Tik atklāti kā nekad! "’Lauku sētas’’ Vita par parādiem biznesā, slēptām veselības problēmām, vēlmi nomirt un iedvesmu piecelties

"’Biju izlēmusi mierīgi dzīvot tālāk un par šo šķiršanos publiski neizteikties, taču, ja Intars ir tāds, es nespēju klusēt,’’ Skaties.lv teic Vita.

Meitene ievērojusi, ka Skaties.lv komentāru sadaļā vairākas personas regulāri izsaka nomelnojošas replikas par Vitas biznesu, apgalvojot, ka viņa it kā visiem ir parādā, un arī Intars nupat paziņojis, ka meitene uz Madonu pārcēlās ne jau viņa dēļ, bet "’bēgot’’ no problēmām biznesā.

Lai beidzot pieliktu punktu šai spriedelēšanai, Vita ir sagatavojusi atklātu vēstuli, kas aizvērs mutes visiem šīs publiskās nomelnošanas kampaņas veicējiem.

Vitas atklāta vēstule par publisku nomelnošanas kampaņu

Dzīve mani nav lutinājusi kopš brīža, kad, veiksmīgi beidzot augstskolu, izvēlējos nepareizo darba vietu. Man bija viss – zināšanas, iekrājumi, laba darba pieredze un noderīgi kontakti. Nokļuvu pie konkrētā jomā atpazīstama uzņēmuma vadītājas.

Nostrādāju kā administratore vienu mēnesi, pēc tam mani salika kā valdes locekli četrās firmās. It kā par labu darbu un lai vēlāk pārņemtu uzņēmumus. Jā, stulbi un naivi. Vēlāk uzzināju no mūsu juristes un grāmatvedes, ka firmām sataisīti lieli parādi.

Runāju ar vadītāju, viņa solīja visu sakārtot, ja palīdzēšu atrast naudu. Aizņēmos firmai uz sava vārda. Paņēmu kredītus, lai izmaksātu darbiniekiem algas. Kad ūdens smēlās mutē, vadītāja devās prom un atstāja visu lielā bardakā un problēmās.

Neko no aizdevumiem neesmu atguvusi, bet plānoju atsākt juridisku cīņu, lai atgūtu ieguldīto. Mani pierunāja glābt vecos uzņēmumus,bet nezināju par slēptajām problēmām un parādiem privātpersonām!

Vēlāk nodibināju savu firmu, no tās peļņas atdevu vairākus tūkstošus parādus, samaksāju lielos rēķinus iepriekšējām firmām. Lūk šī bija dzīves lielākā kļūda. Nekad nedrīkst uzņemties svešu vainu.

Vēl ir visi epasti, sarakstes, līgumi un citi pierādījumi par sākotnējo firmu darbību. No iepriekšējās vadītājas neesmu atguvusi ne centa, kaut arī ieguldītā kopsumma ir vairāk kā 57 000 EUR. Šobrīd es došu viņai iespēju sazināties pašai un sākt kārtot parādu, es vairs necietīšu citu vainas dēļ.

Brīdī kad biju novājināta, darbiniece apzaga jaunizveidoto Batutu fitnesa studiju, jo redzēja ka biznesā sāk veikties un ienākt nauda.
Pazaudēto neatguvu, bet es atkal cēlos un strādāju tālāk. Vēlāk domāju visu pārtraukt un uzņēmumu ar visu aprīkojumu atdevu citam īpašniekam no Maskavas, kurš izlēma nemaksāt daudzus sadarbības rēķinus un vienkārši vainu uzvelt man kā uzņēmuma publiskai personai.

Klienti lūdzās lai atgriežos, jo valdīja bardaks. Un es to darīju. Atkal ieguldīju un sāku no sākuma. Daudz kas bija sakārtots, bija jauni projekti, idejas, strādāju uz priekšu. Summas bija milzīgas, un biznesā nekas nenotiek vienā dienā.

Varbūt man šogad nevajadzēja piedalīties šovā "’Lauku sēta’’, kamēr gulstas pagātnes ēna, bet tas projekts bija man vajadzīgs. Prom no pilsētas, telefoniem, datoriem, aklimatizēties, iedvesmoties un atgūt emocijas un enerģiju tālākam darbam.

Mana lielākā kļūda ir uzticēšanās. Komentārus internetā jau sen nelasu, bet zinu ko raksta, bet realitāte tāda, ka katrs zina tikai savu pozīciju, nevis detaļas un patiesību, kas ir tam apakšā. Biznesā visur ir dokumenti, pamatojums un lietas, ko trešās personas nemaz nevar zināt, tikai publisko informāciju.

Tas kas mani patiesi pārsteidz – cilvēku kāre pēc atriebības. Vēl jau vairāk, svešu cilvēku komentāri, par lietām, kur nav bijuši klāt. Teksti ar "’es jau dzirdēju ka…’’

Tu nevari zināt ar kādām situācijām var nākties tikt galā un kā rīkotos pats. Reizēm vajag izvēlēties mazāko ļaunumu. Varbūt labāk nelīst svešās dzīvēs, ja nezini detaļas un kopsakarības.

Ko lai saku par Intaru…

Es pati nekad neesmu skrējusi pie žurnālistiem, turklāt speciāli visur izdzēsos, lai sāpes pārdzīvotu vienatnē un visi liktu mani mierā. Mediji pajautāja vai vēlos komentēt šķiršanos, vai publicēsim cita cilvēka viedokli, kas viņiem ienācis. Izvēlējos patiesību, bet šobrīd nožēloju, ka vispār komentēju.

