"Pasargājiet bērnus no šīs brīnumskolotājas!" Mūzikas stundas Preiļos daudziem ir pamatīgs bieds

Mīļie vecāki, būtu labāk priecājušies, ka jūsu bērniem vēl kāda skolotāja kaut ko lietderīgu cenšas iemācīt tā, lai iegūtās zināšanas un prasmes būtu paliekošas. Skumji, ka mūsdienu jaunajiem vecākiem neinteresē savu bērnu izglītība. Mana pirmklasniece māk nodziedāt apm.20 latv.tautas dziesmas ne tikai ar vārdiem, bet arī ar nošu nosaukumiem, kā arī tās prot nospēlēt pēc notīm uz klavierēm, tomēr uzskatu, ka viņa nemaz nav no spējīgākajiem starp sava vecuma bērniem mūzikas jomā.

Likās īpaši aizdomīga tā cildinošā vēstule, kas pienāca skolotājas attaisnošanai no vairākiem ar mūziku un mūzikas kopu saistītiem cilvēkiem. Nez kā viņi iedomājās rakstīt šo slavinošo vēstuli. Kaut kā liekās, ka tika palūgti. Varētu vēl saprast, ja vēstule tiktu uzrakstīta pēc raidījuma. Nevienam jau nav patīkami atzīt savas kļūdas, un domāju, ka skolotājam to atzīt ir vēl grūtāk, bet mēs visi esam tikai cilvēki... Būtu jau bijis daudz jaukāk, ja šo konfliktu būtu varējuši atrisināt vecāki ar mūzikas skolotāju, nu varbūt vēl galējā variantā ar skolas vadību, nevis tik plaši afišējot, kas tomēr ir zināma neslavas celšana skolotājai, tomēr zinu, ka reizēm tas nav iespējams, ja netiek nopietni uzklausīti un runām neseko atbilstoša rīcība.
Savā laikā manam dēlam bija skolā līdzīga situācija ar krievu valodas skolotāju, kad vecāki vispār baidījās ko teikt, jo skolotāja bija bērniem stundā pieteikusi, lai neiedomājās kādam žēloties, ka būs tikai sliktāk, ka redzēs, kurš izdzīvos. (Es vēlāk bez naida vaicāju, kuram tad ir jāizdzīvo? Uz ko gan atbildi nesaņēmu) Bija jāmācās no galvas garum garas poēmas (pat pa 2 lappusēm uz nākošo dienu) un dzejoļi un principā uz katru stundu materiāls bija vēl jāsameklē biblotekā, nevis mācību grāmatā. Kāda meitene, kas sekmju ziņā bija viena no labākajām, visu nakti nomācījās un gandrīz negulēja, un rezultātā stundā saņēma divnieku. Mācību daļas vadītājs, kam vecāki sūdzējās, teica, ka viss pareizi, ka bērniem jāmācās. Pateicoties dažiem labāko skolnieku vecākiem, kas nenobijās, pārstāvim no Tautas kontroles (kāda tolaik bija) un pieaicināta Izglītības ministrijas inspektora, skolotājai tika atrasti 3 būtiski pārkāpumi. Pēc tam mācību process normalizējās, tomēr domāju, ka bērnos palika nepatīkamas mielas no šim nepamatotām prasībām un izdarībām. Un tagad domāju arī pašai skolotājai.
Toties pirms šīs skolotājas 1 gadu viņiem mācīja krievu valodu arī krievu tautības skolotājs. Bija paredzēts diktāts. Es dēlam saku, nez kā ies ar pareizrakstīšanu. Dēls saka: labi, mums skolotājs tā izskaidroja, ka es visu sapratu un zinu. Ļoti bērniem patika šis skolotājs, bet viņu pārcēla uz citu klasi. Ar to gribu teikt, cik svarīgi ir iejūtīgi, bērnus ieinteresējoši un zinoši skolotāji, kas māk aizraut savus skolniekus tā, ka viņi gaida šīs stundas ar prieku.
Arī man pašai savā laikā bija matemātikas skolotāja stingra, pie kuras vienmēr bija kārtība klasē, bet viņa nekad nepacēla balsi un tai pašā laikā bija laipna, smaidoša un vienmēr gatava saprotami izskaidrot, kad vien viņai ko paprasīja. Kā tas viņai izdevās? Bija ļoti inteliģenta. Man patika matemātika.
Domāju, ka augstāk minētā mūzikas skolotāja ir zinoša, bet vai mācīšanas metodes ir pareizās, nu to jau laikam noteiks speciālisti. Būt labam skolotājam ir liela māksla un ne katram tā dota. Laikam varu būt laimīga, jo man bija lemts mācīties pie izciliem mūzikas skolotājiem. Mūzikas klasē bija klavieres un līdz 5.klasei skolotājs nāca ar savu vijoli un bieži mums spēlēja, bet mēs dziedājām ar prieku. Viņš uzzīmēja (ļoti skaisti mācēja zīmēt) uz tāfeles piemēram buru laiviņu un mēs dziedājām Pūt vējiņi, citreiz atkal atbilstoši citu. Bija interesanti. No 5. klases arī mācīja mūziku ļoti jauks skolotājs, kurš bija sacerējis mūsu skolas himnu, kurai vārdus bija uzrakstījusi skolniece. Bija 2x nedēļā koris, arī ansamblīši. 6. klasē mūsu ansamblītis pat uzstājās televīzijā. Viss kaut kā bija radoši un ar prieku, vēlāk bija jau jāizdzied dažas dziesmas arī ar notīm, bet ne sākumskolas klasēs, un citi vingrinājumi. Jā, un fizkultūras stundās mums bieži bija klavieru pavadījums, kad soļojam un vingrojam, kas radīja labu ritma izjūtu. Lielākai daļai bija dziesmu klades, dziedājam arī starpbrīžos.
Es bieži domāju, ka mūsdienās vairāk tiek spriests par skolotāju algām (kam protams vajadzētu būt labām, varbūt līdzvērtīgām laba ārsta algai), ka vairāk vajadzētu domāt par bērnu izglītošanu, ieinteresēšanu, viņu talantu atklāšanu un paslavēšanu, kad vien tas iespējams, ja mēs gribam lai mums izaug labestīga, zinātkāra, izglītota paaudze...Lai skolotājs būtu draugs un padomdevējs, un lai tai pašā laikā arī tiktu cienīts un novērtēts.
Gribētos vēl pieminēt izcilu pasniedzēju toreiz RPI. Viņš teica, man vajag, lai jūs prastu orjentēties tehniskajā literatūrā un atrast vajadzīgo, nevis visu paturēt galvā. Šajā sakarā viņš atļāva eksāmenā lietot tehnisko literatūru, tomēr tas nebija nepieciešams, jo viņš visu tā bija izskaidrojis, ka tāpat bija jau skaidrs, visu zinājām. Izcils pasniedzējs.

