"Pamestu vietu izpēte kā meditācija." Marta Starkova par mūziku, sievišķību un dzīvi

Sarunā ar portālu tv3.lv Marta priecājas, ka viņai bija iespēja būt par daļu no šova "Ir talants".

Saņemot jautājumu par dalību ārzemju šovos, ja jau daudzi dzīves gadi aizvadīti Anglijā, Marta nosaka, ka tajā laikā bija ļoti jauna un bez pieredzes ar daudziem kompleksiem.

"Katru neveiksmi uztvēru ļoti tuvu sirdij. Neveiksmes varēja mani uz ilgu laiku izsist no sliedēm. Nu man ir pilnībā cits skatījums uz dzīvi, esmu pašpārliecinātāka, mierīgāka un esmu iemācījusies gūt baudu ne tikai no rezultāta, bet arī no paša procesa," skaidro Marta.

Analizējot savu "Ir talants" uzstāšanos, Marta godīgi nosaka, ka nav apmierināta. Jau uz skatuves viņa dzirdējusi, ka kaut kas neskan, kā paredzēts, bet nav spējusi izlabot situāciju.

Žūrijas komentāriem dalībniece piekrīt, sakot, ka lielu lomu spēlēja uztraukums un fakts, ka tā bija viņas pirmā pieredze šāda veida šovā – viņa nav zinājusi, ko sagaidīt filmēšanās dienā.

"Viss piedzīvotais ir pieredze, turklāt ļoti vērtīga. Zinu, pie kā man jāstrādā, un pavisam noteikti nedomāju apstāties vienas neveiksmīgas uzstāšanās dēļ. Nākamajā sezonā atgriezīšos, bet ne kā solomāksliniece, bet kopā ar grupu. Mēs jau gatavojamies, apspriežam idejas un plānojam priekšnesumu. Muzikāli un vizuāli būs pilnībā cits stāsts," analizē Marta.

Šovā izpildīto dziesmu Marta uzrakstīja mazliet vairāk nekā gadu atpakaļ, kad internetā aktīvi apsprieda Adrianas Smitas lietu. Stāsts liek aizdomāties, cik bieži vien novērojama negodprātīga attieksme pret sievietēm.

"Pat pēc nāves sieviete ne vienmēr var vienkārši atdusēties mierā, lēmumu par viņas ķermeni pieņem citi. Dziesmā ir arī daļa no manas pašas pieredzes, kaut kas no manu draudzeņu stāstiem, kaut kas no sabiedrības diskusijām, kas liek aizdomāties. Piemēram, dziesmā ir atsauce uz "Tik Tok" trendu – "We Choose the Bear", kur sievietēm jāizvēlas, ko viņas naktī izvēlētos satikt mežā – lāci vai nepazīstamu vīrieti," tā Marta.

Martai dziesma nav tikai par sieviešu sāpēm, tā ir par pieredzi, bailēm, netaisnību un tiesībām pašai izlemt par to, kas notiek ar tavu dzīvi un ķermeni.

Dziedātāja raksta dziesmas par to, ko jūt, un ne visas dziesmas ir veltītas nopietnām vai smagām tēmām. Piemēram, pirmā dziesma, kas uzrakstīta pēc gandrīz desmit gadu ilgas radošās krīzes, bija veltīta meitiņai Agatai. Dziesma ir par to, cik meitiņa ir unikāla, cik daudz viņā ir spēka un kā viņa reiz spēs izmainīt pasauli.

Ir arī jautras, ironiskas dziesmas. Piemēram, šobrīd Marta kopā ar grupu strādā pie dziesmas "Atgrieziet mani 2007. gadā" – Marta domā, ka daudzi milleniāļi viņu sapratīs. Radītas arī dziesmas par karu, par cīņu par sieviešu tiesībām, par netaisnību un cilvēciskiem pārdzīvojumiem.

"Mana mūzika ir tik dažāda kā es pati. Nereti caur savām dziesmām atklāju sevī ko tādu, par ko agrāk neesmu pat nojautusi," atklāj Marta.

Runājot par mūziku un nonākšanu uz skatuves, šova dalībniece saka, ka reiz vienkārši sapratusi, ka vēlas dziedāt. Ja viņas mūziku dzirdēs tūkstošiem cilvēku – lieliski, ja vienīgie klausītāji izrādīsies tuvinieki – arī lieliski.

