Kopā dzīvē un mūzikā. Saulkrastu kora dvīņumāsu Zanes un Līgas stāsts

"Darīt to, kas patīk un izkāpt no komforta zonas," par to, kas Zani Breidaku un Līgu Riekstiņu pamudināja pieteikties TV šovam "Koru kari, "tv3.lv" stāsta Zane. "Mums ļoti patīk dziedāt un dzīvē prasījās kāds izaicinājums, turklāt draugi jau bija noguruši klausīties, ka gribam dziedāt, bet nevienu soli tā virzienā nesperam jeb to pieteikumu neaizpildām." Lēmumu par piedalīšanos televīzijas šovā māsas pieņēma vienlaikus, bet neatkarīgi viena no otras.

"Citi varbūt var apskaust, bet dvīņiem ir tā, ka mēs varam kaut ko nodomāt katra pie sevis un izdarām, izrādās, vienlaicīgi. Gan Līga, gan es nodomājām, ka varam piedalīties, neatkarīgi viena no otras aizpildījām pieteikumu un tikai tad sapratām, ka abas esam pieteikušās." Uz koristu atlasi Saulkrastos abas devās kopā.

Sākotnēji Zanei bija sajūta, ka viņa ar māsu Asnates Rancānes vadītajā korī netiks uzaicinātas, "jo bija ļoti daudz labu dziedātāju". "Ja nu tiktu tikai viena no mums, mēs ļoti nepārdzīvotu, iespējams aizvietotu viena otru "pa kluso" mēģinājumos, jo esam tomēr ļoti līdzīgas. Bet kaut kas salikās un korī esam abas," stāsta Zane.

Zane spriež, ka varbūt par labu nostrādājis kāds faktors: "Nezinu, vai to var skaļi teikt, varbūt tas ir konkursa nolikuma pārkāpums, bet mēs zālē iegājām divatā, jo divbalsīgi bijām samēģinājušas grupas "Aparāts" dziesmu "Mīlestības doktors" un arī divbalsīgi nodziedājām. Varbūt tas bija tik skanīgi un kora specifikai atbilstoši, jo tur ne tik daudz solisti tiek meklēti, kā tie, kas var iekļauties ansamblī. Jāatzīst arī, ka no konkursa atlases man bija ļoti bail un viena bez māsas to varbūt es pat nebūtu izdarījusi."

Veselīga asinsrite ķermenī

Zanes māsai Līgai "Koru kari" ir kā veselīga asinsrite ķermenī – tas ir dzīvs, pulsējošs, vibrējošs un mirdzošs process, kurā dara to, ko patiesi mīl. "Esmu piedzīvojusi diezgan lielus izaicinājumus dzīvē, īpaši pēdējā laikā. Un tieši šī piedalīšanās, šī būšana "Koru karos" man spilgti parādīja, cik maģiska un vērtīga ietekme uz cilvēka mentālo stāvokli ir lēmumam par labu sev.

Klausīties savai sirdsbalsij, uzdrošināties un darīt. Un tad pēkšņi pasaule uzplaukst viskrāšņākajās krāsās. Tu pats plauksti – priekā, gandarījumā, jēgpilnībā, dzīves garšā. Jā, varbūt aizbēgšana, fokusa pārvirze, bet es saku "jā" tam, par ko deg mana sirds," stāsta Līga.

Zanes un Līgas ikdiena šobrīd ar mūziku ir maz saistīta. "Tāpēc bija vēlme atkal darboties mūzikas jomā," saka Zane. Ikdienā viņa strādā ģimenes teātrī "Zīļuks" Rīgas Skolēnu pilī, kur vada aktiermeistarības nodarbības bērniem un organizē visu, kas saistās ar teātra producēšanu, kā arī ar vīru radio personību, pasākumu vadītāju un improvizatoru Kasparu Breidaku rosās Dzīvesprieka skolā. Māsa profesionāli izvēlējusies iet ļoti līdzīgu ceļu.