Ļoti stingra un šerpa skolotāja... Vienmēr izskatījās dusmīga par kaut ko... Atceros tos garos gabalus, ko vajadzēja mācīties un tad ar zīmuli žurnālā lozēja kurš ies stāstīt priekšā visiem... Kurš nezināja, tas bija nesekmīgs, vajadzēja pa naktīm mācīties, lai labu atzīmi nopelnītu! Un ja korī gāja, augstāk vērtēja! Jā tā viss bija, to nenoliegt, un tagad pēc gadiem varu teikt tikai vienu, vērtīgāk būtu bijis, dziedāt dziesmas, skatīties operas vai muzikālos priekšnesumus, ko arī šad tad uzlika, jo no tiem es šo to atceros, bet kalt no galvas tās visas biogrāfijas, pilnīga bezjēga, tāpat nekas nepaliek galvā... Tas tikai iedzina bailes un nepatiku pret mūziku... pat centīgākajiem un gudrākajiem! Bet kā kora, ansambļa vadītàja-cepuri nost!

Nu jau pagājis kāds laiks kopš esmu absolvējis PVĢ (tagad JEPVĢ), un par skolotāju Ilzi varu teikt tikai labus vārdus! Jā, pie viņas ir grūti, nav viegli, to var atzīt, bet grūti ir tikai tad, ja tu nemācies, ja tu neesi viņas sagatavoto materiālu kaut vienu reizi pirms stundas izlasījis, tad ir diezgan smagi un var gadīties, ka saņemsi sliktu atzīmi, bet tas jau uz katra paša atbildību, un domāju, ka tādēļ nav jāvaino skolotājs... Cik atceros stundas pie viņas bija jaukas, un paskrēja ātri, ja matemātikā 40 minūtes velkas kā vesela diena, tad mūzikas stundās tās paskrēja ļoti ātri, jo tur bija interesanti, interesanti, ja vien tu klausījies, nevis gulēji, pildīji mājasdarbus citos priekšmetos, kā to darīja mani klasesbiedri, vai sēdēji telefonā. Es pats negāju nedz korī, nedz folkloras kopā, un mūzikas priekšmetu pabeidzu ar vidējo atzīmi 9, jo ''tekstu'' iemācīšanās nebija vienīgais veids kā nopelnīt atzīmi, atzīmes pelnījām ar praktisko muzicēšanu, kuru es iemācījos pirmo reizi mūža spēlēt klavieres, kontrabasu, tā pat veidojām prezentācijas/video, dziedājām dziesmas uz atzīmi.
Tas ja tu nedziedi korī vai folkloras kopā nenozīmēja, ka tev uzreiz būs mazāka atzīme, sliktākas atzīmes viņa lika tiem, kuri neko nedarija, kuri stundās neklausījās, un kad pienāca viņu liktenīgais mirklis iet stāstīt apgūto materiālu viņi, protams, saņēma sliktas atzīmēs, jo nebija neko darījuši.
Skolotāja Ilze ir savas jomas profesionālis, un es nepiekrītu, ka viņas metodes un pieejas ir nepareizas, novecojušas. Bērni ir vienkārši par slinku, lai kaut ko darītu! Viņi domā, ka oij tā tak mūzika, nodziedāsim dažas dziesmas un būs 10, kā pamatskolā. Mūzika ir tik pat svarīgs priekšmets, kā matemātika, fizika, ķīmija! Bērni ir par slinku, lai to mācītos, jo valda uzskats, ka mūzika ir viegls priekšmets, un līdz ar bērniem arī viņu vecāki ir slinki, kuri nevar veltīt savam bērnam tik daudz laika, lai ar viņu kopīgi sagatavotos stundai...
