"Latvijas Lepnums" Mareta Bērziņa: bērnam varam dot, ja paši esam piepildīti
Bērnam varam dot tikai tad, ja paši esam sevi kaut kādā veidā piepildījuši, intervijā "tv3.lv" paudusi "Latvijas Lepnums 23" nominācijas "Sirdsdarbs" saņēmēja un biedrības "MMunT" dibinātāja Mareta Bērziņa-Meirāne.
"Ne tikai bērnam, bet arī mums vecākiem jāpatur prātā, ka bērnam varam dot tikai tad, ja mēs esam sevi kaut kādā veidā piepildījuši. Mēs mammas slimnīcas laikā cēlāmies sešos no rīta un braucām uz jūru staigāt. Tādas enerģiju saņēmušās. Uz koncertiem devāmies. Tu jau nevari ļaut sev izdegt."
Piepildījumu rada arī līdzcilvēki un draugu loks. Draugu loks ir paplašinājies arī līdzīgu interešu cilvēkiem ne tikai viņai, bet arī vīram labākais draugs nāk no tiem laikiem, pat vairāki. Cilvēki ar līdzīgām interesēm pievelkas. "Mēs – mammas slimnīcā – savā starpā sapratāmies jau no pusvārda," viņa neslēpj.
Uz jautājumu, ko ieteiktu bērnu ar onkoloģiskām saslimšanām vecākiem, lai tiktu tam pāri, viņa neslēpj – nav viena tāda ieteikuma, esot jāvadās pašiem pēc saviem spēka resursiem, sajūtām. "Nedrīkst sabrukt, nedrīkst bērnam savas lielās bailes izrādīt, lai gan bērni tāpat to visu jūt un redz, tā mums ir atzinies dēls. Lai cik mums šķita, ka mēs varam noslēpt savas emocijas, bet tas nav iespējams. Jājūt tā robeža – par daudz slēpt nevar, kā arī nevar par daudz atklāti stāstīt. Katrs jau jūt to savu bērniņu. Ja netiek pats galā, tad ir jāvēršas pie kādiem speciālistiem," saka Mareta.
Mareta atzīst – to, ko nevajadzētu teikt smagi slimu bērnu vecākiem, zina tikai tad, ja pats esi ar to sastapies vai kādam līdzās bijis. Netaktiski, lai gan normāli, ir piemēram, jautājumi: "Vai ir cerība?", "vai jums vēl ir bērni?", jo, neraugoties uz bērnu skaitu ģimenē, jebkurš vecāks par katru bērnu pārdzīvo. Vienlaikus viņa, kuras ģimenē ir trīs bērni, iesaka, ja ģimenē ir vairāki bērni, nevajadzētu aizmirst par pārējiem. Nedrīkst pieļaut, ka veselajam bērnam nākas ciest vēl vairāk, jo pazūd mamma un tētis.
Savukārt tuviem cilvēkiem ir svarīgi būt blakus šo bērnu vecākiem. Kaut vai aizvest siltu kafiju līdz slimnīcai un iedot mazā pacienta mammai pie loga. Vai piezvanīt un pajautāt vecākiem, vai viņiem kaut ko nevajag no veikala vai aizsūtīt dāvanu kasti, ko vēlas, lai atved uz slimnīcu.
Viņa saka, ka slimnīcā gulošajiem bērniem pārvarēt ārstēšanās procesu palīdz mazi prieciņi, par kuriem gādā arī Maretas biedrība "MMunT", kuras mērķis ir iepriecināt un atbalstīt ģimenes, kurās bērni saskārušies ar onkoloģisku saslimšanu. "Tie mazie prieki procedūru iznes cauri pilnīgi citā līmenī – bērns zina, ka tur būs tā "Drosmes kaste" un viņš varēs pēc procedūras izvēlēties balvu," viņa saka.
Viņa saka, ka pati meklē sadarbības partnerus biedrībai "MMunT" – redzot, ka bērniem, vecākiem un slimnīcas personālam kaut kā trūkst, to biedrība to sarūpē. Citreiz izsūta arī uz mājām. Ņemot vērā Covid-19, ģeopolitisko situāciju pasaulē, cilvēki gan ir sākuši mazliet mazāk palīdzēt "MMunT", bet nav tā, galīgi nepalīdz. Ļoti daudz finansiāli atbalsta arī bijušo pacientu vecāki. Tiek izmantoti arī biedrības pašas līdzekļi, lai sarūpētu nepieciešamo. Ja kāds vēlas palīdzēt, tad ar "MMunT" var sazināties "Facebook" un "Instagram", kur tai ir savi profili.
"MMunT" esot uzrunājusi arī ikgadējos atbalstītājus, bet tiek gaidītas arī īpašākas, personiskākas dāvanas. Top arī rūķu pasts, tiek noskaidrotas bērnu vēlmes un mazie pacienti saņems dāvanas.
Uz jautājumu, kādas ir "MMunT" attīstības ieceres, viņa atbild turpināt iesākto, palīdzēt un iesaistīties.
Svinīgajā godināšanas ceremonijā “Latvijas Lepnums” ik gadu tiek apbalvoti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu un pašaizliedzību padara Latviju labāku, veicinot pozitīvas pārmaiņas, vairojot iejūtību, iekļaušanu, uzlabojot cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības domu. Svinīgā godināšanas ceremonija ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem, kuri ir tepat starp mums. Laureātiem apbalvojumu pasniedz gan Latvijā atpazīstamas personības, gan arī balvu saņēmējiem svarīgi cilvēki, ar ko krustojušies dzīves ceļi.
