Norvēģija sēro: izziņots karaļa Haralda V bēru datums

Haralds nomira piektdien, 28. augustā, un viņa dēls nekavējoties kļuva par jauno karali Hokonu VIII. Kopš karaļa Haralda nāves valstī izsludināts oficiālais sēru laiks. Norvēģijas karaliskā pils svētdienas vakarā paziņoja, ka bēres notiks trešdien, 9. septembrī.

Sērojošie cilvēki nedēļas nogalē atvadījās no sava karaļa, noliekot ziedus, rakstot līdzjūtības kartītes un iededzot sveces pie karaliskās pils Oslo, kur zārks no slimnīcas tika nogādāts piektdienas vakarā.

"Šī svētdiena ir citāda. Viņa Majestāte karalis Haralds ir miris. Ģimene ir zaudējusi savu dzīvesbiedru, tēvu, vectēvu un svaini," teica dekāns Pāls Kristians Balstads, atklājot bēru dievkalpojumu Oslo katedrālē, kā ziņoja Norvēģijas sabiedriskā raidorganizācija NRK.

Karaliskā ģimene apmeklēja dievkalpojumu Askeras baznīcā, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Oslo.

Kā ziņoja NRK, daži norvēģi nolēma atlikt svinības, piemēram, kāzas un kristības, līdz sēru perioda beigām.

Jaunais karalis Hokons sestdienas vakarā teica atvadu runu par Haraldu. Viņš pauda sāpes par mīļā tēva nāvi un apsolīja vadīt valsti ar tādu pašu atdevi.

"Man viņa ļoti pietrūks. Man pietrūks viņa smieklu, viņa laipnās attieksmes pret cilvēkiem un situācijām," teica Hokons savā pirmajā runā kā jaunais karalis, kura tika pārraidīta pārraidīta tiešraidē valsts televīzijā.

Cenšoties valdīt asaras, viņš solīja kā karalis veltīt visu savu spēku valstij.

"Tas nozīmē — visplašākajā nozīmē — būt gatavam riskēt ar visu, pat ar savu dzīvību, Norvēģijas brīvības un neatkarības vārdā," teica Hokons.

Jaunais karalis pieņēma devīzi "Viss Norvēģijas labā", kura bija viņa vecvectēvam Olovam un tēvam Haraldam. Viņa sieva kļuva par karalieni Meti-Māritu, bet vecākā meita Ingrida Aleksandra — par kroņprincesi un troņa mantinieci.

Viņa tuvākās nākotnes uzdevumos ietilps monarhijas atbalsta stiprināšana pēc strīdiem saistībā ar viņa sievas agrākajiem kontaktiem ar mirušo seksuālo noziedznieku Džefriju Epšteinu un viņa audžudēla notiesāšanu par izvarošanu.

Norvēģijas monarhijas pirmsākumi meklējami 9. gadsimtā, kad valdīja karalis Haralds Skaistmatis. Kad 1905. gadā Norvēģija atguva neatkarību no Zviedrijas, trīs ceturtdaļas vēlētāju valsts referendumā atbalstīja monarhijas atjaunošanu.

Šodien karaliskās ģimenes loma ir galvenokārt simboliska, jo vara pieder ievēlētajam parlamentam, taču valsts karaliskā ģimene joprojām bauda slavenību statusu un spēlē nozīmīgu lomu, popularizējot šo bagāto valsti visā pasaulē.