Stāsts par pazudušo Purvīti pagrabā un 1030 izglābtajām Zentas Mauriņas vēstulēm
Mēs paši reizēm nezinām, kas ir paslēpies mūsu mājas bēniņos vai pagrabā, tāpat ir arī publiskajām ēkām, kurām ir daudz lielākas telpas, kur paslēpties reizēm ļoti lieliem un vērtīgiem, piemēram, mākslas darbiem. Šajā reizē Laima Baumane devās izzināt aizraujošas leģendas un stāstus, kas apvij pasaulslavenas gleznas un gadsimta atradumu – vēstules.
Vilhelma Purvīša gleznai "Agrs pavasaris" bija diezgan garš ceļš līdz Latvijas Radio apspriežu zālei, jo šis Purvīša darbs ilgus gadus atradās radio mājas pagrabā bez kaut kādas mākslinieciskas vērtības.
"Vienkārši stāvēja vairākas gleznas maliņā noliktas un kad 2004. gadā bija pirmā vērtēšana, pateica, ka tas tomēr nav Purvītis, ka tas ir viltojums. Un tikai 2010. gadā mēs taisījām ekspertīzi un tika novērtēts un pieņemts lēmums," stāsta Latvijas Radio saimniecības daļas speciāliste Vita Apša.
Šis gleznu stāsts ir neparasts, jo nav zināms kā Vilhelma Purvīša glezna nonāk Latvijas Radio namā.
2010. gada oktobrī, Latvijas Radio iegūst mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertīzes mākslas priekšmeta novērtējuma atzinumu par to, ka tā glezna ir latviešu glezniecības vecmeistara profesora Vilhelma Purvīša orģinālgleznojums. "Agrs pavasaris", kartons-eļļa, tapusi 1930. gados.
Šobrīd glezna atrodas apspriežu telpā, kas izsenis kalpojusi kā ģenerāldirektoru, valdes locekļu, valdes priekšsēdētāju kabinets. Lai arī šī valde izvēlējās tajā kabinetā nesēdēt, atstāja to par apspriežu telpu "Pie Purvīša".
Kā glezna nonākusi Latvijas Radio mājā? Viena no versijām ir tā, ka līdz pat 1946. gadam, kad tika pārbūvēta šī brīža Latvijas Radio ēka, tur bijusi Kredītbanka. Iespējams, glezna bija deponēta, bet tajā pašā laikā Latvijas Radio dokumentos tā parādās tikai 1980. gados.
Otra versija, par cik toreizējai padomju varai bija uzstādījums, ka Latvijas Radio ēkā ir tā labākā tehnika un labākais remonts, tad ir bijusi vēlme šajā ēkā ienest arī mākslu un vērtības, noglabājot to drošā vietā.
Zentas Mauriņas vēstules – gadsimta atradums
Vēl kāds vērtīgs un nebijis atradums ir atrasts kādā Āgenskalna būvbedrē. Tur atrasta kārba ar daudzām vērtīgām vēstulēm.
Rokot zemi tika atrastas vēstules un strādnieki saprata, ka tas ir kaut kas vērtīgs, bet uzreiz nesaprata, kas tieši, tāpēc uzmeklēja Rakstniecības muzeju.
"Zentai Mauriņai adresētās vēstules, kas 2010. gadā veicot remontdarbus pie ēkas Gregora ielā 1, tika izraktas no zemes. Par šīm vēstulēm Zenta Mauriņa kādreiz ir teikusi, ka tās ir tās, par kurām varētu teikt, ka puse sirds ir palikusi Rīgā," stāsta LNRMM Zentas Mauriņas pētniece Anita Straume, kura neslēpj, ka visas vēstules neizdevās saglabāt, bet izdevās saglabāt 1030 vēstules. Starp tām ir pielūdzēju vēstules, vēstules no mammas un pat Jāzepa Vītola sūtītas vēstules.
Tās savulaik bija ieraktas un noslēptas zemē, jo tuvojās karš. Kārba ir leģendām apvīta, jo joprojām nav zināms, kas to ieracis zemē un noglabājis.
Kārbā starp vēstulēm ir dokumentēti gandrīz visi Zentas Mauriņas ceļojumi.
2010. gada 8. septembrī, veicot būvdarbus un atrokot zemi pie ēkas Rīgā, Gregora ielā 1, uzņēmuma "PV pārvalde" strādnieki atrada Zentas Mauriņas (1897–1978) arhīva materiālus un nodeva tos Rakstniecības un mūzikas muzejam. Metāla kārbā bija vēstules un nedaudz cita veida materiāli. No atšifrētajām vēstulēm 700 ir latviski un 140 vāciski. Tieši šīs Zentai Mauriņai adresētās vēstules, to autori un saturs vācu valodā ir šī pārsprieduma tēma.
Šī sarakstes daļa sniedz ieskatu par Zentas Mauriņas mājās, ģimenē un ģimnāzijā pavadītajiem gadiem, par draudzībām, kas viņai izveidojas Vācijā, Austrijā un Somijā, kā arī par Otrā pasaules kara laiku, kad viņa jau dzīvo kopā ar Konstantīnu Raudivi un, cik nu tas ir iespējams, pati ir savas dzīves noteicēja.
No 1913. līdz 1943. gadam fiksēti 25 vēstuļu autori no piecām valstīm. Vairums ir no mātes un citiem ģimenes locekļiem, otra lielākā daļa – no Hermaņa fon Vestermaņa, Rīgas Politehnikuma docenta un Zentas Mauriņas skolas gadu nozīmīgākā cilvēka. Grupa vēstuļu saistītas ar Mauriņas ceļojumiem. Atlikusī daļa liecina par draudzību ar vācu inteliģenci Otrā pasaules kara laikā 1942., 1943. gadā.
Vairāk par atrastajām vēstulēm šeit.
Pagrabs un piemājas zemes stūrītis var slēpt lielus un vērtīgus dārgumus.
Noskaties interviju ar LMA profesoru un tēlnieku Arni Bikši:
Uzzini, kā brīnišķīgi pavadīt savas brīvdienas kopā ar jauno dzīvesstila raidījumu "Bez steigas" sestdienu rītos pulksten 9 kanālā TV3, Go3 un portālā tv3.lv.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
