Atrakciju parka karuselī [filma: Transformeri: Iznīcības laikmets]
Nav šaubu, ka režisors Michael Bay ir jucis un katra jauna viņa izveidotā filma ir jāuztver (un jāsagaida) kā jauns apliecinājums viņa ārpus normām uztveramā roku un prāta veidojumiem. Nekas (patiešām) šajā pasaulē nelīdzinās viņa filmām. Kas pats par sevi ir kaut kas. Unikāls. Un diemžēl šajā pasaulē (labi, kino) arvien retāk ir tā reize, kad šāds apzīmējums ir vietā un nav (nu jau) lēts reklāmas triks. To nedrīkst ignorēt un ātri norakstīt kā nesvarīgu faktu, jo zinieties, viņa filmās trūkst… tas viss – katram ir kas sakāms vai ir dzirdējis kāda uzmanības kāra indivīda ar putām uz lūpām izteiktos epitetus par šī režisora darbu degradējošo dabu. Kaut vai tādēļ, ka viņš, kā jau visi Holivudas lielbudžeta filmu režisori (kas ne vienmēr ir autori) ražo savas filmas, lai izklaidētu skatītāju un filmu studijai nopelnītu kārtējo prātam neaptveramo naudas apjomu, dara to ar apbrīnojamu profesionalitāti, izteiktu žanra un radītā produkta izpratni.