Es nepārdzīvotu, ja mani cilvēciski pamestu, normāli izrunājoties (kas līdz šim brīdim nav noticis), bet ja tas ir "’vasaras romāns’’, neviens nepārved privātās mantas pie sevis uz citu pilsētu, bet atstāj ierastajā vidē, lai mierīgi dzīvo tālāk. Vardarbīgi nevienu nevar piespiest pieņemt lēmumus, kas saistīti ar attiecībām.

Intaram – paldies par skaisto laiku, ko pavadījām kopā. Tu labi zini kādas bija mūsu attiecības realitātē un pienāks brīdis, kad sapratīsi – nauda dzīvē nav galvenais un cilvēku nevērtē pēc pagātnes kļūdām.

Lai cik ironiski tas nebūtu, par savu pagātni un naudas grūtībām Tev izstāstīju jau šova otrajā filmēšanas dienā, lai vēlāk nav "’jāatver acis’’.

Ja vienu sarkastisku frāzi, kā atbildi uz muļķīgu jautājumu, uztver kā aicinājumu uz noziegumu, arī neko nevaru palīdzēt, tā ir katra paša uztvere. Pēc visa, ko es pēdējā laikā piedzīvoju un pārdzīvoju, es esmu atradusi Tev spēku piedot. Lai Tev laimīga dzīve un patiesa mīlestība Tevi atrod vēlreiz.

Man jau vairākus gadus ir nopietnas veselības problēmas, bet naudas un laika trūkuma dēļ, ārstēšanu visu laiku atliku. To zina tikai mani tuvākie cilvēki. Vidēji divas reizes gadā man organisms izslēdzās un mani sistēma mākslīgi pumpēja. Galvenais bija nepadoties un tikt ātrāk atpakaļ.

Darbinieki gaida algas, klienti pasūtījumus, partneri apmaksātus rēķinus, VID nodokļus. Vietnieku atļauties nevarēju. Strādāju 18 stundas dienā. Tad nu oktobrī notika klikšķis, pēc gada lielākā pasākuma, ko rīkoju – starptautiska trīs dienu deju festivāla un sāpīgas un negaidītas šķiršanās, kas sekoja uzreiz pēc tā, pilnībā sabruku.

Nodevība no vistuvākā cilvēka sāp visvairāk. Attiecībās ieguldīju visu, ko varēju. Īsziņa bez paskaidrojuma un nevēlēšanās izrunāties no Intara puses mani piebeidza.

Nedēļu centos saprast kas notiek, pat aizbraucu pie viņa. Arī tad kad satiku aci pret aci, nerunāja. 6.00 no rīta devos prom uz neatgriešanos. Devos mājos un visu izdzēsu – facebook, manu veco telefona numuru.

Ģimene man vienmēr būs pirmajā vietā, pat tad ja pieņemtie lēmumi, sākotnēji paredzētu finansiālus zaudējumus firmā. Bet man bija konkrēts plāns pa dienām, kā visu ātri salikt pa vietām un zaudēto atgūtu.

Es nemuku no pagātnes, bet tagadnes sāpēm. Nevēlējos ne ar vienu kontaktēties, klusībā cerēju nomirt, lai nejustu sāpes.

Man vajadzēja pilnībā atslēgties, lai izdzīvotu un visu pārdomātu. Tas man palīdzēja savākties, pārplānot un izdarīt secinājumus. Man vajadzēja pazust. Vai nožēloju, ka pievīlu sev tuvus cilvēkus bez iespējas ar mani kontaktēties? Protams! Bet pirmo reizi pēc ilgiem gadiem izdarīju kaut ko SEV!

Brīdī, kad paliku uz ielas svešā pilsētā ar visām mantām, man nāca prātā daudzas muļķīgas domas. Man deva spēku tuvāko draugu balsis – neesi muļķe, nepadodies, celies! Uz argumentu, ka visi mani ienīst, atbildēja, ka mēs esam ar Tevi, tātad ne visi!

Ilgu laiku gulēju bezspēkā, bet vienu dienu piecēlos, izgāju ārā, lai pastaigātos pa Madonu. Veikalos smaidīja, nāca runāties, interesējās par manu studiju, jaunie partneri centās atbalstīt ar padomiem. Piedalījos uzņēmēju izstādē un jā, sāku iemīlēt šo lielisko pilsētu. Par spīti grūtībām, Madonā atvēru savu pasākumu aģentūru.

Rīgas studija arī līdz janvārim tiks sakārtota un turpinās savu virzību uz priekšu. Sākums kā jau visur grūts, bet galvenais bija NEKAD NEPADOTIES!

Ja kādam pret mani ir juridiskas vai finansiālas pretenzijas, lūgums to kārtot ne komentāros, bet juridiski pa tiešo ar manu pārstāvi, sūtot e-pastu uz [email protected]. Visiem tiks atbildēts un sakārtots kavētais.

Man vēl vajag laiku, lai pamazām atgūtos no trieciena un pārmaiņām, bet drīzumā pilnvērtīgi atgriezīšos sabiedrībā, kā arī atjaunošu savu Facebook profilu.

Esmu iedvesmota labiem darbiem, tādēļ ja esi piedzīvojis zaudējumus, sāpes, kritienu "’ar seju dubļos’’, seko manai lapa vai raksti vēstules ŠEIT.

Palīdzēšu Tev iedvesmoties un piecelties, tāpat kā labi cilvēki palīdzēja man. Zinu cik ļoti ir grūti saņemties, kad sāpes lauž ribas un nevari atrast motivāciju dzīvot tālāk. Tu neesi viens, pat tad ja šobrīd Tev tā neliekas.

Vēlu sirsnīgu un mierīgu Ziemassvētku gaidīšanas laiku!