Jaunā filmā par zemūdens pasauli aktualizē klimata pārmaiņas un to ietekmi uz koraļļu rifiem

Sarkanās jūras zemūdens ir vēl neizpētīta teritorija, tāpēc filmas autoru mērķis bija to atklāt detalizētāk, nonākot pie secinājuma, kā koraļļu izpēte Sarkanajā jūrā varētu vecināt koraļļu ekosistēmas citos pasaules reģionos.

"Warner Bros. Discovery" (WBD) sadarbībā ar "Red Sea Global" piedāvā skatītājiem sekot līdzi Saūda Arābijas frīdaiveres Salmas Šeikeres (Salma Shaker) neparastajam ceļojumam, piedāvājot aizraujošu koraļļu rifu apmeklējumu Meksikā un izzinot zinātnieku revolucionāro darbu cīņā pret klimata pārmaiņu ietekmi uz zemūdens pasauli. Filma skatītājiem Latvijā ir pieejama "discovery+" nākamas paaudzes televīzijā "Go3".

Salma Ahmeda-Šeikere ir deviņkārtēja Saūda Arābijas nacionālā rekorda frīdaivingā un titula "Persijas līča Sadarbības padomes dziļakā nirēja (GCC)" īpašniece. Salma studē produktu dizainu Effatas Universitātē Saūda Arābijā un ir 2. līmeņa frīdaivinga instruktore, kā arī aizrautīga vides aizsardzības aktīviste.

Vai varat pastāstīt, kas jūs sākotnēji piesaistīja niršanai un kā tas ir saistīts ar jūsu dalību dokumentālajā filmā "Skats tuvāk: Cīņa par koraļļiem"?

Es sāku nodarboties ar niršanu jau 10 gadu vecumā, savukārt 19 gadu vecumā sāku nodarboties ar frīdaivingu un uzreiz atklāju, ka tā ir mana kvēlākā aizraušanās. Pateicoties instruktores Mariamas Šainas (Miriam Shine) iedrošinājumam, es piedalījos savās pirmajās frīdaivinga sacensībās tikai divas nedēļas pēc sava pirmā frīdaivinga treniņa. Lai gan mana aizraušanās ar frīdaivingu sākās ar sacensībām, vienmēr arī saredzu tajā prieku un mērķi, uz ko tiekties.

Kad trenējos Ēģiptē, mani uzaicināja iesaistīties dokumentālajā filmā "Skats tuvāk: Cīņa par koraļļiem". Sākotnēji biju skeptiski noskaņota, bet mani pārliecināja radošās komandas patiesā aizrautība ar filmas galveno mērķi – klimata pārmaiņu aktualizēšanu.

Kādā veidā, jūsuprāt, frīdaivings piedāvā savu unikālo skatījumu, ar kura palīdzību jūs pētāt un dokumentējat koraļļu rifu stāvokli, salīdzinot ar citām pētniecības metodēm?

Man šķiet, ka tas ir ļoti pašsaprotami. Šīs pētniecības veids ir ļoti relaksējošs un atbrīvojošs. Kad esi ūdenī, jūties viegli un brīvi, tev nav nekādu "atsvaru". Ir jūtama pavisam tieša saikne ar vidi, kas atrodas tev blakus, tu jūties vienots ar ūdeni. Šis ir vistuvākais un tiešākais veids, kā iegūt informāciju, apskatīt un iegūt secinājumus, balstoties uz problēmu un pētījuma gaitu.

Sarkanā jūra ir pazīstama ar savu unikālo bioloģisko daudzveidību. Vai jūs varētu pastāstīt par kādu konkrētu koraļļu rifu aspektu, ko dokumentālā filma izceļ?

Sarkanajā jūrā mājo vairāk nekā 200 koraļļu sugu, kam ir svarīga loma jūras ekosistēmā, un tie patiesi reprezentē Sarkanās jūras būtību, košās krāsas un daudzveidīgo jūras vidi. Filma noteikti izceļ Sarkanās jūras skaistumu un šarmu, un arī to, kā tā spēj izdzīvot ekstrēmos apstākļos, ko tā ir pārdzīvojusi klimata pārmaiņu laikā.

