Atklāti par sāpīgu šķiršanos, "zāles" smēķēšanu un iegūto ticību sev. "Eirovīzijas" mazās skandālistes Katrīnes Lukins stāsts

Šī nav Tava pirmā reize "Eirovīzijas" nacionālajā atlasē.

Jā, šī būs trešā.

Viena no iepriekšējām Tev izvērtās par visai lielu izgāšanos, un šo gadījumu tauta neaizmirst. Arī tagad pirmie komentāri pie jaunās dziesmas videoklipa bija: "Tā taču tā, kura toreiz Ventspilī galīgi šķībi nodziedāja".

Patiesībā abi iepriekšējie mani mēģinājumi startēt "Eirovīzijā" bija neveiksmīgi.

Pirmā reize bija tā, par ko tu runā – 2014. gadā Ventspilī. Finālā man bija problēmas ar ausu monitoru. Kopā ar mani uz skatuves bija divi bundzinieki, un viss, ko es dzirdēju sava numura laikā, bija bungas. Nenormāli skaļi.

Visu dziesmu nodziedāju pustoni augstāk. Bet tā bija arī mana kļūda. Tā bija mana pirmā skatuves pieredze, turklāt uzreiz tik daudziem cilvēkiem un televīzijā. Es apjuku.

Ja es būtu profesionāle, viss būtu savādāk.

Otrajā "Eirovīzijas" reizē kāpu uz skatuves galīgi slima. Biju uz antibiotikām, viss veda uz to, ka nedziedāšu. Galu galā tomēr nodziedāju. Bija labāk, kā pirmajā reizē, bet tāpat nebija labi.

Tu jau zini, kā tas notiek – divas reizes "Eirovīzijas" atlasē nodziedi šķībi, un Tev uz mūžiem uzliek zīmogu – "šitā, kas nemāk dziedāt"… Kādas Tev pašai bija emocijas – vienreiz nesanāk, otrreiz nesanāk. Nelikās, ka varbūt nav lemts un pietiks mēģināt?

Pirmā reize bija ļoti sāpīga. Man bija tikko palikuši 18 gadi, biju jauna, cerību pilna "tūlīt parādīt". Tā bija mana iespēja sevi parādīt no labākās puses, bet es parādīju sevi no sliktākās. Nodziedāju "sūdīgi".

Ļoti sāpēja. Izlēmu uz kādu laiku pabūt "oflainā", lai tas viss nomierinās.

Bet visa pieredze ir pieredze – arī slikta.

Nav sajūtas, ka tā "Eirovīzijas" skatuve ir nolādēta? Nav bail trešo reizi mēģināt?

(Smejas) Gandrīz vai! Bet, nē, saprotu, kur bija mana problēma – nebiju pietiekami daudz bijusi pie vokālajiem pedagogiem, mācījusies. Pa šiem četriem gadiem mana pieredze ir ļoti augusi, esmu arī daudz mācījusies.

Un man vairs nav 18 (smejas). Pēdējais, 2017. gads, daudz ko izmainīja manā dzīvē. Četrus gadus biju kopā ar puisi, viss bija labi, viss bija kārtībā. Bet uz beigām bija šausmīgi grūti.

Tas ir tas stāsts, kurš ir Tavā "Eirovīzijas" dziesmā?

Jā, tas pats. "Running Red Lights" – visi zina, ka nedrīkst iet pār ielu vai braukt pie sarkanās gaismas. Tas pats ar attiecībām. Ja tu ej pret sevi, tas nav labi.

Uzreiz gan piebildīšu, ka mana doma nav viņu uztaisīt par kaut kādu grēkāzi, nē. Vienkārši visas tās emocijas, kas man bija 2017. gada sākumā, mūsu attiecību beigu posmā, es saliku tajā dziesmā.

2017. gada pirmais pusgads bija sliktākais, kas manā dzīvē bijis. Un baigi forši, ka tas viss bija – tas man daudz ko iemācīja un, jā, sanāca viena no labākajām dziesmām (smejas).

Puisis, kuram dziesma, veltīta, zina, ka tā ir par viņu?

Viņš zina! (Smejas) Un ir atzinis, ka laba dziesma. Un man jāsaka paldies viņam, jo bez viņa jau dziesmas nebūtu.
No visa sliktā, visa sāpīgā, mēģinu paņemt kaut ko labu. Vienmēr dzīvē.

Dziesmu pieteici ar video, kuru mēs jau nodēvējām par Latvijas skandalozāko pieteikumu uz "Eirovīziju", jo tur ir viss, kas tautu satrauc – dzeršana pie stūres, "zāles" smēķēšana. Tas arī ir par Tevi?

(Smejas) Nē! Gribējām paprovocēt. Dzīvē es tādas lietas nedaru. Stāsts ir par puisi, kurš "pavelk" meiteni uz sliktām lietām, bet tas viss, protams, ir pārspīlēts.

Tā bija īsta "zāle", ko smēķējāt un īsts šampanietis, ko dzērāt?

Filmēšanas vajadzībām mums bija īsta "zāle", jo skatītāji jau saprastu, bet, kad bija jāsmēķē, tā bija tinamā tabaka.

Šampanietis bija īsts. Bet mēs pie stūres nedzērām, tikai tēlojām. Pudeli svinīgi atvērām vakarā pēc filmēšanas.