"Māksla vienmēr ir bijis viens no veidiem, lai mainītu pasauli. Māksla ir spējīga likt aizdomāties, tā izsauc emocijas un nereti maina kāda redzespunktu. Personīgi man mūzika ir arī iespēja labāk sadzirdēt pašai sevi, tā palīdz tikt galā ar manis pašas jūtām un pārdzīvot to, ko man ir grūti izteikt ar vārdiem," skaidro Marta.

Marta dzied no bērnības, ir darbojusies dažādās vokālajās studijās, vēlāk sākusi rakstīt savas dziesmas un ieguvusi muzikālo izglītību Anglijā. Izvēlēts alternatīvās mūzikas lauciņš, jo šāda stila mūzikai pieder skaistās sievietes sirds. Dziedātāja mīl dažādu stilu mūziku, bet emocionāli viņu vairāk aizskar smagāka mūzika, jo tajā ir īpaša enerģija un brīvība. Kā lielākos panākumus šova dalībniece nosauc pirms desmit gadiem izlaistu albumu, kurā nu saklausa jaunības naivumu un pieredzes trūkumu.

Ja salīdzina dziesmas tad un tagad, agrāk praktiski visas Martas dziesmas bija par attiecībām. Visa viņas dzīve kaut kādā mērā griezās ap vīriešiem, mīlestību un vēlmi iegūt kāda atzinību. Ar gadiem tas mainījies. Nav vairāk vēlmes iegūt vīriešu uzmanību vai vispār vēlmes nepārtraukti kādam patikt. Tas palīdzējis arī labāk sadzirdēt sevi – savas dusmas, savas vēlmes, savus uzskatus.

"Sāku saprast, kas mani padara par to, kas esmu, un pārstāju baidīties runāt par neērtām lietām. Tāpēc manas dziesmas ir kļuvušas daudzveidīgākas, interesantākas un, manuprāt, dziļākas. Varbūt tas ir tāpēc, ka manas frontālās smadzeņu daivas beidzot ir nobriedušas līdz ar vecumu? Bet, ja nopietni, mātes loma mani ir ļoti mainījusi. Tā lika jaunā veidā paskatīties uz pasauli, sievietēm, sabiedrību un to, kādu nākotni vēlos savai meitai," smaida Marta.

Martai ir neparasts hobijs – urbāno vietu apskate, par ko šova dalībniece saka, ka tas ir bīstams hobijs, un viņa neieteiktu nevienam to izmēģināt, neizprotot sākumā visus trikus.

Pašai dziedātājai pamestu vietu izpēte ir kā sava veida meditācija. Viņa ir droša, ka šādām telpām piemīt īpaša atmosfēra: klusums, vēsture, sajūta, ka laiks ir apstājies. Tajā pašā laikā viņa vienmēr cenšas ievērot īpašu piesardzību un izvairīties no situācijām, kas varētu beigties ar negadījumu. Par laimi, līdz šim nekas nav noticis.

"Ikviena šāda vieta ir īpaša. Īpaši atceros milzīgu pamestu slimnīcu Vācijā. Tai ir neticami bagāta vēsture, un, ejot pa tās gaiteņiem, pieķēru sevi pie sajūtas, ka esmu gluži kā starp dažādiem laikmetiem. Fascinē doma par to, cik daudz cilvēku stāstu glabā šādas ēkas. Kādreiz tur rosījās dzīve, cilvēki strādāja, mīlēja, baidījās, cerēja, tagad no pagātnes ir palikušas tikai sienas. Dievinu vecas durvis, neparastas fasādes un vēsturisko ēku dekoratīvos elementus. Tāpēc gandrīz nekad neskatos uz kājām, bet gan kaut kur uz augšu, un tāpēc regulāri uzduros visam, kas man traucē," par hobiju stāsta Marta.

Aizdomājoties par cilvēkiem, kas dzīvojuši nu jau pamestajās ēkās, veidojuši vēsturi, Marta skumji nosaka, ka cilvēce kā suga viņu periodiski ļoti pieviļ. Reizēm viņa paskatās uz notiekošo apkārt un pilnībā nespēj saprast, kā cilvēki var būt tik nežēlīgi, vienaldzīgi vai netaisnīgi viens pret otru.

Neskatoties uz to, viņa apzinās, cik daudz apkārt ir arī brīnišķīgu cilvēku. Tie, kas palīdz, jūt līdzi, cīnās par citiem un padara šo pasauli labāku, pat ja tas notiek tikai nelielā mērā. Marta turpina ticēt cilvēcei, tic, ka galu galā viss būs kārtībā, citādi vienkārši nevar būt.

