"Kultūrpēda": Vai Latvija var kļūt par pirmrindnieci zaļajā filmu uzņemšanā?
Zaļā pieeja kino industrijā pēdējo desmit gadu laikā strauji attīstījusies. Vairākās valstīs pat radīti īpaši padomu apkopojumi. Par zaļo domāšanu filmēšanas laukumos runā festivālos, ar to nodarbojas nevalstiskās organizācijas un industrijas, īpaši ilgtspējas menedžeri. Kino jomas profesionāļiem sagatavots pat īpašs izdevums – "Green Film Shooting". Par pirmo zaļo spēlfilmu Latvijā oficiāli ir atzīta Jāņa Joņeva populārā romāna ekranizācija "Jelgava ’94′", vēsta raidījums "Kultūrpēda".
"Mēs faktiski pieņēmām šo lēmumu, ka "Jelgava ’94" būs pirmā zaļā filma Latvijā," stāsta filmas producente Antra Cilinska. "Faktiski nebija nekādu protestu, jo tā labā griba ir visiem."
"Jelgava ’94" filmēšana noritēja 2018. gadā. Tobrīd ilgtspēja, ekoloģiskie izaicinājumi, zaļie principi aizvien bija jaunuma tēma. Visi par to runāja, bet īsti vēl neko nesaprata un arī praksē neieviesa.
Par filmas "Jelgava ’94" zaļo konsultanti kļuva Elizabete Palasiosa.
"Kaut kādā veidā producēšanas sapulcēs, domājot par to, kā mēs varam filmai piešķirt kaut kādu citu vērtību… Īstenībā tas bija tāds intereses vadīts lēmums, jo mēs gribējām pamēģināt, ko tas vispār nozīmē. Tas bija arī mārketinga un komunikācijas lēmums. Mēs sapratām, ka, pozicionējot filmu un pasakot, ka mēs esam pirmie, kas to izdarīja, ka tā ir papildu pievienotā vērtība."
Zināšanas filmas veidotāji smēlās ASV, Nīderlandē, Vācijā. Kļuva skaidrs, ka ir iespējams iegūt zaļo sertifikātu. Vācijā bija organizācija, kas jau ļoti aktīvi Berlināles filmu festivālā un citviet par to runāja. Filma izgāja sertifikāciju un arī ieguva atzīmi, ka tā ir videi draudzīgi producēts kino notikums.
Spēlfilmas "Jelgava ’94" ēdināšanas reizēs bija samazināts dzīvnieku valsts izcelsmes ēdiena īpatsvars un nodrošināti veģetārie ēdieni, starp ēdienreizēm piedāvātas veselīgas uzkodas – dārzeņi un augļi, nevis ierastie cepumi.
Kafija un šokolāde izvēlēta tikai tā, kas novākta, ievērojot zaļās aprites un godīga atalgojuma principus. Tradicionālo saldināto dzērienu vietā bija ūdens ar citronu. Būt pirmajiem ir bijis izaicinoši, jo daudz laika pavadīts filmēšanas grupu, aktieru, tehnisko personālu apmācot. Rīkotas īpašas lekcijas par aprites ekonomiku un atkritumu šķirošanu un pārstrādi.
Ieviesti dažādi sīkumi, sākot ar pašu ēdienu traukiem un kafijas krūzēm, beidzot ar elektrovelosipēdiem un videi draudzīgām rokas ziepēm, veļas pulveri, kosmētiku un virsmu tīrīšanas līdzekļiem.
Būtiski piedomāts pie papīra patēriņa, sākot ar scenārijiem un beidzot ar dažādu norāžu izgatavošanu. Visus drukātos materiālus, kas nepieciešami filmēšanas laukumā, piemēram, uzraksti "tualete", "ģērbtuve", "grims", "filmēšanas transports" un daudzus citus, tika nolemts ielaminēt un izmantot daudzkārt. Aktieru apģērbs un dekorācijas bija jāplāno un jāgādā zaļi. Dekorācijām bija jābūt īrētām vai otrreiz izmantojamām, tieši tāpat rekvizītiem un kostīmiem. Izejvielas un materiāli maksimāli tikai tādi, kurus iespējams pārstrādāt vai izmantot atkārtoti. Arī jāizplāno videi draudzīga loģistika.
Filmas tematika ļāva filmas ģērbējam radoši izpausties, iepērkoties vietējās "humpalu" bodēs.
Dažkārt izaicinoši filmēšanas laikā bijis tas, ka trūkst padoma un idejas, kā tad būtu jārīkojas, lai filmas uzņemšana būtu zaļa, atzīst "Jelgava ’94" producente Cilinska. Tomēr jāievieš esot pavisam vienkāršas lietas. "Mans ieteikums ir – šī te griba – informētība, ir nepieciešama. Vēl ir vajadzīgas arī viens cilvēks, kas filmēšanas grupā uzņemas par to rūpi un atbild," svarīgākos zaļās filmēšanas aspektus nosauc producente.
Raidījumu "Kultūrpēda" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild SIA "Red Dot Media".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
