Stress – neredzamais veselības apdraudējums: kad tas kļūst kaitīgs?

Zinātnieki visā pasaulē strādā pie tā, lai saprastu, kur beidzas "veselīgs stress" un sākas kaitīgais, un kā to efektīvāk diagnosticēt un mazināt.

"Ja stress netiek novērtēts, tad tas netiek risināts," uzsver psihologs Džordžs Slavičs no Kalifornijas Universitātes Losandželosā, kurš pats pieredzēja nespēju reaģēt uz pēkšņu personīgu traģēdiju.

Kad stress kļūst bīstams?

Īslaicīgs stress, piemēram, pirms uzstāšanās, var aktivizēt domāšanu un uzlabot reakcijas. Taču ilgstošs stress palielina risku saslimt ar sirds slimībām, vēzi un psihiskām saslimšanām.

Tā līmenis pasaulē būtiski pieauga Covid-19 pandēmijas laikā un nav pilnībā samazinājies.

"Jebkurā brīdī, kad sabiedrībā ir nenoteiktība, pieaug arī stresa līmenis," saka psihologs Deivids Almeida no Pensilvānijas Valsts universitātes.

Vienlaikus visvairāk stresa pakļautie bieži arī sastopas ar lielākajiem šķēršļiem ārstēšanā – finansiāliem, sociāliem vai psiholoģiskiem. Turklāt sabiedrībā bieži valda uzskats, ka stress ir lepnuma zīme, nevis problēma.

No subjektīva sajūtas uz objektīviem datiem

Līdz šim stress bieži mērīts, balstoties uz cilvēka izjūtām un atsevišķiem rādītājiem – asinsspiedienu, sirdsdarbības ātrumu vai kortizola līmeni. Taču šie rādītāji svārstās visas dienas laikā, un to interpretācija ir sarežģīta.

Psihologs Slavičs ar komandu strādā pie plašākas diagnostikas sistēmas, kur tiek kombinēti psiholoģiskie, bioloģiskie un uzvedības dati – tostarp gēnu ekspresija, zarnu mikrobioms, iekaisuma marķieri un digitālie sensori. Pētījumā tika apvienoti vairāk nekā 400 cilvēki, kuri saņēma individuāli pielāgotas 12 nedēļu programmas miega, uztura, kustību vai kognitīvo reakciju uzlabošanai. Tiek vērtēti tādi rādītāji kā miega kvalitāte un zarnu baktēriju daudzveidība.

Mikrobioms, mitohondriji un pat psihedēliskā terapija

Citi zinātnieki pēta, kā stresa ietekme atspoguļojas šūnu enerģijas centros – mitohondrijos. Psihobiologs Martins Pikards no Kolumbijas universitātes uzskata, ka stress iztukšo šūnu enerģiju un bojā tās.

"Ja ķermenim trūkst enerģijas, tas pārtrauc ražot pigmentu matiem," viņš saka, minot piemēru par saviem paša matiem, kas nosirmoja stresa laikā un atguva krāsu pēc atpūtas.

Tiek pētīta arī iespējamā psihedēliskās terapijas ietekme uz mitohondrijiem, kā arī zarnu mikrobioma saistība ar stresa regulāciju. Neirozinātnieks Džons Krajens atklājis, ka noteiktu baktēriju sugu lietošana var mazināt stresa reakciju gan cilvēkiem, gan laboratorijas dzīvniekiem – taču tikai tad, ja smadzeņu un zarnu saikne (klejotājnervs) netiek pārtraukta.

Stresa ķēdes reakcija sabiedrībā

Stress nav tikai individuāla problēma – tas izpaužas arī sabiedriskajā uzvedībā. Matemātiķe Džūlija Ārčiero (Julia Arciero) ar komandu modelēja, kā stresa radītas uzvedības var izraisīt plašāku sabiedrības disfunkciju, piemēram, sliktu lēmumu pieņemšanu.

"Mūsu rīcība ir daudz savstarpēji saistītāka, nekā mēs domājam," viņa uzsver.

Tomēr stress nav tikai negatīvs. Uzvedības zinātniece Elīsa Epela (Elissa Epel) uzsver, ka īsi, labi pārvaldīti stresa periodi var stiprināt noturību. Savukārt Almeida piebilst: "Stress var būt arī dzinējspēks. Morāls sašutums par netaisnību vai klimata pārmaiņām var pārvērsties par motivāciju rīcībai."