Pati "zāli" esi pīpējusi?

Ēēē… (Nokrekšķinās) Khe, khem, varbūt… Bet ne jau tā pa nopietno. Es nedaru tādas lietas. Man vienmēr bijis bail, kā es to visu uztveršu. Arī alkoholu lietoju reti.

Pie stūres?

(Sirsnīgi smejas) Nē, nē, nē. Tas galīgi nav mans!

Šīs attiecības esi laimīgi noslēgusi ar dziesmu. Tagad esi brīva meitene? Puiši uz "Eirovīzijas" skatuves var mest ziedus un biksītes?

(Smejas) Nē! Iepriekšējās attiecības beidzās pavasarī. Vasaru biju brīva – tas bija laiks, kad es "atradu sevi". Tas man bija vajadzīgs.

Bet bija tāds Oskars Millers, kurš spēlē grupā "Rock`n`Berries". Pagājušās "Eirovīzijas" laikā viņš mani uzaicināja iedzert tēju. Nosmējos, ka jā, ja varu ņemt līdzi draugu.

Septembrī atkal nejauši saskrējāmies uz ielas, viņš mani uzaicināja uz koncertu. Bet es nepaspēju, taču pēc tam viņam uzrakstīju. Satikāmies un kopš tā laika esam kopā.

Toreiz, kad sevi pieteici mūzikā, Tu biji Zviedrijā dzīvojoša latviešu meitene. Kā ir tagad?

Esmu dzimusi un uzaugusi Zviedrijā, bet mani vecāki ir latvieši. Tētis dzīvo Latvijā, mamma un mammas radi – Zviedrijā. Līdz 2014. gadam dzīvoju Zviedrijā, studēju par veterināra asistentu. Tad atbraucu uz "Eirovīziju", pēc tam atpakaļ uz Zviedriju.

Tagad Latvijā esmu jau vairāk kā gadu- kopš pagājušajiem Ziemassvētkiem. Un man nav plānu tuvākajā laikā braukt atpakaļ uz Zviedriju.

Zviedrija jau ir "Eirovīzijas" lielvalsts. Nav bijusi doma pamēģināt startēt atlasēs tur?

Jā, viņi ir galīgi "crazy" ar "Eirovīziju". Tur vietējie pusfināli notiek pārpildītās hallēs, kas izmēra ziņā ir kā arēna "Rīga". Man šķiet, ka ir seši vai astoņi pusfināli.

Un tur piesakās ap 4000 gabalu. Te ir 100, tā ka salīdzini. Un tur, Zviedrijā, daudz nosaka kontakti. Neviens nepaņems "meiteni no ielas", lai viņa pārstāvētu valsti "Eirovīzijā".

Nav noslēpums, ka, runājot par Tevi, nereti tiek piesaukta Tava ģimene. Pēc 2014. gada izgāšanās "Eirovīzijā" izskanēja viedoklis, ka Tavs turīgais tēvs visus esot uzpircis, lai šo video izņem no interneta un ka vispār Tev par visu, ko esi sasniegusi, jāpasakās tēva naudai.

(Smejas) Tas ir saprotami. Jā, manam tēvam pieder "Spirits&Wine", un man nav ko slēpt – viņi sponsorēja klipu, kas arī tika parādīts ļoti "loud and clear".

Tajā pat laikā tas ir smieklīgi. Protams, ka tēvs man palīdz, es taču esmu viņa meita. Bet nav tā, ka viņš man visu maksā un es neko nedaru. Galīgi ne. Es esmu no cilvēkiem, kam visu patīk darīt pašai, savā veidā.

Mēs ar tēvu esam ļoti atklāti, mums daudz sanācis sastrīdēties par mūziku, jo arī dziesmu radījām kopā.

Pēc 2014. gada uzstāšanās ko tēvs varēja teikt – "sūdīgi" (smejas). Stāsts par maksāšanu ir smieklīgs, bet lai jau cilvēki runā – es pilnībā viņus saprotu.

Kā Tu šogad sevi noskaņosi pirms kāpšanas uz nacionālās atlases skatuves, uz kuras iepriekšējās divas reizes sanāca visai slikti? Nav tā, ka rokas trīc, jau domājot par to?

Jā, protams, ka būs vairāk stresa, jo ir trešā reize. Man beidzot jābūt veselai, beidzot jābūt formā. Esmu daudz trenējusies pie vokālā pedagoga, lai šoreiz spētu nodziedāt neatkarīgi no nekādiem apstākļiem.

Nav variantu. Man reāli nav variantu (smejas)!

Ir kāds mērķis, ko sev esi uzstādījusi?

Uzvarēt, protams! Šī ir mana mīļākā dziesma, kurā esmu ieguldījusi daudz darba un emociju. Salīdzinot ar pārējām reizēm, nekad neesmu bijusi tik gatava.

Esmu droša un pārliecināta par sevi. Un tiem, kas saka, ka visu dzīvē nevar dabūt, es varu atbildēt – var visu dzīvē dabūt!

Vienkārši ir šausmīgi intensīvi un kārtīgi jāstrādā! Nebūs vienmēr viegli, bet tas ir iespējams.

Nepalaid garām! Katrīne uzstājas "Eirovīzijas" trešajā pusfinālā 17. februārī.