Vakar pirmizrādi piedzīvoja režisora Jurija Skorobogatova kriminālā komēdija "Uzticības persona", kas ir stāsts par naudu, kontiem un neveikliem krāpniekiem. Tavs konts, nauda – mana! Filma no šodienas ir redzama kinoteātros visā Latvijā.
Artis Baranovskis (Jurijs Djakonovs) ir "reģistrators", kurš palīdz saviem klientiem atvērt kompānijas un bankas kontus, reģistrējot tos uz fiktīvām firmām. Stundu pirms viņš dodas uz savām kāzām, viņam ir jāatrod Jana (Marija Linarte), fiktīvas firmas valdes locekle, kuras kontā ir ieskaitīta ļoti liela summa. Kad gadījuma darbu veicēja tiek pārvērsta par lēdiju, kurai patiešām varētu piederēt šāds konts, viņai rodas savs plāns tālākajai notikumu attīstībai.
Galvenajās lomās: Jurijs Djakonovs, Marija Linarte, Egons Dombrovskis, Igors Čerņavskis, Mārcis Lācis, Zane Aļļēna un Kaspars Gods
Filmas "Uzticības persona" filmēšana notika gan Rīgā, gan Līvānos, par ko stāsta filmas producente Antra Cilinska: "Mums nācās strādāt saspringtā režīmā, jo visa filmēšana bija jāpabeidz salīdzinoši īsā laikā. Bija brīži, kad tīri cilvēcīgi sāka zust spēki , bet mūsu komandā bija ļoti liela pleca sajūta vienam pret otru, kas ļāva ar visu tikt veiksmīgi galā. Arī būšana Līvānos šo sajūtu pastiprināja. Tā bija filmēšana ārpus komforta zonas desmit diennakšu garumā. Filmēt Rīgā ir citādāk, jo beidzas maiņa, aizskrien mājās vai pie draugiem, bet Līvānos nav kur aizskriet. Līvānos mums bija neaizmirstamie dubļi, kas ļoti saliedēja komandu. Vasarā, kad atradām filmēšanas lokāciju, tā izskatījās kā Sahāras tuksnesis, taču divas dienas pirms filmēšanas lija lietus, un es neticēju savām acīm, redzot, ka no ceļa līdz filmēšanas vietai stāv iestigušas visas mūsu filmēšanas mašīnas. Tā bija viena no smagākajām filmēšanām dienām, jo bez traktora nebija iespējams nokļūt līdz mūsu lokācijai. Kad austot gaismai, šķūnis patiešām dega, visi skatījās uz to kā lielu brīnumu. Tur jau slēpjas tā filmēšanas maģija – scenārijā vienkārši rakstīts – "šķūnis deg", bet lai to tiešām dabūtu uz ekrāna, ir jāpārvar neziņa, jārod risinājumi un jāiegulda milzum daudz darba. Mūsu komandai tas bija īsts piedzīvojums! Šis ir ļoti interesants projekts, kur strādājam gan ar filmu, gan seriālu. Un šobrīd izskatās, ka tam visam patiešām iespējams turpinājums, jo gan filma, gan seriāls beidzas uz labas nots. Viss ir atvērts turpinājumam un intriga saglabājas. Kas notiks ar naudu, kas notiks ar galvenajiem varoņiem Janu un Arti, ko darīs Voiteks? Ar režisoru Juriju Skorobogatovu jau strādājam pie jaunām sižeta līnijām."
Režisors dalās iespaidos, redzot savu pirmo filmu skatītāju pārpildītā zālē: "Uz tik liela ekrāna, kad visas nianses ir noslīpētas, pats filmu redzēju pirmo reizi, jo līdz pēdējā slīpējām gan skaņu, gan attēlu. Bija patīkami just, redzēt, un elpot vienā ritmā ar skatītāju, dzirdēt skatītāju līdzpārdzīvojumu, kur tas bija ieplānots. Pēc zāles reakcijas man tiešām šķiet, ka labs darbs ir izdarīts, par ko man kā režisoram ir liels gandarījums."
Vide ietekmē cilvēka apziņu, lai cilvēks mainītu apziņu, viņam jāmaina vide. Filma ļauj ielūkoties dažādās pasaulēs, kas eksistē paralēli viena otrai arī tepat Rīgā, par ko dalās aktieris Egons Dombrovskis "Visneomulīgākā sajūta bija sociālajā māja. Tas cilvēku kontingents tur dažbrīd bija pat ļoti agresīvs, mūs vairākkārt glāba filmēšanas grupas apsargs. Jāteic, ka apstākļi, kādos cilvēki dzīvo tur ir diezgan skarbi. Līdz šim zināju, ka ir bezpajumtnieki, bet sociālās mājas iedzīvotājus es nebiju iepriekš saticis. Tas lika padomāt, kā tepat Rīgā dzīvo cilvēki. Filma ļauj ieskatīties dažādu sociālo slāņu ikdienā."
Turpina aktieris Mārcis Lācis: "Mans tēls ir tā sasmērējies, ka visu laiku iet pa cilpu uz riņķi un lūpā, ka viņam vienīgā izeja attīrīties ir caur uguni, kas arī notiek. Viņam atpakaļceļa vairs nav. Šādu margināļu tēlus aktierim būvēt ir vissaistošāk, jo tie nav vienslāņaini salkačas. Šī man ir otra krutākā loma, kas man ir bijusi jāspēlē kino. Spēlēt un domāt par šādu tēlu man bija kaifs. Lai sagatavotos lomai, skatījos narkomānu video, pētīju bomžus, cilvēkus, kas močī heroīnu. Kopumā par filmēšanas procesu es varu teikt tikai to labāko. Bija kaifs piedalīties un būt daļai no "Uzticības personas". Arī Jurijam kā režisoram novēlu neapstāties, jo prāts viņam strādā pareizajā virzienā."
