Neredzīga meitene, kura izaicinājusi visu Latviju: es eksāmenus gribēju kārtot pati!

Visu cieņu! Tiešām ceru, ka viņai paveiksies un varēs piepildīt sapni darboties zinātnes nozarē!

Paldies par rakstu un lai Līvai izdodas! Galvenais, ka apkārt ir cilvēki, kuri atbalsta, taču nedod atlaides, ja saprot, ka cilvēks pats tiks galā, ja būs tāda iespēja.

Es pats esmu vājredzīgs (2.grupas invaliditāte) kopš dzimšanas un gāju parastā skolā, kur man lielākās problēmas sagādāja nevis mācības, bet huligānu izsmiekls. Kaut gan skolas gadu atmiņas ir sāpīgas, tomēr esmu pateicīgs skolotājiem, kuri taisnīgi novērtēja un arī palīdzēja. Rezultātā pabeidzu augstskolu un nu jau 8 gadus strādāju par programmētāju, un šī profesija mani ļoti aizrauj, jo apvieno analītisko un radošo darbību.

Līvai varu novēlēt, lai īstajā brīdī izdodas satikt īstos cilvēkus, un tad, ļoti iespējams, radīsies iespēja arī darboties iecerētajā zinātnes sfērā. Mums katram šajā pasaulē ir vieta, tikai jāmeklē.

Daudzkārt esmu vērojusi Līvu "Nāc līdzās!" koncertos. Viņa ir malacis. Paldies arī Kristīnei par šo rakstu! Zinu vēl daudzus citus cilvēkus, kas būtu pelnījuši rakstus vairāk nekā sab. "krējuma" pārstāvji, bet gan jau pienāks laiks arī viņiem.

Es nemaz nešaubos, ka Līvai viss izdosies un sveiciens viņai no Vīnes! Cepuri nost visiem skolotājiem un cilvēkiem, kuri panāca to, lai Līva un citi bērni kārto eksāmenus! Tas ir liels solis!

Pilnīga fantastika. Malacis.

Visvērtīgākais žurnālista darbā ir cilvēki, ko sastopam, un šī tikšanās man pavēra skatu uz pilnīgi nezināmu pasauli. Apbrīnoju Līvu un visu viņas ģimeni par spēku, par mīlestību un nepadošanos daudzajās bezcerības stundās.