30 gadus vecais Mārtiņš Dāvidnieks iesaukts par Zibsni. "Tāpēc, ka esmu rajonā visašākais. Šaipus Daugavai nav ātrāka džeka par mani," dalībnieku atlasē par sevi saka Mārtiņš, kurš dzīvo Daugavas labajā krastā – Skrīveros. Mārtiņš skaidro – viņa būtība ir būt ātram, lai paspētu visur.
Brīvajā laikā nodarbojas ar repmūziku, bet, kamēr rit siltā sezona, strādā celtniecībā. Puisim ir arī gruntīga pieredze lauku darbos. "Es domāju, ka ļoti labi strādāju. "Lauku sētā" man neviens līdzi netiks," sevi slavē Mārtiņš.
Viņš "Lauku sētā" būtu arī tas, kurš cītīgi rūpētos, lai garlaicīgi nav ne klātesošajiem, ne skatītājiem. "Būšu šovmenis," saka Mārtiņš un piebilst – neviens no iepriekšējo sezonu dalībniekiem viņam neturot līdzi. Pats sevi salīdzina ar Stifleru, īstajā vārdā Normundu Sakoviču, un Modri Sermoliņu. "Es būšu pa vidu. Riktīgi labi strādāšu un tajā pašā "pieduršos"," prāto skrīverietis.
Dzīvē Mārtiņš konfliktus cenšas risināt sarunu ceļā un vispār daudz ko "māk sarunāt", un šādu taktiku grasās piekopt arī "Lauku sētā". Taču, ja miermīlīga vārdu apmaiņa rezultātu nedos, viņš liks lietā stingrību un arī kādu asāku vārdu.
Zibsnim "Lauku sētā" galvenais ir uzvarēt, nevis piedalīties. Bet vienlaikus viņš apzinās, ka TV šovs ir "laba platforma, lai pēc tam paspīdētu". "Pievākšu fanu bāzi, man mākslā palīdzēs. Cilvēki mani vairāk pazīs, būs vieglāk koncertiņus dabūt," saka Mārtiņš.
To, vai Mārtiņam tiks dota zaļā gaisma savas spējas pierādīt "Lauku sētā", skatītāji uzzinās vasaras izskaņā, kad šova 11. sezonu sāks demonstrēt kanālā TV6 un nākamās paaudzes televīzijā Go3.
“Lauku sētā” darba daudz! Gadu no gada 12 azartiski un apņēmības pilni dalībnieki ir gatavi mesties iekšā lauku dzīves izaicinājumos, lai cīnītos par naudas balvu līdz pat 10 000 eiro. Katru nedēļu dalībniekus sagaida jauns darbs saimniecībā, par kuru viņi var nopelnīt papildus naudu balvas fondam un nedēļas beigās – viena dalībnieka izbalsošana. Šova vadītājs Jānis Rāzna pamanīs visu – gan sliņķus, gan čaklos, spēs motivēt, uzklausīs un neļaus slinkot.
