Armands Puče uzrakstījis grāmatu par strīdīgi vērtēto Herbertu Cukuru

Nevaru par H Cukuru gudri spridelèt , jo kad par viña darbibu ir padomju ,, vesturnieki,, izklàstìjuši savas versijas , vèl nebiju dzimis. Bet no tèva stàstìtà, zinu , ka visi Brìvajà Latvijà ar viñu lepojàs. Ir arì mùsdiena tv. raidijums Ŕoberta Klimoviça Leğendu meklètàjs, kurà arì ir interesanta veraija, kuru uzreiz àbrams kločkins aizliedza. Tajà bija epizode, kur èbrejs stàsta , ka viņš nebùtu dzìvs , un nerunàtu ar Robertu , ja Cukurs viñu nebùtu izglàbis. Arì pieminèja , ka H Cukurs noteikti ir uzkàpis uz varžacìm daudziem specdienestiem , kuri vèlèjàs viña nàvi. Viss tas liek šaubìties , vai tos cilvèkus kurus vèl joprojàm vajà Vìzentàla centrs , un balstìti uz tendecionàliem faktiem , vispàr ir vainojami tajoss noziegumos , ko viņiem piedèvè . Vai vajàtàji nav viss tiešàkajà nozìme paši ìstenie noziedznieki?!.

Gribu pateikt PALDIES cien. Armandam Pučem par grāmatu " Jūs nevarat mani nogalināt". Kā domājams liela daļa Latvijas iedzīvotāju, par Herbertu Cukuru zināju tikai vārda pēc, ka bijis tāds drosmīgs lidotājs pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un , ka vācu laikā it kā piedalījies ebreju iznīcināšanas akcijās un sešdesmitajos gados Dienvidamerikā nogalināts. Tas arī viss. Izlasītā grāmata pavēra pavisam citu ainu, ieinteresēta izlasīju arī Baibas Šābertes sarakstīto " Ļaujiet man runāt, Herberts Cukurs" un sapratu ka " ne viss ir zelts, kas spīd" un, cik viegli ir manipulēt ar mūsu priekšstatiem par lietām, notikumiem un cilvēkiem. Dziļu cieņu Herbertam Cukuram. Vēlreiz pateicos Armandam Pučem par drosmīgo un izcili labo notikumu skaidrojumu. Iesaku ari citiem izlasīt abas pieminētās grāmatas. Būs ko pārdomāt.

Grāmatas "Jūs nekad viņu nenogalināsiet" 302. lappuses pēdējā rindkopā ir neliela kļūda, kas nemazina grāmatas nozīmīgumu. Valtera sistēmas mašīnpistole ir nodēvēta par kauluzāģi. Tie karavīri, kas kara laikā lietoja Universal-Maschinengewehr Model 3 (MG3) (1942.g. modelis) to nosauca par "kauluzāģi". Iespējams tā unikālās ātrdarbības dēļ: 1200 šāvienu minūtē. Ložmetēja svars ar atbalsta kājām 11,5 kg. Apkalpei nepieciešami divi cilvēki - jānes 2 patronu lenšu kastes un papildus stobrs. Sakarsušā stobra nomaiņa iespējama 30 sekundēs.

Apsveicama grāmata! Viss līdz šim runātais un publicētais par Herbertu Cukuru ir grozīšanās ap padomju laika versiju. Par nožēlošanu ne vēsturnieki, kuri joprojām domā un darbojās padomju ideoloģijas kategorijās, ne žurnālisti, neko citu nedara, kā visu visādos veidos viens otru apstrīdot vienlaicīgi atbalsta Cukura, ka drausmīga slepkavas, tēla spodrināšanu. Līdz šim tikai izcilais vēsturnieks Indulis Ronis ir izteicis atšķirīgu traģēdijas versiju, bet citi vēstures "spīdekļi", nespējot izrauties no savā veciskajā stagnācijā saaustajiem tīkliem, šo versiju vispār neņem vērā. Pat necenšas to objektīvi izanalizēt. Arī man ir zināmi daži fakti par Cukura darbību 1940.-41.g. un 1944.gada beigās, kas, uz grāmatā radītā fona, spētu ieviest lielāku skaidrību viņa traģēdijas pirmsākumos. Ja man būs pieejams A. Pučes e-pasts, es labprāt viņam šos faktus atklāšu.