Gremošanas traucējumi – problēma, ar kuru saskaras vismaz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs

Preparātu gremošanas traucējumu novēršanai lietošanas apjoms liek noprast, ka gremošanas problēmas Latvijā ir visai izplatīta problēma. Visbiežāk izjustais simptoms, pie kura iedzīvotāji tver pēc medikamentiem, ir diskomforta vai smaguma sajūta pēc maltītes (75%). Katras trešais iedzīvotājs (33%) šādus preparātus lietojis gāzu un vēdera uzpūšanās dēļ, bet katrs piektais (22%) – sajūtot sāpes kuņģī pēc maltītes.

Tāpat iedzīvotāji nereti izjūt nelabu dūšu (10%), saskaras ar caureju (8%) vai streatoreju jeb taukainu, smakojošu vēdera izeju (2%). Savukārt, absolūtais mazākums (1%) ar preparātu palīdzību cenšas mazināt pēc ēšanas radušos nogurumu.

Tiesa, lai arī pētījuma dati runā paši par sevi, proti, gremošanas traucējumi ir bieži sastopama problēma, Latvijas iedzīvotāji tos uztver kā privātu un arī gana delikātu problēmu. Cilvēki reti runā par vēdera sāpēm, caureju, diskomfortu vai spiedošu sajūtu vēderā, pārmērīgu gāzu veidošanos vai citiem simptomiem, bet vienlaikus dzīves laikā tos ir izjutis gandrīz ikviens.

"Cilvēkiem bieži vien šķiet, ka gremošanas traucējumi nav nekas nopietns un bīstams, dažkārt dzīvojot ar apziņu – ja problēma īpaši neietekmē dzīves kvalitāti, tad tas nav nekas īpašs un par to var neuztraukties, iedzeršu kādu tabletīti vai tēju, un viss pāries. Tomēr bieži vien, īpaši cilvēki pēc 50 gadu vecuma, nepamana pārmaiņas ķermenī un organismā, piemēram, svara zudumu, vēdera izejas un citas izmaiņas, kas patiesībā liecina, ka kaut kas nav kārtībā un ir jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista," norāda gastroenterologs, endoskopists, veselības ministrs dr. Hosams Abu Meri.

Iegādājas pēc vajadzības un sev

Lielākoties (45%) iedzīvotāji preparātus gremošanas traucējumu novēršanai iegādājas pēc vajadzības un neregulāri. Savukārt 3% atzīst – šādus medikamentus pērk reizi mēnesī vai pat biežāk. Ir arī tādi, kas pie farmaceita gremošanas traucējumu gadījumā vēršas apmēram reizi trīs mēnešos (11%) un kas – reizi pusgadā (10%). Jāatzīmē, ka jo nesenāk bijusi pēdējā vizīte pie gastroenterologa, jo regulārāk (vismaz reizi sešos mēnešos) iedzīvotāji iegādājas šādus preparātus, liecina pētījuma dati.

Absolūtais vairākums (75%) gremošanas traucējumu gadījumā parūpējas pats par sevi, proti, preparātus pērk pats. Taču nepilna trešdaļa iedzīvotāju (31%) tos iegādājas citiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem, savukārt bērniem tie tiek pirkti 4% gadījumu.

Biežāk preparātus sev, citiem pieaugušiem ģimenes locekļiem vai bērniem iegādājas sievietes, savukārt, vīrieši biežāk šos preparātus paši neiegādājas – tos viņu vietā nopērk kāds cits. Jānorāda, ka, pieaugot preparātu iegādāšanās biežumam sev, pieaug arī respondentu īpatsvars, kuri apmeklējuši gastroenterologu pēdējā gada laikā vai pirms 1–2 gadiem.

Zina preparātu daudzveidību un to atšķirīgo iedarbību

Iedzīvotājiem ir arī savas preferences, iegādājoties preparātus gremošanas traucējumu novēršanai, kur lielāko lomu jeb 48% gadījumu par labu nostrādā pozitīva iepriekšējā pieredze ar konkrēto medikamentu. 31%, veicot nesenāko pirkumu aptiekā, paļāvies uz ārsta vai speciālista ieteikumu, bet 18% uzticējušies farmaceita rosinājumam. Tāpat no svara ir uzticība konkrētam zīmolam (16%), cena, tostarp akcijas, (13%), ģimenes locekļu ieteikumi (10%), draugu rekomendācijas (6%) un reklāmas (6%).

Kā izrādās, Latvijas iedzīvotāji vairāk vai mazāk arī zina par dažādajām preparātu formām un to iedarbību. Absolūti lielākajai daļai (93%) ir pazīstami gremošanas traucējumu preparāti tablešu formā, bet teju puse (49%) zina arī preparātus pulvera formā. Pēc tam iedzīvotāji atpazīst minitabletes (14%), bet mazākums ir iepazinies ar minimikrosfērām (9%).

