Transpersona Sofi Beridze pārvācas uz Latviju: viņa novērtē cilvēkus un apgūst latviešu valodu

Kas tevi motivēja pārvākties uz Latviju?

Biju jau viesojusies jūsu skaistajā zemē. Radās iespēja gadu dzīvot Latvijā un darboties kā brīvprātīgajai, piedevām, man šeit ir draugi, kuri var par mani galvot. Viss lieliski sakrita. Nenoliegšu, mans sapnis ir dzīvot kādā no Skandināvu valstīm, bet apzinos, ka dzīvei ir savi plāni, kāpēc, lai tā nebūtu Latvija? Man galvenais bija aizbraukt no Gruzijas.

Kāpēc vēlējies pamest Gruziju, Gruzijā ir tava ģimene, vairums draugu, ierastā vide?

Valstī ir politiskas problēmas, kuru dēļ manas tiesības ir praktiski nekādas. Nejutos droši, lai gan esmu dzīvojusi Krievijā un tas mani norūdīja, nereti apzinājos, ka mani var nogalināt, bet uztvēru to normāli un ar draugiem gāju pastaigāties. Kļūstot vecākai, sāku apzināties, ka vēlos veidot savu pasauli valstī, kurā man ir tiesības, kurā nav jābaidās par savu dzīvi tikai tāpēc, ka esmu transpersona.

Tavuprāt, Latvijā transpersonām ir vairāk tiesību nekā Gruzijā?

Jums vismaz notiek Praids, nevaru teikt, ka šeit man ir tiesības, bet tas viss ir tuvāk manai ideālajai pasaulei. Nākotnē vēlos pabeigt studijas, tam izvēlēšos sev piemērotu valsti, universitāti. Pagaidām Latvijā praktizēju angļu valodu, Gruzijā to nebija iespējams, jo visur viss notiek gruzīnu un krievu valodās, mācījos valodu, bet nebija īsti iespējas sarunāties.

Vai esi jau adaptējusies Latvijā, tev šeit ir ērti, brīvi?

Uzskatu, ka adaptācija Latvijā man notiek vieglāk, nekā notiktu angliski runājošā vidē. Šeit daudzi tomēr runā arī krieviski, tas man rada papildus komfortu, nevis man, bet manam prātam, jo rada ilūziju, ka mani vienmēr sapratīs vienā vai otrā valodā. Komforts ir pat nedaudz kultūras ziņā. Jā, Gruzija ir tālu no latviešu kultūras, bet tā kā arī Gruzija bija daļa no Padomju Savienības daudz kas ir saprotams. Domāju, ja es būtu sieviete no Turcijas – man būtu daudz grūtāk.

Tu plāno Latvijā būt tikai gadu, bet vienalga mācies latviešu valodu, tas ir apsveicami!

Tas ir cieņas apliecinājums. Ja es dzīvoju kādā valstī ilgāku laika periodu, es mācos valodu, lai saprastu visu vismaz pamata līmenī, lai varētu pasūtīt ēdienu. Gruzijā, ja cilvēks pat nespēj sasveicināties gruzīnu valodā, es to uztveru kā necieņu, tas attiecas arī uz mani pašu un citām valstīm! Manā dzīvē var daudz kas mainīties, varbūt palikšu Latvijā, valoda man pavisam noteikti noderēs!

Tu esi bijusi tikai uz pāris nodarbībām, bet jau izproti daudz ko no gramatikas un zini vairāk nekā pāris vārdus!

Man vienkārši patīk apgūt valodas, mācīšanās mani padara daudzpusīgāku. Esmu bijusi uz 3-4 latviešu valodas nodarbībām, sāku saprast, kā valoda gramatiski ir uzbūvēta. Ātri uztveru jūsu valodu. Azartu rada arī mirkļi, kad apkārtējie kaut ko runā latviešu valodā un dzirdu savu vārdu, man arī gribas saprast un iesaistīties sarunā. Es bieži jautāju, ko nozīmē kāds vārds, izteiciens un daudz kas paliek atmiņā. Nopirku arī grāmatu latviešu valodā, viena vakara laikā izlasīju un sapratu divas lapaspuses.

Kas tev visvairāk patīk Latvijā?

Man patīk, ka Latvija ir daļa no Eiropas vēstures, vietējie latvieši ir ļoti kulturāli, ja redzi huligānus, visticamāk, tie nebūs latvieši. Krievu cilvēkiem dvēseles ir karstasinīgākas un vairāk vēlas izrauties. Ja cilvēks ir kulturāls, akurāts, kluss, tad, visticamāk, tas ir latvietis. Man patīk tādi cilvēki. Dievinu arhitektūru Rīgas centrā un vecpilsētā. Esmu sajūsmā, ka par Latviju vairāk sāku uzzināt, dzīvojot šeit, piedzīvojot daudz ko uz savas ādas. Mani interesē arī vēsture, piemēram Baltijas ceļš, nekas tāds nekur citur pasaulē nav piedzīvots.

Nevar aizmirst par kultūras pasākumiem, vai esi jau iepazinusi šo Latvijas aspektu?

