Latvija vasaras olimpiskajās spēlēs: cik labi mums veicies?

Vasaras olimpiskajās spēlēs pirms Tokijas Latvijas sportisti bija izcīnījuši 19 godalgas. Pirmo no tām soļotājs Jānis Daliņš, kurš 1932. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā mājās devās ar izcīnītu sudraba godalgu 50 kilometros soļošanā. Tikai trijās no 11 vasaras olimpiskajām spēlēm Latvijas pārstāvji mājās pārbraukuši bez medaļām – 1924. gadā Parīzē, 1928. gadā Amsterdamā un 2016. gadā Riodežaneiro. Ražīgākās latviešiem bija 2004. gada olimpiskās spēles Atēnās, kad uz Latviju pārbrauca četras sudraba medaļas. Par medaļniekiem kļuva Jeļena Rubļevska modernajā pieccīņā, Jevgēņijs Saproņenko atbalsta lēciena disciplīnā vingrošanā, Vadims Vasiļevskis šķēpmešanā un Viktors Šcerbatihs svarcelšanā. Kopumā visvairāk medaļas (piecas) izcīnītas vieglatlētikā, trīs riteņbraukšanā, bet divas smaiļošanā, svarcelšanā un vingrošanā. