"Sūdiņš pret sūdiņu". Kristaps Rasims atklāj mīlīgu Ziemassvētku tradīciju
Aktierim un iemīļotā seriāla "UgunsGrēks" Jezupa lomas atveidotājam Kristapam Rasimam laiks pirms Ziemassvētkiem ir ļoti rosīgs. Taču pēdējos gados viņš izvairās no pārtapšanas Ziemassvētku vecīša tēlā. Sarunā ar portālu Skaties.lv Kristaps pastāsta, kādēļ tā un kā svētku gaisotne tiek uzburta Rasimu ģimenē.
"Es saprotu, ka es baigi meloju," iemeslu, kādēļ pats nelabprāt iejūtas Ziemassvētku vecīša ādā, skaidro aktieris. "Es atceros savas bērnības traumas, kad nāca tantes un mēģināja runāt veča balsī, nenovelkot savas augstpapēdenes. Reizēm novilka un uzvilka zābakus, pielika degunu… Skatījos un sapratu, ka kaut kas nav īsts.
Atnāku tāds jauns čalis ar uzliktu mākslīgo vēderu, ar pielīmēto bārdu… Tas viss, manuprāt, grauj bērniem burvību," pārdomās dalās aktieris.
Kopš dēla Ernesta un meitas Terēzes ienākšanas Kristapa un Baibas dzīvē ļoti izmanījusies attieksme pret šiem svētkiem. Kad bijuši divi vien, mājās Ziemassvētkus praktiski nav svinējuši. "Tagad esam nolēmuši, ka Ziemassvētku vakars ir mūsu pasākums. Tā kā abi jaunieši mācās bērnudārzā, Ziemassvētku vakarā būs koncerts, katram sava izrāde. Dziedāsim dziesmiņas," gaidāmo svētvakara scenāriju ieskicē Kristaps.
Rasimu ģimenē svētkus unikālus padara dažādi mazi procesi. "Ejam mežā meklēt eglīti, vietā zaķiem un meža dzīvniekiem atstājam burkānus un ābolus. Pēc tam braucam skatīties, vai viss ir apēsts.
Cepam piparkūkas. Mēģinām zīmēt arī kartītes, ko taustāmā veidā kādam aizsūtīt. Protams, uzrakstām vēstuli arī Ziemassvētku vecītim," ģimenes tradīcijās dalās Kristaps.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kamēr Kristapa sieva Baiba Ziemassvētku dāvanas, kā pats smej, sapirkusi divus gadus iepriekš – "Reizēm ir tāda sajūta!" – pats paļaujoties uz pēdējā brīža iedvesmu un garām rindām veikalos.
"Patiesībā ar dāvanām nav tik traki. Dāvanas ir lietiņas, ko bērni gribētu un ir pelnījuši. Savā starpā mums ir mīlīga tradīcija – saucas "Sūdiņš pret sūdiņu"," stāsta aktieris. Doma ir vienkārša – radu pulkā katrs izlozē vienu apsveicamo. "Nedrīkst pirkt neko dārgu. Tam jābūt tādam, kas pašam mājās vairs nav vajadzīgs, bet citam noderēs. Vai arī kaut kas maziņš, paštaisīts, materiāli nevērtīgs, bet emocionāli svarīgs. Jebkurā gadījumā kaut kas smieklīgs," skaidro Kristaps.