Skolotājas darbs ir visu acīs nenovērtēts, un es uzskatu, ka viņai būtu jābūt vēl stingrākai, jo daudzās situācijās viņa piever acis, ko jūs jau nepamanāt, jūs pamanāt tikai to slikto. Kauns!

Skumji, ka mūsdienās skolēni nespēj novērtēt skolotājus, kas cenšas mācīt savu priekšmetu pēc vislabākās sirdsapziņas un kaut nedaudz paaugstināt skolēnu intelektu, paplašināt redzes loku. Uzskatu, ka visi priekšmeti ir vienlīdzsvarīgi, ja tie ir mācību programmā. Laikam jau mūsdienu jaunatnei ir vajadzīgi tādi skolotāji, kas pasaka, atveriet grāmatu un izlasiet paši, beigās uzrakstiet kontroldarbu, un visi laimīgi. Skolotājas Ilzes mācību stundas apmeklēju ar lielāko prieku, ikvienā stundā var uzzināt kaut ko jaunu un aizraujošu. Skolotāja ir ļoti zinoša, vienmēr paskaidros, ja kaut kas nav saprotams, galvenais ir jautāt. Mīļie ģimnāzisti, kuriem ir tik sarežģīti mācīties teoriju, novērtējiet to, ka Jums ir skolotājas sagatavotie mācību materiāli, jo vidusskolai, kā zināms, ģimnāzijā mācību grāmatu mūzikā nav, vai tiešām būtu labāk, ja informāciju vajadzētu meklēt pašiem... Pati esmu mācījusies no skolotājas materiāliem, varu pateikt to, ka tas nav sarežģīti iemācīties un pastāstīt, tikai tas ir jādara. Varu piebilst, ka atzīmju iegūšanas iespējas ir dažādas, skolēni dzied dziesmas, muzicē praktiski, veido prezentācijas... Nav jāmācās tikai teorija, katrs var izpausties radoši. Galvenais ir tikai gribēt kaut ko darīt!

kur tāds unikums izrakts ,nav rūdīta vecmeita ar naidu uz bērniem ???

Man teiksim puika otrajã klasê,latvieŝu valoda teicami,matematika ari,parejie prieksmeti ari...It ka jabut teicamniekam...BET müzikã daļêji apgüts.Nu bãc...Un tas kas vińiem tagad müzikã jãmãcas,es neesmu muzikãla,no notīm ne muu ne bee.Manã bêrnībã dziedãjãm dziesmas,uz speciãliem kociñiem sitãm ritmu:tã, ti ti...Vel tagad atceros? Pedagogs pats tak programmu neizpīpé no zila gaisa.Kâda programma izstradata,pec tadas maca...Gribetos gan zinat,ko lieto cilveki,kas to programmu.izstrada....

Valsts pamatizglītības standatā, kurs ir likums, nevis ieteikums, rakstīts, ka trešo klasi beidzzot: 7.2. zina Do mažora gammu;
7.3. kolektīvi dzied no lapas melodijas ar apgūtajām skaņkārtas intonācijām (kustība pa tetrahorda skaņām, virzība pa noturīgajām pakāpēm un to apdziedāšana) Do mažorā;
Skolotāju nepazīstu, metodes komentēt nevaru, taču prasības likumā pamatotas.

Skolotaja atprasa no skoleniem muziku tada limeni kā mūzikas skolā.

Kitija Kazbare kaut kas līdzīgs mūsu laikiem, pie "foršās"mūzikas skolotājas :D