Gaidu "Muzeju nakti", bet apmeklēju "Baltās naktis", vēroju fragmentus no citiem gadiem, tā ir kā filma, kad saproti, kā 20 gadu laikā attīstījās cilvēki, kā mainījās jaunatne. Daudz paralēles var savilkt ar Krieviju, Ukrainu un Gruziju. Man ļoti patīk vērot cilvēkus – tas ir mans mīļākais "ēdiens".

Kādi novērojumi par jauniešiem? Atpūtas paradumiem?

Jaunatni man gribas raksturot ar vārdiem – Berlīnes jaunieši. Daudziem lieli auskari, milzīgas ķēdes, divtūkstošo gadu stils. Ceļojot pa pasauli, redzu, ka gandrīz visur jaunatne ir tāda, arī Gruzijā un Ukrainā visi mīl "grunge" vai "arthouse" stilus, tomēr kultūras konteksts atstāj papildus savu nospiedumu, šeit jauniešiem tas ir gotiskais nospiedums, vairāk tumšo toņu, vairāk džinsu. Gruzijā dominēs ziedu motīvi, iedegusi āda, krāsainas skropstas. Mums ziedi ir pat valodā, ja jautā, kā tev iet, nereti ir atbilde – bezkrāsaini. Tomēr melnā krāsa apģērbā Gruzijā tiek uzskatīta par dārgāko un greznāko. Gruzīnietes bieži valkā melnu apģērbu ar zelta rotām.

Kā ar ēdieniem, nacionālais ēdiens ir piemērots tavam vēderam?

Par vēdera baudām runājot, jums ir daudz pākšaugu ēdieni, es dievinu pākšaugus. Mums Gruzijā arī ļoti mīl zirņus, pupas, populārākie ēdieni ir veģetārie, jo gaļa vienmēr uzskatīta par dārgu ekstru. Man šķiet, ka Latvijā pākšaugi ir pieprasītāki, jums lielveikalos ir tādas šķirnes, kas nav pieejamas Gruzijā. Es neēdu gaļu, tikai zivis, tāpēc augu olbaltumvielas man ir ļoti svarīgas. Biju "Lido", nogaršoju desertu, kas ir kā tumša maize – izcils!

Vai esi izmēģinājusi Rīgas naktsdzīvi?

Klubi, ballītes – tas nav par mani. Tallinā es biju "vogue" ballītē, ja draugi, kur ies, es aiziešu novērtēt, bet citādi, tā nav mana iecienītā atpūta. Gribu aiziet uz populārākajiem klubiem, arī LGBTQ kopienas klubiem. Es priekšroku dodu jogai, grāmatām, mācībām, ēdienam, restorāniem. Zinu, ka šeit cilvēki mīl iedzert, galvenokārt alu. Es praktiski alkoholu nelietoju.

Praktiski nelieto, nenozīmē, ka esi pilnībā atteikusies?

Kad visas zvaigznes sakrīt, tad varu iedzert – vienā vietā dejo tango, netālu cep zivi, blakus ir brīnišķīgs vīrietis, skaista mūzika, atmosfēra. Šādā atmosfērā ir gandrīz grēks neiedzert glāzi vīna.

Rīgā ir arī klubs, kurā sestdienās notiek svingeru ballītes, kā ar šādām izklaidēm?

Nē, nē uz tādu neiešu (smejas). Negribu, lai mani seksuāli izmanto, visa uzmanība noteikti būtu man veltīta. Tas nav par mani, bet nekad, nesaki nekad, iespējams, kādreiz izmēģināšu. Mani vairāk vilina iespēja aiziet uz labu restorānu un nogaršot ko interesantu, esmu gardēde, izvirtuļu rotaļas nav man. Man patīk dažādas ēdiena degustācijas. Patīk iet uz vienām un tām pašām vietām, iepazīt darbiniekus, baudīt ēdienus, kafiju un sarunāties ar personālu. Starp citu, jums šādas kultūras nav, šeit kafijas tiek gatavotas ātri, bez liekām sarunām. Restorānos cilvēki nemēdz uzkavēties, ēst lēni un, teiksim, lasīt grāmatas, es varu piecas stundas nosēdēt restorānā un šādi atpūsties.

Rezumē par Latviju!

Šeit ir patīkami cilvēki, raiba kultūra, skaista arhitektūra un man prieku sagādā mācīties latviešu valodu.

• Par transpersonām tiek dēvēti indivīdi, kuru dzimuma identitāte atšķiras no dzimuma ar kuru viņi piedzimuši. Piemēram Sofi piedzima kā vīrietis, bet jau agrā vecumā sāka sevi identificēt kā sievieti. Sofi nav veikusi ķirurģiskas operācijas dzimuma maiņai. Sava dzimuma identitātei nav nekāda sakara ar seksuālo orientāciju.

Tuvākajās dienās tiks publiskotas nākamās intervijas daļas ar Sofi Beridzi, kurās viņa stāstīs par randiņiem ar vīriešiem, savu drošību kā transpersonai, kā arī par to, kāpēc skaistums ir viena no viņas drošas dzīves nepieciešamībām.