Zelenskis aizstāv Somijas un Norvēģijas līderu sarunu ar Putinu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizstāv Somijas prezidentu Aleksandru Stubu un Norvēģijas premjerministru Jūnasu Gāru Stēri pēc viņu telefonsarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Lai gan daļa Eiropas valstu kritizējusi šo soli kā potenciālu Eiropas vienotības graušanu, Zelenskis uzskata, ka Somija un Norvēģija cenšas izveidot vēl vienu komunikācijas kanālu, kas varētu palīdzēt miera centienos.
Jāatgādina, ka Somijas prezidents Aleksandrs Stubu un Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre otrdien aptuveni 90 minūšu ilgā sarunā aicināja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu izbeigt karu pret Ukrainu.
Tomēr daļa Eiropas amatpersonu šo iniciatīvu uztvēra kritiski, uzskatot, ka individuāli kontakti ar Maskavu var vājināt kopējo Eiropas pozīciju attiecībās ar Krieviju.
Komentējot notikušo, Volodimirs Zelenskis norādījis, ka viņam ir pozitīvs skatījums uz abu Ziemeļvalstu līderiem. "Mums ar šīm valstīm ir ļoti labas attiecības. Tās patiešām palīdz," sacīja Zelenskis.
Viņš arī uzsvēra, ka Krievijas diktators Putins faktiski tika izlaists no diplomātiskās izolācijas jau pērn, kad viņš Aļaskā tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. "Kopš Aļaskas arī eiropieši ir kontaktējušies ar Krieviju. Viņi vienkārši to nav darījuši tik atklāti kā Norvēģijas un Somijas līderi," sacīja Ukrainas prezidents.
Pēc Zelenska teiktā, sarunas ar Krieviju iepriekš notikušas gan nacionālās drošības padomnieku, gan izlūkdienestu līmenī, tikai par tiem publiski bieži kļūst zināms jau pēc fakta.
Zelenskis uzsver, ka tieši atklātība esot galvenā atšķirība. "Šajā gadījumā viss notika pilnīgi atklāti – iepriekšējas diskusijas, pilnīga informēšana un skaidri mērķi," viņš teica.
Pēc Ukrainas prezidenta domām, Somija un Norvēģija cenšas izveidot papildu komunikācijas kanālu, lai Eiropa iegūtu informāciju ne tikai caur ASV starpniecību un lai arī Maskava dzirdētu Eiropas pozīciju tieši.
VIDEO: Par ko Somijas un Norvēģijas līderi runāja zvanā ar diktatoru Putinu?
Tikmēr vairāki Eiropas politiķi uz notikušo reaģējuši skeptiski. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena paziņoja, ka ir "ļoti skeptiska" par Somijas un Norvēģijas kopīgo iniciatīvu. Arī Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons uzsvēris, ka miers jāpanāk ar "spēku", nevis Krievijas "pielabināšanu".
Anonīmi Eiropas diplomāti "Politico" norādījuši, ka Eiropas valstīm būtu jārunā vienotā "balsī", nevis katrai jāuzsāk atsevišķas sarunas ar Maskavu.
Īpaši kritiska bijusi Itālija. Romas amatpersonas norādījušas, ka incidents izgaismo Eiropas nespēju vienoties par kopīgu pārstāvniecību sarunās par kara izbeigšanu.
Kāds Itālijas valdības pārstāvis brīdinājis, ka atsevišķas nacionālās iniciatīvas un nepārtraukti mainīgi diplomātiskie formāti samazina Eiropas ietekmi. "Eiropa nevar turpināt rīkoties haotiski un formātos, kas mainās no nedēļas uz nedēļu," norādīja amatpersona.
Roma vēlas pēc iespējas ātrāk iecelt pārstāvjus ar kopēju Eiropas mandātu, kuri sarunās aizstāvētu kontinenta drošības un politiskās intereses.
Tikmēr Eiropas Komisija publiski izvēlējusies piesardzīgu nostāju. Komisijas preses pārstāve Paula Piņu norādījusi, ka Brisele ņem vērā notikušo sarunu, vienlaikus uzsverot, ka tā notikusi divpusējā formātā. "Šīs sarunas notiek dažādos formātos, dažādās vietās un dažādos līmeņos. Eiropas Savienība ir iesaistīta," viņa sacīja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
