretim galvas matu folikuli aktīvā augšanas fāzē var atrasties vairākus gadus, pat gadu desmitus. Tieši tāpēc galvas mati var izaugt krietni garāki nekā uzacis, skropstas vai lielākā daļa ķermeņa apmatojuma.
Cikli, kas nosaka katra mata dzīvi
Veseli galvas mati parasti aug apmēram 0,35 mm dienā jeb aptuveni vienu centimetru mēnesī. Tas var šķist lēni, taču augšanas temps atšķiras atkarībā no cilvēka un pat no gadalaika.
Katrs folikuls iziet cauri vairākām fāzēm – anagēnai, katagēnai, telogēnai un egzogēnai, kas atbilst agttiecīgi augšanai, pārejas posmam, miera stāvoklim un izkrišanai. Mata garumu galvenokārt nosaka tas, cik ilgi konkrētā šķipsna spēj uzturēties anagēnajā jeb augšanas fāzē.
Galvas matu anagēnā jeb augšanas fāze parasti ilgst no diviem līdz sešiem gadiem, lai gan dažiem cilvēkiem tā var būt vēl ilgāka. Tieši šīs fāzes ilgums lielā mērā nosaka, cik garus matus cilvēks potenciāli spēj izaudzēt.
Katagēnā fāze ilgst tikai dažas nedēļas, taču ir ļoti nozīmīgs pārejas posms – šajā laikā mata augšana apstājas un folikuls sāk sarukt, gatavojot mata miera periodam.
Trešajā fāzē – telogēnā – mats vairs neaug garāks. Folikuls vairākus mēnešus atrodas miera stāvoklī, līdz vecais mats tiek atbrīvots un var sākties jauns cikls.
Egzogēnā fāze ir izkrišanas posms. Parasti dienā var izkrist apmēram 50–100 galvas matu, un tā ir normāla cikla daļa.
Garumu nenosaka tikai augšanas ātrums
Ja galvas mati gadā izaug apmēram 15 cm un anagēnā fāze ilgst vairākus gadus, daudziem cilvēkiem maksimālais matu garums sasniedz aptuveni vienu metru.
Maksimālais matu garums ir atkarīgs ne tikai no tā, cik ātri mats spēj augt, bet arī no tā, vai tas iztur mehānisko slodzi – mazgāšanu, ķemmēšanu, karstumu, ķīmiskos līdzekļus un saules iedarbību.
Mata izraušana vai vaksācija parasti izņem tikai stiebru un var nedaudz traumēt folikula daļas, taču lielākā daļa folikulu spēj atjaunoties. Tikai atkārtoti, smagi bojājumi var izraisīt rētošanos, kas traucē matu ataugšanu.
Sirmi mati
Sirmošana parasti nav saistīta ar nevērību pret matu kopšanu. Tā atspoguļo izmaiņas pigmenta cilmes šūnās, kuras mēdz izsīkt agrāk nekā tās cilmes šūnas, kas faktiski nodrošina nepārtrauktu matu augšanu.
Novecojot daļa folikulu pakāpeniski samazinās un sāk ražot īsākus, smalkākus matus, līdz tie kļūst neaktīvi. Šīs pārmaiņas var noritēt pakāpeniski, un daudzi vecāka gadagājuma cilvēki gadiem ilgi nepamana, ka viņu mati kļūst vājāki.
Cik gari mati cilvēkam var izaugt?
Nav viena noteikta maksimāli iespējamā matu garuma. Mūsu ķermenis ir atkarīgs no daudzu faktoru mijiedarbības — bioloģijas, ģenētikas un pat apkārtējās vides. Taču, neraugoties uz noteiktiem ierobežojumiem, ir zināmi gadījumi, kad cilvēki sasniedz patiešām pārsteidzošus rezultātus.
Dažas terapijas var mazināt specifiskus matu izkrišanas cēloņus vai uzlabot matu stāvokli, taču nav pierādītas metodes, kas liktu cilvēka folikuliem pārsniegt to pamata bioloģisko augšanas ātrumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
