No Liepājas teātra līdz Venēcijas kinofestivālam. Aktrisei un režisorei Dzidrai Ritenbergai – 95
29. augustā 95 gadu jubileju svinētu leģendārā kino un teātra aktrise un režisore Dzidra Ritenberga (29.08.1928–09.03.2003). "Malvas loma vienā mirklī padarīja Dzidru Ritenbergu par pasaules sestās daļas elku. Tolaik popularitātei bija pavisam cita cena un nozīme – reiz ieguvuši skatītāju mīlestību un apbrīnu, mākslinieki to baudīja gadu desmitiem," "Liepājas vēstulēs" raksta latviešu teātra kritiķe un teātra zinātniece Edīte Tišheizere.
Nacionālā Kino centra portāls "filmas.lv" sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu šo faktu atzīmē ar plašu jubilāres filmu kolekciju – 17 spēlfilmas (1956–1990), kurās var izsekot gan aktrises, gan režisores rokraksta attīstībai. Visas kolekcijā ievietotās filmas no 29. augusta tiešsaistē pieejamas sabiedrībai visā Latvijas teritorijā bez maksas un bez laika ierobežojuma.
No Dzidras Ritenbergas atveidotajām lomām plūst sievišķīgas kaisles caurstrāvota vitalitāte, visspilgtāk to izpauž titulloma ukraiņu filmā "Malva", par kuru 1957. gadā aktrise apbalvota ar Venēcijas kinofestivāla balvu Volpi kauss.
Dzidra Ritenberga dzimusi 1928. gada 29. augustā Dundagas pagastā. Dz. Ritenberga 1948. gadā beigusi Drāmas teātra studiju, bet vēlāk arī Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. Aktrises gaitas 1948. gadā sāka Liepājas teātrī, kur spēlējusi Ļizu Ivana Turgeņeva "Muižnieku ligzdā", Beatriči Viljama Šekspīra "Liela brēka, maza vilna", Margaritu Gotjē Aleksandra Dimā "Kamēliju dāma". Vēlāk strādājusi Rīgas Krievu drāmas teātrī un Maskavas Staņislavska drāmas teātrī.
Līdz 1956. gadam Dz. Ritenberga jau bija paspējusi nofilmēties Mildas lomā filmā "Pēc vētras" un Apmaņa kundzes lomā filmā "Cēloņi un sekas", kurā viņu, par spīti krievu valodas nezināšanai, savai filmai noskatīja režisors Vladimirs Brauns, pie kura Dzidra Ritenberga devās filmēties Kijevas A. Dovženko kinostudijas filmas "Malva" titullomā. Šī loma viņai atnesa slavu. Venēcijas 18. Starptautiskajā kinofestivālā par Malvas lomu viņa saņēma galveno balvu par labāko sieviešu lomas tēlojumu – Volpi kausu, kļūstot par pirmo starptautiski atzīto latviešu aktrisi. Loma pavēra arī plašākas iespējas filmēties gan latviešu, gan ārzemju režisoru filmās.
Kopā Dz. Ritenberga filmējusies vairāk kā 20 Rīgas kinostudijas filmās, piemēram, "Atbalss" (1959), "Kara ceļa mantinieki" (1971) "Mans draugs – nenopietns cilvēks" (1975), "Ilgais ceļš kāpās" (1981), "Durvis, kas tev atvērtas" (1984), kā arī strādājusi vairāk kā desmit ārvalstu režisoru filmās.
1970. gadu vidū Dzidra Ritenberga pievērsās režijai. Kā režisore iestudējusi trīs teātra lugas un Rīgas kinostudijā uzņēmusi 8 spēlfilmas – debija "Šīs bīstamās balkona durvis" (1976), "Trīs minūšu lidojums" (1979), "Vakara variants" (1980), "Pats garākais salmiņš" (1982), "Svešs gadījums" (1985), "Pēdējā reportāža" (1986), "Māja bez izejas" (1988). Pēdējā Dzidras Ritenbergas uzņemtā filma ir "Valsis mūža garumā" (1990), kas stāsts par Latvijas vēstures notikumiem caur sievietes emociju prizmu.
