Piedzima nometinājumā. Ieva Brante atklāj skaudru pagātnes noslēpumu

Skaudru noslēpumu no savas pagātnes gaismā cēlusi juriste un Rīgas domes deputāte Ieva Brante (AS). Nesen notikušajā viņas grāmatas "Laimes putekļi" atvēršanas pasākumā klāt bija ne tikai vīrs matemātikas pasniedzējs un deju skolotājs Māris Gunārs Dzenis un bijušais laulātais draugs Aivars, bet arī kāda īpaša viešņa – ģimenes draudzene un ārste ginekoloģe Rasma Apsalone.

Kā atklāja Brante, viņas mamma pirms aptuveni 45 gadiem tikusi politiski sodīta, jo nodarbojās ar pretpadomju aģitāciju. "Īsi pēc tam, kad mamma bija pārcietusi spīdzināšanu "Stūra mājā" Stabu ielā, viņa palika stāvoklī, un Rasma bija tā, kas manu mammu iedrošināja pieņemt pareizo lēmumu – laist pasaulē mani, pat atrodoties nometinājumā," žurnālam "Privātā Dzīve" stāsta Brante.

Par liktenīgo pavērsienu savā pagātnē viņa uzzinājusi tikai pēc mammas aiziešanas mūžībā, taču vēl tagad nezina vairākas detaļas par mammas sodīšanu un uzturēšanās ilgumu nometinājumā.

"Esmu dzimusi 1979. gadā, bet patiesību, kas noticis ar mammu, uzzināju tikai 2001. gadā, pēc viņas došanās mūžībā. Pēc dažiem gadiem arhīvā piekļuvu materiāliem – diviem bieziem sējumiem, kuri glabājās īpašās kategorijas lietu arhīvos.

Tikai tad es sāku saprast, kāpēc dzīvojām tādos apstākļos, kāpēc mamma nevarēja atrast darbu un kāpēc ar mani neviens negribēja draudzēties.

Mamma nekad par to nerunāja. Kad par to visu lasīju, raudāju ar muti, degunu, acīm un sirdi…" atzīst domniece.

"Esmu piedzimusi nometinājumā, kad mamma izcieta sodu par pretpadomiju aģitāciju," juriste portālam "tv3.lv" precizē nozīmīgu šī stāsta detaļu. "Mana mamma nekad nav "sēdējusi cietumā."

Pēcāk mammas un mazās Ievas dzīve tika padarīta "cietsirdīga, neiedomājami grūta, sarežģīta". "Mana bērnība pagāja lielā nabadzībā – dzīvojām mājā ar izsistiem logiem, bez elektrības, bez ledusskapja. [..] Zinu līdz kaulam, kā ir, kad nav, ko ēst, un ziemā nav, ko vilkt kājās," žurnālam stāsta Brante.

Vaicāta par tēvu, Ieva saka: "Man joprojām ir divi burvīgi tēti – viens dzīvo Grobiņā, otrs – Rīgā. Viens mani radījis, otrs – uzaudzinājis. Abi sauc mani par meitu. Ar abiem uzturu labas attiecības."