Uz saturu

Boņuks pēc 25 gadiem: kā izskatās un ar ko nodarbojas sirsnīgais Latgales zēns šodien

Šomēnes aprit 25 gadi kopš režisora Jāņa Streiča filmas "Cilvēka bērns" pirmizrādes Rīgā. Gandrīz autobiogrāfiskais stāsts par mazā Latgales zēna priekiem un bēdām lomas atveidotājam Andrejam Rudzinskim atnesa "Lielā Kristapa" medaļu. Kā septiņgadīgā sirsnīgā Boņuka lomas atveidotājam klājas šodien?

2017. gada 22. martā 9:00

"25 gadus pēc filmas pirmizrādes nekas jau nav mainījies. Kopš tā laika daudziem esmu nevis Andrejs, bet Boņuks – gan darbā, gan sadzīvē," sarunā ar portālu Skaties.lv smaidot atzīst "Cilvēka bērna" galvenās lomas atveidotājs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Boņuka loma šobrīd vairs jau nav vienīgā mana loma kino. Esmu piedalījies filmas "Vīna vosora deļ vysu" tapšanā kā aktieris. Savukārt dokumentālajā filmā "Dabasu puse" biju teicēja lomā, stāstot par Jāņa Klīdzēja biogrāfiju. Šīs lomas nav tik spilgtas un pazīstamas, taču arī man ļoti tuvas," par pieredzi kino stāsta Andrejs.

Jautāts, ja tagad būtu piedāvājums filmēties kinofilmā, vai to izmantotu, Andrejs šādu iespēju neizslēdz: "Domātu. Bet esmu vienmēr gatavs izaicinājumiem. Visdrīzāk – jā."

Foto: Andrejs filmā un dzīvē pēc 25 gadiem

Andrejs Rudzinskis gandrīz 15 gadus dienē militārajā dienestā, no kuriem 12 gadi nodienēti Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotā. Starptautisko militāro pieredzi viņš guvis, dienējot Afganistānā.

Janvārī viņam apritēja 33 gadi. "Vairāk nekā 10 esmu precējies, ir divi bērni – dēls un meita," stāsta Andrejs, kurš dzimis, audzis un joprojām dzīvo Rēzeknē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Pēdējo gadu laikā pilsēta ir ļoti strauji mainījusies. Tūrisms ir diezgan aktuāls gan pašai pilsētai, gan Latgales reģionam kopumā. Apskatei, protams, šobrīd ir lielākie objekti – Latgales vēstniecība "Gors" un Jaunatnes interešu attīstības centrs "Zeimuļs". It īpaši naksnīgās pastaigas rada ļoti omulīgu sajūtu vasarā – sēžot uz pilskalna un vērojot gaismu spēles.

Latgale izsenis izcēlusies ar īpašu viesmīlību un sirsnību. Ar ko pats rēzeknietis izskaidrotu latgaliešu sirsnīgumu?

"Tas laikam jau ar mātes pienu tiek dots piedzimstot," aizdomājas Andrejs. Pēc viņa novērojumiem, viesmīlība ir daļa no audzināšanas, kas tiek izkopta, arvien attīstoties garīgi, kā arī saistāma ar reliģiju.

"Pat ja pašam ikdienā kā trūkst, ciemiņam ir jābūt pabarotam, padzirdītam un izguldītam. Lai to saprastu, šeit ir jāpiedzimst," norāda Andrejs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm