Tiktokere pēc vīra nāves ierāmē gabaliņu aizgājēja ādas

"Mans vīrs bija milzīgs "Steelers" fans. Cik liels? Mēs saglabājām viņa īsto tetovējumu — viņa īsto ādu," Andželika pagājušajā nedēļā vēstīja savā "TikTok" profilā, pievienojot fotogrāfijas, kurās redzama kopā ar dēlu, turot ierāmētu tetovējumu, kurā attēlots galvaskauss ar Pitsburgas futbola komandas logotipu.

"No vairāk nekā 70 tetovējumiem mūsu dēls izvēlējās tieši šo. Šis ir tas, ko tētis gribētu," viņš teica.

Andželika piebilda: "Šī nav kopija. Te var redzēt viņa matiņus, krunciņas, tetovējumu, kuru katru nakti noskūpstīju pirms miega."

Kā norāda Andželika, "vienīgais uzņēmums pasaulē, kas spēj to izdarīt" ir "Save My Ink Forever".

Dažas dienas vēlāk Andželika publicēja vēl vienu video, kurā soli pa solim izklāstīja visu par ādas fragmenta ierāmēšanu.

"Jā, mēs patiešām saglabājām mana vīra tetovējumu," viņa sacīja saviem gandrīz 100 trūkstošiem sekotāju. "Un nē, ne man, ne dēlam tas nešķiet dīvaini."

Viņa turpināja: "Ļaujiet man pastāstīt, kā mēs to izdarījām. Kad mans vīrs pēkšņi aizgāja mūžībā, es zināju, ka mēs to darīsim, jo par to jau bijām runājuši. Tā kā viņš bija devis piekrišanu, tad, kad atrados bēru birojā un kārtoju visas lietas – tiem no jums, kuri diemžēl šo ir piedzīvojuši, zinās, ka tur jāizlemj viss: sākot ar krēsliem un beidzot ar ziediem –, es teicu: "Es vēlos saglabāt sava vīra tetovējumu." Viņi, protams, nodomāja, ka esmu traka. Viņi bija ļoti laipni, bet tas bija kaut kas nedzirdēts. Bēru biroja darbinieki par to neko nezināja un nebija pārliecināti, kā tas vispār izdarāms."

Paziņojusi bēru biroja vadītājam par savu nodomu, Andželika sazinājās ar uzņēmumu "Save My Ink Forever", kas tālāk sāka sadarbību ar bēru namu. Tur strādājošais patologs izņēma "audu daļu", kuru Andželika un viņas dēls vēlējās saglabāt.

"Mans vīrs nomira piektdienā," Andželika stāstīja, "atvadīšanās bija nākamajā ceturtdienā, bet bēres – piektdien." Kad visi jau bija aizgājuši un Andželika palika, lai atvadītos, viņa satikās ar bēru nama speciālistu un precīzi norādīja, kuru tetovējumu vēlas saglabāt.

Tetovējuma saglabāšanas process ilga aptuveni 90 dienas. "Mēs bijām visu sarunājuši – viņi viņu nogādāja pie mums. Es dzīvoju Rietumvirdžīnijā, bet uzņēmums atrodas Ohaio. Kad mums parādīja tetovējumu, sajūtas bija neaprakstāmas. Tā nebija tikai viena emocija. Tas nebija tikai aizkustinājums. Tas bija arī fiziski jūtams. Tas piepildīja tādu tukšumu, kas bija milzīgs".

Andželika apgalvoja, ka nespēj iedomāties, ka būtu atteikusies no iespējas tieši šādā veidā saglabāt atmiņas par dzīvesbiedru.

"Ik dienu manī ir ļoti, ļoti daudz emociju," viņa sacīja. "Katru sekundi. Un šī piemiņa man palīdz tādos veidos, par kuriem pat nezināju, ka man tie ir vajadzīgi."

Slaukot asaras, viņa turpināja: "Tās ir prieka asaras, bet, lūdzu, lūdzu, palīdziet cilvēkiem uzzināt, ka šāda iespēja pastāv."

Arī savu sekotājus Andželika mudināja sākt domāt par to, kā viņi vēlētos tikt pieminēti.