Astoņus gadus Marta pavadīja Anglijā, kur mācījās, veidoja dzīvi un beigu beigās izlēma par atgriešanos dzimtenē. Atceroties šo laiku, Marta saka, ka tas bijis neticami intensīvs, jautrs un brīžiem traks sevis iepazīšanas periods. Mūziķe neslēpj, sakot, ka dzīve griezusies ap darbu, skolu, ballītēm, jaunām paziņām un praktiski nekāda miega. Tieši Anglija radījusi sajūtu, ka viņa ir izbaudījusi pieaugušo dzīvi visās tās formās.

"Domāju, ka pārmaiņas nebija tik daudz saistītas ar pārcelšanos uz citu valsti, bet gan ar pieaugšanu un manu iekšējo sevis izjūtu. Esot tur, ilgojos pēc ģimenes, nu, esot mājās, man pietrūkst manu mīļo cilvēku, kuri palika tur. Varbūt tā ir viena no dzīves īpatnībām, padzīvojot dažādās valstīs — tava sirds vienmēr ir izkaisīta pa pasauli," tā Marta.

Marta ir droša, ka pieredze, ko veidoja dzīve citā valstī, ietekmēja viņu gan kā cilvēku, gan kā mūziķi. Tas viss parādīja, cik atšķirīgi var būt cilvēki, kultūras, dzīves uztveres un pašizpausmes veidi.

Anglijā mūziķei visvairāk pietrūka ģimenes, draugu un sieriņu "Kārums", bet motivēja atgriezties dzimtenē depresija un nepieciešamība veikt dažas krasas pārmaiņas savā dzīvē. Šova dalībniece uzskata, ka atgriešanās bija drošākais lēmums viņas garīgajai veselībai.

Pamatdarbs, mūzika, hobiji, meitas audzināšana… Marta paziņo, ka to visu nevar līdzsvarot, viņa nereti jūtas kā žonglieris, kuram iedots pārāk daudz bumbu un papildus vēl pāris tiek piemestas.

"Darbs, ģimene, bērns, mūzika, mēģinājumi, ikdienas lietas — dažreiz šķiet, ka dienā vajadzētu būt vismaz četrdesmit stundām. Bet kaut kā ar to visu tieku galā. Ne vienmēr ir perfekti, dažreiz esmu nogurusi, dažreiz vienkārši esmu entuziastiska, bet es tieku galā. Bet tieši šādi brīži man atgādina, cik lieliska esmu un cik daudz varu sasniegt. Pat tad, kad šķiet, ka man vairs nav absolūti nekādu spēku," smaida Marta.

Šova dalībniece prāto, kā tas būs – reiz pārskatīt vecus ģimenes fotoalbumus. Kad meita izaugs un pamazām sāks iepazīt savus vecākus ne tikai kā mammu un tēti, bet arī kā individualitātes ar viņu pašu sapņiem, pieredzi, kļūdām, simpātijām, stāstiem.

"Tikai manā gadījumā fotogrāfijām būs arī vesels skaņu celiņš! Es vēlētos, lai Agata kādu dienu iepazītu mani caur manām dziesmām ne tikai kā mammu, bet arī kā sievieti, cilvēku, kurš arī meklēja sevi, pieļāva kļūdas, mīlēja, dusmojās, sapņoja un dzīvoja savu dzīvi," prāto Marta.

Marta droši zina, ka vienmēr vēlas palikt godīga, radoša, emocionāla un patiesa pret sevi. Viņa nevēlas pielāgoties citu cilvēku cerībām, atteikties no saviem uzskatiem vai censties justies ērti, lai tikai saņemtu kāda cita atzinību.

"Man vajadzēja ilgu laiku, lai saprastu vienu ļoti vienkāršu lietu: esmu brīnišķīga tieši tāda, kāda esmu. Ar savām emocijām, savu personību, savām īpatnībām, savām stiprajām un vājajām pusēm. Un es tiešām vēlos saglabāt šo sajūtu visu atlikušo mūžu. Galu galā būt pašam ir, iespējams, lielākais sasniegums, ko jebkad esmu sasniegusi," priecājas Marta.

Skaties šovu "Ir talants" katru svētdienas vakaru, telekanālā TV3, plkst.20:30!