Pētījumā konstatēts, ka zivju eļļa var palielināt sirds slimību un insulta risku

Pētījumi liecina, ka zivju eļļas piedevas var palielināt risku saslimt ar sirds slimībām vai insultu, bet var samazināt risku tiem, kam jau ir sirds un asinsvadu slimības.

Zivju eļļa ir bagātīgs omega-3 taukskābju avots. "The NHS" iesaka vismaz vienu porciju treknu zivju nedēļā, lai palīdzētu novērst sirds un asinsvadu slimību attīstību.

Lai noskaidrotu, cik lielu aizsardzību tā nodrošina, pētnieku grupa Ķīnā, ASV, Apvienotajā Karalistē un Dānijā vidēji 12 gadus novēroja vairāk nekā 400 000 Apvienotās Karalistes Biobankas dalībnieku veselību, lai novērtētu saistību starp zivju eļļas piedevām un jauniem atriju fibrilācijas (neregulāras sirdsdarbības) gadījumiem, sirdslēkmēm, insultu un sirds mazspēju, kā arī nāvi cilvēkiem bez zināmām sirds un asinsvadu slimībām.

Viņi arī novērtēja, vai šie uztura bagātinātāji ietekmē sirds slimību progresēšanu.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā "BMJ Medicine", konstatēts, ka personām, kurām novērošanas perioda sākumā nebija zināmas sirds un asinsvadu slimības, regulāra zivju eļļas piedevu lietošana bija saistīta ar 13 % paaugstinātu risku saslimt ar priekškambaru fibrilāciju un par 5 % paaugstinātu risku saslimt ar insultu.

Bet pacientiem ar sirds slimībām, pētījuma perioda sākumā zivju eļļas piedevas lietošana bija saistītas ar 15 % mazāku risku, ka no priekškambaru fibrilācijas attīstīsies sirdslēkme, un par 9 % mazāku risku, ka no sirds mazspējas attīstīsies sirdslēkme un iestāsies nāve.

Pētījumā norādīts, ka omega-3, omega-3 uztura bagātinātāju lietošanas ieguvumi un risks nebija viendabīgi. Risks, ka veseliem pacientiem iestāsies sirdslēkme, insults vai sirds mazspēja, bija par 6 % lielāks sievietēm un par 6 % lielāks nesmēķētājiem.

Lielāka labvēlīga ietekme bija vērojama arī gados vecākiem cilvēkiem un vīriešiem ar jau esošām sirds slimībām, kur risks, ka no labas veselības stāvokļa var iestāties nāve, bija attiecīgi par 11 % un 7 % mazāks.

Autori brīdina, ka šis bija novērošanas pētījums, tāpēc nevar izdarīt secinājumus par cēloņsakarībām. Turklāt nebija pieejama informācija ne par zivju eļļas piedevu devu, ne sastāvu. Ņemot vērā, ka lielākā daļa pētījuma dalībnieku bija baltādainie, secinājumi varētu nebūt attiecināmi uz citu tautību cilvēkiem, piebilst autori.

Lielbritānijas Sirds fonda vecākā dietoloģe Treisija Pārkere (Tracy Parker) sacīja: "Šim pētījumam nevajadzētu satraukt cilvēkus, kuri regulāri lieto zivju eļļas piedevas, taču tas arī nav zaļā gaisma, lai sāktu tās lietot sirds un asinsrites slimību profilaksei.

"Apvienotajā Karalistē Nicas vadlīnijās nav ieteikts lietot zivju eļļas piedevas ne sirds un asinsrites slimību profilaksei, ne arī vēl viena infarkta apturēšanai. Tādi uztura bagātinātāji kā omega-3 taukskābes neaizstāj veselīgu uzturu, un tā vietā, lai pievērstos atsevišķām uzturvielām, ir svarīgi pievērst uzmanību savam uzturam kopumā, lai palīdzētu samazināt risku.

"Tradicionālā Vidusjūras reģiona diēta ir vairākkārt pierādījusi, ka tā samazina sirdslēkmes vai insulta risku. Tas ietver vairāk zivju – balto un taukaino – un mazāk sarkanās gaļas, kā arī daudz augļu un dārzeņu, pupiņas, lēcas, riekstus, sēklas un pilngraudu produktus."