Tāpat lielākā daļa (62%) iedzīvotāju kopumā zina, kā atšķiras dažādo preparātu iedarbība. Tomēr nepilna trešdaļa (31%) atzīst – par to neko nezina. Labākas zināšanas par dažādu formu preparātu atšķirību iedarbības ziņā novērojamas gados vecāku respondentu grupā (55–63 gadi, 64 gadi un vairāk), liecina pētījums. Kā arī novērojams, ka, pieaugot preparātu iegādāšanās biežumam, pieaug zināšanu līmenis par to iedarbību.

Ieklausās ģimenes locekļos, bet vairāk uzticas speciālistiem

Runājot par to, kur iedzīvotāji uzzina par preparātiem gremošanas traucējumu novēršanai, dominē ģimenes ārsta sniegtā informācija (49%), kam seko farmaceita sniegtā konsultācija (42%), bet pjedestālu noslēdz ģimenes locekļu un draugu stāstītais (25%). Piektdaļa (21%) respondentu neslēpj, ka informāciju meklē interneta resursos, 15% par preparātiem uzzinājuši no gastroenterologa, 8% konsultējuši citi ārsti, vēl 8% informāciju meklē drukātajos vai digitālajos medijos, bet 4% par šādiem preparātiem dzirdējuši sociālajos tīklos.

Līdzīga aina redzama arī, vērtējot uzticēšanos dažādajiem ieteikumiem attiecībā pret preparātiem gremošanas traucējumu novēršanai. Vislielāko uzticības kvotu ieguvuši ģimenes ārsti (97%), kam seko gastroenterologi (96%), bet trešo vietu ieņem farmaceiti (95%). Arī ģimenes locekļiem vai draugiem sliecas uzticēties vairums (65%) iedzīvotāju, taču ar uzticēšanos grūtāk iet medijiem un internetā atrodamajai informācijai – uz to paļautos vien 28%.

Savukārt viedokļu līderi un influenceri ir tie, kuriem sabiedrība sliecas uzticēties vismazāk, ja runa ir par medikamentu ieteikumiem. Viedokļu līderiem neuzticas 76%, bet influenceriem pat 82%.

Puse Latvijas iedzīvotāju kaut reizi apmeklējuši gastroenterologu

Tiesa, ne vienmēr preparāti spēs palīdzēt – nereti gremošanas traucējumi signalizē par kādu nopietnāku problēmu, kuras dēļ jāvēršas pie speciālista, tostarp gastroenterologa. Teju puse (47%) Latvijas iedzīvotāju, kas ir lietojuši kādu no gremošanas traucējumu novēršanas preparātiem, atzīst – ir devušies vizītē pie gastroenterologa.

No tiem 8% speciālistu apmeklējuši pēdējā gada laikā, 12% – pirms gada vai diviem, bet 27% vizītē bijuši senāk. Savukārt tos 50%, kas nekad nav apmeklējuši gastroenterologu, pamatā veido gados jaunāki iedzīvotāji (18 līdz 24 gadus veci), tie, kas ģimenē runā latviski un dzīvo ārpus Rīgas.

Speciālisti atgādina – pirms jebkādas zāļu lietošanas svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kurš vislabāk spēs palīdzēt novērtēt pacienta simptomus un ieteikt vislabāko palīdzību, vai tie būtu gremošanas preparāti vai tomēr pēc iespējas drīzāka ārsta vizīte.

9. decembrī pulksten 11 portālā "tv3.lv" un "Facebook" pieslēdzies diskusijai "Ēšana kā mierinājums – kā palīdzēt organismam un prātam. Diskusija ar ekspertiem". Paneļdiskusija ietvers vairākas tēmas, kas saistītas ar cilvēku ēšanas paradumiem un to ietekmi uz organismu. Paneļdiskusijā piedalīsies vairāki profesionāli veselības speciālisti, kuri dalīsies ar savām zināšanām un pieredzi šajā jomā: Inese Millere – apzinātās ēšanas trenere un starptautiski sertificētā veselības un labizjūtas (wellness) koučs; ārsts psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs – Artūrs Miksons; ģimenes ārsts – Gunta Tīcmane un gastroenteroloģe, interniste, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste – Zane Straume.

SIA Viatris veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par preparātiem, kas novērš gremošanas traucējumu simptomus, iegādi un lietošanu tika veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru "SKDS". Šī gada janvārī tika aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1048 cilvēki, vecumā no 18 gadiem, kuri ir lietojuši ar gremošanas traucējumu novēršanu saistītus preparātus.