Jaunatklātas kultūras vērtības Līvbērzes katoļu baznīcā
Valsts nozīmes kultūras pieminekļa, Līvbērzes katoļu baznīcas jumta remontdarbu gaitā atklājušās iepriekš nezināmas, izcilas kultūras vērtības, raksta Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) un publicē Līvbērzes katoļu draudzes prāvesta Arņa Vizbeļa iemūžinātās jaunatklātās kultūras vērtības valsts nozīmes kultūras piemineklī.
Jaunu vērtību atklāšana kultūras mantojuma aizsardzības nozarē nav neierasta, apstiprina NKMP un apstiprina, ka katrs jauns atklājums ir nozīmīgs, bagātina kultūras pieminekli un palīdz mums izzināt vēsturi, tāpēc, strādājot kultūras pieminekļos, ir ļoti būtiski sekot speciālistu norādījumiem un, pirms lielāku darbu plānošanas, veikt rūpīgu izpēti.
Visiem Līvbērzes baznīcā jaunatklātajiem objektiem ir unikāla mākslinieciska un kultūrvēsturiska vērtība Latvijas baroka mākslas mantojuma kontekstā.
Vēsturiskās kultūrvēstures liecības tika atklātas, demontējot sakristejas pārsegumu. Aiz vēlāka laika guļbaļķu konstrukcijām dzegas līmenī atklājušies iepriekš aizsegti gleznojumi – ar melnu un baltu krāsu uz pelēka fona gleznots loga dekoratīvais ietvars: trīsstūrveida frontonu rotā palmu zari, portāla segmentveida pārsedzi vainago barokāls florāls ornaments, savukārt vietā, kur izteiksmīgi profilēto baznīcas dzegu nebija skāris vēlāka laika pārkrāsojums, atklājās gleznota stilizētu akanta motīvu josla ar ģeometrisku rakstu frīzes zonā.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Hipotētiski, pašreizējā dzega un jaunatklātā polihromija attiecas uz 18. gadsimta 20. gadu beigām vai 30. gadu sākumu.
Darbu procesā atrasta arī Līvenu dzimtas kokgriezumā darināta ģerboņepitāfija ar monogrammu un metāla epitāfija Martai Filīpīnei fon Lasī greznā ornamentālā ietvarā.
Baznīcas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte veikta jau 2022. gadā, taču dzegas konstrukcija izpētei tobrīd nebija pieejama.
Līvbērzes baznīca celta 1684. – 1686. gadā kā luterāņu dievnams pēc Līvbērzes muižas īpašnieka Heinriha fon Līvena (Heinrich von Lieven,?–1694) iniciatīvas. Tā ir nozīmīgs Zemgales sakrālās arhitektūras paraugs, kas pārstāv 17. gs koka dievnamu celtniecības tradīciju.
Baznīca celta uz mūra pamatiem guļbūvē no abpusēji tēstiem baļķiem gludajos pakšos. 18. gs beigās statņu vietas fasādēs apšūtas ar kanelūrētiem dēļiem. 18. gs 20. gados Līvbērzes muižu ieguva Vilhelms Heinrihs fon Līvens (Wilhelm Heinrich von Lieven, 1691–1756), kas 1729. gadā salaulājās ar ģenerālgubernatora Pētera fon Lasī (Lacy) meitu grāfieni Martu Filipīni.
Līdz ar Līvenu pāriešanu katoļticībā Līvbērzes baznīca tiek nodota katoļu draudzei. 1827. gadā baznīcas ziemeļu pusē piebūvēta sakristeja.
Darbu veikšanu daļēji finansē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
