Latvija visā tās krāšņumā! TV3 reportāža no Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājiena

Kas par sajūtām svētdienas rītā Brīvības pieminekļa pakājē, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem gatavojoties tradicionālajam gājienam.

Viens no svētku simboliem, vēsturiskais "Līgo" karogs uzticēts rīdziniekam Matīsam, kurš atzīst, ka atbildības nasta ir smaga. Burtiski.

"Nav to no tiem vieglākajiem karogiem, to uzreiz var saprast. Man ir dots arī "Dzintariņa" karogu nest, bet šis ir daudz smagāks, daudz lielāks. (TV3: Būs jāpapūlas nedaudz?) Jā,būs, bet gan jau sanāks," saka Matīss.

Lai arī svētku nedēļa jau savā noslēguma dienā, lepnums par iespēto joprojām mijas ar satraukumu par to, kas vēl priekšā.

"Svētku atmosfēra ir jau. Ziedi rokās, bērnu pilna Vecrīga. Es ceru, ka visiem, kuri ielās, kuri pie televizoriem būs labas emocijas," pauž svētku virsdiriģents Gints Cepelnieks.

Pasākuma rīkotāji īpaši izceļ svētku goda virsdiriģentus un goda virsvadītājus. Viņi gājiena priekšgalā brauks ar ozolu vītnēm un ziediem rotātos kabrioletos.

"Baudām šo skaisto mirkli," teic svētku goda virsdiriģents Andris Muižnieks. Uz vaicājumu, kādas ir sajūtas pēc sestdienas ģenerālmēģinājuma, viņš saka: "To vispār vārdos nevar izteikt, mūsu bērni ir eņģeļi. Viss, kas tur notika bija kā pasakā."

Un svētku sajūta galvaspilsēta ienesta ne pa jokam. Kad līdz svinīgajam gājienam bija atlikušas tikai dažas minūtes, Brīvības ielas garumā ielas malās jau bija pilns ar cilvēkiem, kuri gatavi sveikt svētku dalībniekus.

Kā stāsta svētku organizētāji, šodien katrs var justies piederīgs kādai no saimēm – dziedātāju, dejotāju, mūziķu, veidotāju. Katrs piederīgs savam mākslinieciskajam kolektīvam, skolai, pašvaldībai, vēsturiskajai zemei. Mūsu valsts pērles kopīgā rotā. Raibā rakstā savīta josta, ar ko apjozt savu tēvzemi.

Pacilājums ne tikai gājiena dalībnieku, bet arī skatītāju, atbalstītāju, līdzjutēju rindās. Daudzi sanākuši sveikt un godināt gan kādu īpaši, gan visus kopā. Suminājumi gan no ielas malām, gan no māju logiem.

"Ļoti patīk, Saviļņojoša atmosfēra, labestīgi viss izskatās. Liekas, ka nebeigsies," iespaidos dalās Anita.

"Brīnišķīgas [sajūtas]. Iesim vakarā uz koncertu. Viņas no Līvāniem atbraukušas, mēs no Cēsīm. Baudām, visiem sveicieni!" teic Maija un Evija.

Uzreiz aiz svētku rīkotājiem gājienā dodas Madonas novads. Atsauce uz notikumiem pirms gandrīz 160 gadu. 1866. gada 2. jūnijā Lazdonas draudzē notika pirmie bērnu dziedāšanas svētki Latvijā.

Uzreiz pēc tam galvaspilsētas kolektīvi. Šur tur pavīd arī draudzīga sāncensība. Pēc 1. ģimnāzijas nāk 2. ģimnāzija, kuras pārstāvjiem gan savs skatījums uz faktisko lietu kārtību un secību. "Otrā vienmēr pirmā! Otrā vienmēr pirmā!" viņi sauc.

Krāšņajā gājienā pārstāvēta visa mūsu saime. Dažādie novadi, lielākas pilsētas un mazāki ciemi. Katrs ar savu "odziņu". Klāt arī mūsu diaspora, plašajā pasaulē izkaisītie latvieši, kuri joprojām tur godā un tur rūpi mūsu tradīcijām. Austrālijā, Norvēģijā, Īrijā un daudzās jo daudzas citas tuvākās un tālākās zemes.

Kopumā svinīgais gājiens pulcēja gandrīz 40 tūkstošu svētku dalībnieku. Par spīti spraigajai un nogurdinošai nedēļai visi enerģijas pilni.

"Liela spiedze šajā nedēļā, bet paveiktais darbs ļotu uzmundrina un ir lieliskas sajūtas. Ir ļoti jauki, ka ir tuvie sabraukuši un atbalsta mūs," norāda dalībniece Kitija. Jautāta, vai pēc jauniešu svētkiem viņa plāno gatavoties arī pieaugušo dziesmu svētkiem, viņa atbild apstiprinoši: "Es domāju, ka noteikti. Es vēlos piedalīties arī lielajos svētkos un šobrīd jau arī dejoju kolektīvā."

Gājienā noslēguma pie Dailes teātra dalībniekus sveica arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Un tā jau tas Latvijas dziesmu un deju svētku ritenis turpina ritēt uz priekšu. Ierasti jaunatnes svētkos svinīgais gājiens ir pēdējā dienā, bet pieaugušo svētku pirmajā diena. Un varam būt droši, ka gana daudzus no tiem, kuri šodien dodas gājienā, redzēsim arī vispārējos Latvijas dziesmu un deju svētkos nu jau pēc dažiem gadiem.