Koris kā otra ģimene

Zanei un Līgai "Koru kari" nav pirmā reize, kad viņas kāpj uz skatuves vai dzied kopā. "Mums ir diezgan liela muzikālā pieredze, sākot ar Rīgas 3. mūzikas skolas kora klasi Kārļa Beinerta vadībā un Rīgas Skolēnu pils teātra "Zīļuks" izrādēm, kurās visu bērnību spēlējām un esam iedziedājušas praktiski visas muzikālās partitūras. Vēlāk mēs vairāk startējām kā bekvokālistes gan grupā "Aparāts", gan ar Ingu Pētersonu viņa "Zelta dziesmu" koncerttūrē." Kā bekvokālistes piedalījušās "Eirovīzijā" un citos konkursos. Patlaban radio apritē ir Kaspara Bindemaņa dziesmas, kuru ierakstā arī māsas piedalījušās.

Ar ko "Koru kari" atšķiras no Zanes un Līgas līdzšinējās muzikālās pieredzes? "Man šī pieredze ļoti patīk. Te viss ir ļoti labi organizēts. Mums ir brīnišķīgs koris un ļoti forši dziedātāji. Ir viegli sastrādāties. Es izbaudu ik svētdienu, kad grimētāji par mums parūpējas, stilistes saģērbj – mūs burtiski lutina. Atliek mūsu pašu darbs – labi nodziedāt, būt visos mēģinājumos, kas, protams, prasa daudz laika. Bet, ja dara to, kas patīk, tad izrādās, ka nedēļā ir vēl četri brīvi vakari! Ir ļoti labi," stāsta Zane.

Līga, runājot par "Koru kariem", izceļ ģimeniskumu un kopienas sajūtu, un būšana Saulkrastu korī pēc ilga laika atkal ir iespēja kļūt par daļu no lielāka kopuma: "Tā ir sajūta, ka tu piederi, ka esi starp savējiem. Kaut arī šī dzīves ceļa ilgumu nav iespējams prognozēt, esmu patiesi pateicīga balsotājiem par iespēju un turpinājumu būt šajā ģimenē. Ne tikai viena koncerta vārdā, bet no nedēļas uz nedēļu." Līga pasmaida: "Ja nu šī ģimene nekad nešķirtos?"

"Sajūta bieži ir tāda, it kā tev būtu fantastiska ģimene – vecāki, brāļi un māsas, tantes, krustvecāki, omes un opīši. Tu vari vienkārši būt kā laimīgs bērns – dzīvot, darīt to, kas patīk, dziedāt, dejot un baudīt skatuves maģiju, vienlaikus sajūtot šo cilvēku kopību, spēku un atbalstu," piebilst Līga.

Arī viņai, tāpat kā māsai, tikai labākie vārdi sakāmi par organizētību: "Man ir liels prieks par mūsu iekšējo komandu un visu kopējo TV3 un producentu komandu, stilistiem, grimētājiem, frizūru veidotājiem. Viss darbojas kā precīzs mehānisms – kā zobrats pie zobrata. Katram ir savi pienākumi, sava iniciatīva un augsta atbildības sajūta. Gan kora iekšienē, gan visā projektā kopumā ir ļoti viegli un patīkami atrasties. Ļoti sirsnīgi un cieņpilni."

Īsi pirms pirmās tiešraides kora vadītāja Asnate sarunā ar "tv3.lv" slavēja koristus par profesionālo attieksmi. Arī Līga atzīst – neatkarīgi no tā, ko koristi dara – dzied, dejo, iestudē vai mēģina –, viss notiek augstā profesionālā līmenī. "Pat brīvie brīži šķiet piepildīti un vērtīgi. Tas rada milzīgu gandarījumu par piedzīvoto. Mūsu Asnate, mūsu kormeistars Kristaps, mūsu horeogrāfe Alise – visi kā viens ir fantastiski, sirsnīgi, patiesi, talantīgi, iedvesmojoši un ar brīnišķīgu humora izjūtu. Bauda, dzīves pieredze, kaifs un izklaide. Es mīlu mūsu kori! Brīnišķīgi cilvēki!"

