"Man patīk spēlēt ļaunos tēlos, bet par slikto puisi kļūt negribētu" TV3 seriāla zvaigzne ar ambīcijām – Niklāvs Kurpnieks
Jau pirmdien, 29. janvārī, kanālā TV3 redzēsim pašmāju superseriāla "Svešā seja" jaunāko sezonu, taču iepriekšējā sezonā savu lielo debiju televīzijā piedzīvoja daudzi jaunie aktieri. Starp viņiem arī Dailes teātra pārstāvis Niklāvs Kurpnieks.
"Svešā seja" bija Tava lielā debija kā vienam no galvenajiem tēliem TV seriālā. Vai atpazīstamība ir jūtama?
Jā, pārsvarā gan tie ir bērni, īpaši ārpus Rīgas. Kad aizbraucu uz Jelgavu vai Jēkabpili pie radiem. Un vienā no tādām reizēm biju pieaicināts par sevi un savu karjeru pastāstīt Tehnoloģiju vidusskolā, kur es agrāk mācījos. Bija baigi dīvaini, kad iegāju skolā, un tad bērni klupa virsū. Neesmu pieradis. (Smejas.)
Jā, un es viņiem mēģināju ieskaidrot, ka neesmu Bruno, esmu Niklāvs, Dailes teātra aktieris, bet tas ir grūti. Arī "Instagram" raksta, un tie ir pilnīgi bērni – 8-9 gadus veci. Pieaugušie jau arī atpazīst, bet viņi to neizrāda.
Kā Tev pašam patīk spēlēt slikto tēlu?
Man šķiet, arī vairākās intervijās esmu teicis, ka tieši sliktos tēlus gribu spēlēt. Patīk tā sajūta, kad viņā vari atrast ko cilvēcīgu. Ja Tu palasītu scenāriju, ievērotu, ka Bruno patiesībā dara riktīgi pretīgas lietas ar cilvēkiem. Un padarīt to kaut kā ne tik pretīgu šajā visā ir tas interesantais.
Domāju, ka nē! (Padomā.) Nu kaut kas jau noteikti mainīsies, seriālā visu laiku kaut kas mainās, bet tā drastiski – ka tagad pēkšņi kļūs par eņģelīti – ļoti šaubos. Tā dzīvē nenotiek!
Kā Tev šķiet, kas aizkadrā notika ar Tevi, Maksi un Arti?
Tad, kad Bruno kaut ko izlemj, viņš to dara! Cits jautājums, vai viņu kāds neiztraucēs. To jau redzēsiet jaunajā sezonā. Lai paliek intriga.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pagājušo gadu var uzskatīt par veiksmīgāko karjerā?
Līdz šim – noteikti, bet tas ir tikai pats, pats karjeras sākums. Pirmais gads, kad pelnu tikai ar aktiermākslu – esmu Dailes teātrī, seriālā. Akadēmijas laikā paralēli strādāju vēl citādākus darbus, piemēram, par bārmeni Kaņepes Kultūras centrā. Bet, jā, no nulles punkta jau tikai uz augšu.
Kā pats jūties?
Labi, bet esmu arī apdedzinājies uz kaut kādām lietām. Nē, apdedzinājies, nē – tas nebūs īstais vārds. Vienkārši sapratu, ka kaut kas nebūs tā, kā biju iztēlojis pirms tam.
