Pirmās cietīs smadzenes un sirds. Kādus riskus paredz holesterīna uzkrāšanās?
Kas par daudz, tas par skādi. Šo teicienu var attiecināt arī uz cilvēka organismā esošo un tam nepieciešamo holesterīnu. Iespējamo risku spektrs, ja holesterīna līmenis ir paaugstināts, ir plašs, taču galvenie ir insults un infarkts. Par to podkāstā "Veselīgas sarunas" stāsta AS "Veselības centru apvienības" kardiologs Nikolajs Sorokins.
Iespējamo risku, kuri var attīstīties, ja cilvēka organismā ir paaugstināts zema blīvuma jeb "sliktā" holesterīna līmenis, spektrs ir ļoti plašs. Un tie ietver gan sirds, gan asinsvadu slimības. "Tas tāpēc, ka holesterīns neizgulsnēsies tikai vienā orgānā vai izolēti vienā asinsvadā. Šis process ir ģeneralizēts, proti, visos asinsvados kaut kādā mērā būs izteikts," skaidro kardiologs.
Pirmie cieš tie orgāni, kas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu un kuriem ļoti svarīga ir svaigu asiņu pieplūde ar barības vielām. Tās ir smadzenes un sirds.
"Ja nierēs mazs zariņš aiztaisīsies ciet, mēs varbūt to nejutīsim. Bet, ja sirdī vai smadzenēs kāds mazs asinsvads aizies ciet, tad būs insults vai infarkts," uzmanību vērš Sorokins.
Viņš arī norāda, ka to ir būtiski atcerēties, jo šīs slimības var beigties letāli vai ar invaliditāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
