"Ieva vēl nav izšķīrusies, kas ir viņas laime – nauda vai mīlestība." Elīna Bojarkina par atveidoto tēlu "Nemīlētajos"

Seriālā "Nemīlētie" tu filmējies no pašiem pirmsākumiem? Kā tu uzskati, kas ir būtiskākais ikvienam seriālam?

Zinu, ka daudzi mani atbalstītāji skatās seriālu no pirmās sezonas un turpina to darīt. Uzskatu, ka galvenais ikvienam seriālam ir prasme aiziet no ekrāniem ar godu, nedrīkst palaist garām īsto momentu, kas liecina par beigām. Esmu priecīga par filmēšanos, tas ir man kā otrs darbs. Kopā ar Ediju Zalaku esam izgājuši cauri visiem notikumu līkločiem.

Tu un seriālā atveidotā Ieva, cik līdzīgas esat?

Esam pilnībā atšķirīgi cilvēki. Varbūt vienīgi tas, ka viņa ir diezgan emocionāla un arī es esmu emocionāla. Laimi meklē ikviens cilvēks. Ieva vēl nav izšķīrusies, kas ir viņas laime – nauda vai mīlestība. Viņā strādā gan racionālā domāšana, gan sirds, tāpēc viņa iepinas nepatīkamās situācijās. Ir pagājuši gadi Ievas lomā un nu ir viegli, aizejot uz filmēšanās laukumu, uzreiz "pieslēdzos" viņas tēlam. Nenoliegšu filmēšanās sākumā man bija grūti atrast motivāciju viņas rīcībām, lai tās spētu nospēlēt. Jau otrajā sezonā sāku ļoti labi izprast Ievu un viņas rīcības.

Spēlēt dzīves tik ļoti "sistu" cilvēku ir izaicinājums!

Jā, man kā aktrisei tas ir interesanti – izspēlēt dažādas dzīves situācijas, liekas, ka atliek vēl tikai nogalināt un tēls būs izgājis cauri visam.

Ieva aizraujas ar apreibinošām vielām, kā nospēlēt narkomāni?

Ir redzētas daudz filmas, kurās tiek šņaukts kokaīns, ir lasīts, ka kokaīns sniedz enerģiju un papildus koncentrēšanās spējas. Spēlēju vienkārši to sajūtu, ko domāju, kas rodas – esmu enerģiskāka, koncentrētāka un ātri runāju. Aktieriem jāspēlē daudz dažādas lomas, jānogalina, gatavojoties lomām nenogalinām, arī kokaīnu nešņaucu. Jāatrod tēla motivācija, tā jāizprot un pie tā jāturas.

Tu nespēlē to labāko, sirsnīgāko sievieti, neviens nav nācis klāt uz ielas, sajaucot TV ar dzīvi un ko pārmetis?

Uz ielas man ir teikti tikai tie labākie vārdi, reiz veikalā man prasīja, vai Mildiņa patiesi ir mana meita. Dzīvē izskatos citādāk, iespējams mani neatpazīst. Toties internetā nereti raksta 40+ vīrieši, kuri iespaidojas, ka mans tēls nav no tiem tikumīgākajiem un sūta neķītras ziņas. Uz ziņām neatbildu, uzreiz bloķēju.

Tava ikdiena paiet Latvijas Leļļu teātrī un Willa teātrī, vienā vietā spēlējot ar lellēm, bet otrā ar ķermeni un balsi?

Svarīgi saglabāt balansu, tāpēc priecājos, ka ir iespēja arī izspēlēties kā aktierim, jo tomēr Latvijas Leļļu teātrī ir vairāk tehniskās lomas, bet Willa teātrī dramatiskās. Nu jau arī dramatiskajos teātros izplatīts ir izmantot lelles, piemēram Nacionālais teātris un viņu zirgs, to kustina divi mani kolēģi, zirgs ir perfekti jāvada, lai tas izskatās kā īsts, tas ir ļoti smalks darbs.

Prasme apieties ar lellēm ir liels ieguvums?

Tas ir milzīgs ieguvums un bonuss man kā radošai personībai. Uzsveru, ka leļļu teātrī nav izrādes tikai bērniem, mēs spēlējam arī pieaugušajiem. Eiropā leļļu teātru izrādes pieaugušajiem ir daudz augstākā līmeni nekā Latvijā. Vēl mācoties pabraukājām pa ārzemēm, paskatījāmies citu izrādes. Liels pluss ir tas, ka izrādes balstītas uz lellēm un var iztikt bez teksta, tātad var braukt un spēlēt jebkurā valsti, jo kustībai un vizuālajam teātrim nav robežu. Lelles nav tikai lelles tie ir objekti.

View this post on Instagram

A post shared by Elina Bojarkina (@elinabojarkina)

Objekti?

Tu vari paņemt dēlīti, urbi un urbt dēlīti – tas simbolizē seksu. Var tik daudz ko parādīt caur citām lietām un daudz spēcīgāk nekā dramatiskajā teātrī.

Tomēr ir un paliek stereotips, ka Leļļu teātrī tiek spēlētas izrādes bērniem!

Taisnība! Ir nepieciešams laiks, lai sabiedrība to saprastu un pieņemtu, lai mainītos asociācijas. Pagaidām mūsu pieaugušajiem paredzētās izrādes ātri "nomirst", jo cilvēki nespēj asociēt lelles ar sevi.

Bērnu ludziņas, tas ir vienkāršāk nekā pieaugušo auditorijai paredzētie darbi?

Tas ir liels ieguvums, spēlēt bērniem, jo bērni nemelo, viņi izrāda, vai redzētais patīk vai nepatīk. Pieaugušie prot slēpties aiz "maskām". Priecājos, ka teātrī rādām izrādi par obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem, tas ir lieliski, ka ir iespēja runāt ar bērnu un vecākiem par būtiskām lietām. Mentālā veselība paliek arvien nozīmīgāka un nozīmīgāka tēma, man kā aktrisei ir būtiski runāt par nozīmīgo – tas ir mans mērķis.

View this post on Instagram

A post shared by Elina Bojarkina (@elinabojarkina)

Kā ar kinofilmām, gandrīz ikviens aktieris sapņo par seriāliem, teātri un galvenajām lomām filmās!

Šovasar nofilmējos galvenajā lomā filmā, mana pirmā galvenā loma. Pavasarī filma nonāks pie skatītājiem – par to pavasarī! Gatavojoties lomai daudz runāju ar režisori, centos saprast, kā viņa redz tēlu, centos atrast sevī ko tādu, tas ir liels darbs ar sevi. Ļoti palīdz cita matu krāsa, acu krāsa, tas arī maina cilvēku uz to mirkli, kamēr viņš ir jaunā tēlā.

Atveidotie tēli "nepārnesās" uz ikdienas dzīvi, kā tev sokas ar iziešanu no lomām?

Man tā nav problēma, iespējams, tāpēc, ka nav vēl tik liela pieredze, vai arī nav bijušas tik dramatiskas lomas, kas tik ļoti uzrunā, ka rodas grūtības. Reiz jutu, ka strīdoties ar draugu sāku izmantot frāzes no filmas, tas likās jocīgi. Viss atkarīgs no tēliem, ko spēlē – reizēm nepieciešams miers un labs garastāvoklis, reizēm, kas cits, galvenais ieklausīties sevī.