Kāds, jūsuprāt, apdraudējums skar koraļļu rifus un kā dokumentālā filma risina šo jautājumu?

Manuprāt, lielākais koraļļu rifu apdraudējums ir klimata pārmaiņas, karstuma līmenis, piesārņojums un pārzveja. Ir pilnīgi skaidrs, ka Sarkanā jūra tam spēcīgi pielāgojas.

Ar kādiem izaicinājumiem jums nācās saskarties dokumentālās filmas uzņemšanas laikā?

Filmēšanas un niršanas laikā es saskāros ar vairākiem izaicinājumiem – mums ar komandu nācās vienoties par kompromisiem. Vairākos momentos filmēšanas laikā es nebiju spējīga nirt, jo biju apaukstējusies. Filmēšanas komandai nācās gaidīt aptuveni trīs dienas, kamēr situācija uzlabojās, un tad mēs turpinājām filmēšanas procesu. Filmēšanas komanda, ar ko man bija gods sadarboties, bija izcila.

Dokumentālā filma ietver arī ceļojumu uz koraļļu rifiem Meksikā. Vai jūs varētu dalīties ar kādu neaizmirstamu pieredzi arī no šī procesa?

Mēs centāmies novērot saikni starp Sarkanās jūras koraļļu rifiem un Meksikas koraļļu rifiem. Es pati Meksikas koraļļu rifu filmēšanas procesā nepiedalījos, bet noteikti priecājos, ka komandai tas bija iespējams.

Redzot gala rezultātu filmētajos materiālos, mani pārņēma emocijas, īpaši tāpēc, ka starp koraļļu rifiem Sarkanajā jūrā un Meksikā ir ievērojama atšķirība. Tā ir neaptverama un unikāla pieredze, uzklausot zinātnieku iegūtos datus.

Es uzskatu jūru par savām otrajām mājām, savukārt klimata pārmaiņas un tas, ko tās nodara koraļļu rifiem, ir patiešām sāpīgs aspekts. Ir patīkami redzēt, ka zinātnieki pūlas un sniedz palīdzību koraļļu rifiem. Mērķis ir sasniegt simtprocentīgu rezultātu, padarot koraļļus stiprākus.

Kāda, jūsuprāt, ir koraļļu rifu nākotne, balstoties uz jūsu pieredzi un dokumentālajā filmā paustajām atziņām?

Es vienmēr cenšos būt optimiste. Redzot, ka cilvēki sper soli problēmu risinājumu rašanā, patiesi to novērtēju un jūtu, ka sniedzu savu pienesumu tāpat kā citi, kam rūp koraļļu rifu nākotne, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas. Zinātnieki dara pašu grūtāko darbu, un ir redzams, ka citi to novērtē. No savas puses šobrīd cenšos radīt sabiedrībai un dažādām kopienām izpratni par koraļļu rifu stāvokli, un filma ir lielisks veids, kā es varu sniegt savu pienesumu un informāciju.

Ko, jūsuprāt, skatītāji varētu iegūs no dokumentālās filmas un vai ir kāds konkrēts aicinājums, ar ko cerat iedvesmot?

Primāri vēlos iedvesmot un iedrošināt ikvienu noskatīties šo dokumentālo filmu. Es vēlos, lai filmas vēstījums ikvienam būtu skaidrs, radītu papildus interesi. Grūti teikt, vai skatītāju saikne ar jūru ir tikpat cieša kā man, bet vēstījums ir skaidrs – režisori un komanda filmas galveno motīvu pasniedz, izklāstot faktus un atklājot koraļļu rifu skaistumu, veidojot veiksmīgu korelāciju starp šiem diviem elementiem.

Skaties šo un citus šovus un seriālus Go3 televīzijā!