Saulkrastu pērļu koris uz skatuves izspēlē mīlas drāmu:

Katram sava loma

Saulkrastu pērļu korī sapulcināti burvīgi, radoši cilvēki, arī brīnišķīgi solisti un ir patiess prieks ar viņiem kopā muzicēt. Korī uzņemti arī vairāki puiši un meitenes no folkloristu vidus, kuri pārējiem ierāda tautasdziesmu dziedāšanas manieri. Un galu galā pati Asnate, jūsmo Zane.

"Kora organizācijas sistēmā mums katram ir sava loma, uz ko brīvprātīgi piespiedu kārtā paši pieteicāmies. Māsa Līga ir kora menedžere, kas tur "roku un pulsa", Edgars rūpējas, lai Saulkrastu gardumi pie mums atbrauktu laikus, māsas Katrīna un Anna atbild par sociālajiem medijiem, Solveiga mums vienmēr izprintē notis, es savukārt palīdzu ar mēģinājuma telpām (un te paldies Rīgas Skolēnu pilij, ka dažus vēlus vakarus varam mēģināt arī teātra "Zīļuks" mājīgajās telpās). Domāju, ka šī lomu sadale ir būtisks iemesls, kāpēc mums viss tik dabiski un viegli notiek. Un mikroklimats mums korī ir ļoti labs," stāsta dziedātāja.

Ar sajūsmu Zane runā arī par kora vadītāju: "Asnate ir brīnišķīga, suģestējoša personība, pulcējusi ap sevi fantastisku profesionāļu komandu – horeogrāfi Alisi Bokalderi, kormeistaru Kristapu Solovjovu – , līdz ar to izbaudām gan mēģinājuma procesu, gan pašas tiešraides."

Zane atzīstas, ka mēģinājumi kopā ar kormeistaru Kristapu ir tā iepatikušies, ka nolēmusi rudenī pieteikties Saulkrastu korī "Anima".

Tam, ka Zane un Līga, būdamas rīdzinieces, nonāca tieši Saulkrastu korī, Asnate ir viens no iemesliem. Viņa kā kora vadītāja Zani un māsu visvairāk iedvesmoja un tieši viņas korī māsas arī gribēja dziedāt. "Un otrs – visas pārējās atlases mēs jau bijām nogulējušas," pasmaida Zane.

Svarīgākais atgādinājums – baudīt katru mirkli

Vaicātas, vai ir kas tāds, ko "Koru karu" laikā iemācījušās viena par otru, Līga teic – kā vienai no dvīņumāsās šovs ir liela dzīves skola, kas "pilna iekšējās spriedzes un savstarpējās kontroles". "Esmu iemācījusies vairs nenoklusēt, nepaturēt sevī, "nenorīt" un nepalaist garām savas sajūtas. Tieši pretēji – runāt, darīt zināmu, būt drosmīgai. Atvērties, izstāstīt, dalīties savās emocijās. Šī pieredze ir gan aizraujoša, gan izaicinoša – īpaši, esot kopā ar savu dvīņumāsu tik publiskā vidē.

Man tas nozīmē arī mācīties nesalīdzināt sevi. Ieraudzīt un apzināties savu spēku, savu skaistumu. Jo iekšējais "automātiskais dvīnis" bieži ieslēdzas – analizē, salīdzina, kontrolē. Un jā, reizēm ir arī kreņķi – ja māsai grims izskatās labāk (un bieži tā ir), ja frizūra izdodas labāk, vai ja viņai tiek tērps, kuru klusībā gribētu sev.

Bet tieši šeit ir mana lielākā mācība – runāt par to, ar ko neesmu mierā. Un vienlaikus neiespringt uz sīkumiem, bet baudīt procesu.

Kopumā šis projekts man saistās ar vienu ļoti svarīgu atziņu – "baudi katru mirkli, jo tas paiet ātri, un tu nekad nezini, cik ilgi tas turpināsies". Tie ir vārdi, ko mums pirmajā šova dienā pirms uzstāšanās pateica grupas "Sudden Lights" menedžere, un es viņai esmu patiesi pateicīga par šo atgādinājumu."