Aktieris Mārtiņš Egliens aiziet no darba Nacionālajā teātrī

Pirms pusotra gada Latviju pāršalca vēsts, ka tautā mīlēto aktieri skārusi nezināma slimība – viņš palicis bez balss. Drīz pēc tam dažu stundu laikā tika savākti nepieciešamie līdzekļi mākslinieka ārstēšanai Vācijā, un maijā aktieris plašākai sabiedrībai vēstīja – viņš balsi ir atguvis un jau gatavojas kāpt uz skatuves.

Nu Egliens intervijā žurnālam "Ieva" atklāj – darbu Nacionālajā teātrī, kur darbojās kopš 2000. gada, viņš no 2. jūlija ir pārtraucis.

"Pretējā gadījumā man beigtos slimības lapa, un teātrim būtu jāsāk man maksāt alga. Bet par ko tieši?! Lai cik dīvaini tas skanētu, kopš dienas, kad ar teātra direktoru izrunājām par darba attiecību pārtraukšanu, mana balss sāka uzlaboties stipri straujāk. Varbūt tas ir psiholoģisks apmāns. Taču esmu dzirdējis stāstus par to, kā cilvēki kuļas un maļas pa savu dzīvi un uz priekšu netiek, bet, pārgriežot attiecības ar iepriekšējo dzīves daļu, pēkšņi viss ļoti strauji sāk atrisināties. Jautājums, protams, ir par to, vai tu pārgriez pareizo nabassaiti, taču man ir sajūta, ka tā ir īstā," žurnālam stāsta Egliens.

Viņš neslēpj – domājot par to, kāds ir teātris, par ko tas runā, un par to, kāds pats bijis teātrī, viņš nav bijis apmierināts vismaz beidzamos piecus gadus. "Esmu sev šo jautājumu uzdevis jau sen – ko es tur daru? Esmu bijis īgns, taču piepūtis vaigus, gājis un darījis. Kā jau teicu, man ir nepieciešams ilgs laiks, lai pieņemtu lēmumu, un, ja pats nevari, tad ir kāds, kas mazliet palīdz. Es gan nesaku – tāpēc, ka man nepatīk teātris, man uznāca šī līga. Domāju, ka tik vienkārši Dievs nestrādā.

Turklāt šis solis nenozīmē, ka "nekad vairs", jo, iespējams, šobrīd pārtraucu darbu teātrī tādēļ, lai pēc laika varētu atsākt jau kā mazliet cits cilvēks."

Egliens norāda – pieņemt lēmumu par aiziešanu no Nacionālā teātra nebija viegli, taču pusotru gadu, ko pavadīja, cīnoties ar veselības problēmām, aktieri tam sagatavoja.

Lēmumu ar darba pārtraukšanu teātrī Egliens pieņēmis pats. "Man neviens nezvanīja, neprasīja iesniegt atlūgumu, taču sapratu, ka pašam tas ir jāizdara," saka skatuves mākslinieks.

Rudenī viņam bija paredzēta loma bez teksta, taču arī no tās viņš atteicās. "Stāvot tikai ar vienu kāju teātrī, tā būtu tāda staipīšanās un sevis sāpināšana," saka Egliens.

Lai gan aktieris balsi ir atguvis, viņš skaidro: "Uz skatuves ir jārunā citādi. Skaļāk un emocionālāk. Protams, ir grūti psiholoģiski pieņemt, ka šis posms dzīvē ir beidzies."

Viņš apsver domu kādu laiku teātri neapmeklēt vispār, īpaši Nacionālo. Taču uz sievas Ditas Lūriņas-Eglienas iestudējumu pirmizrādēm gan dosies. "Citādi jau man dzīves nebūs," smej Mārtiņš.

Aktieris atzīst, ka pašam ir idejas, ko darīt tālāk, bet vienlaikus viņš ir atvērts jauniem darba piedāvājumiem.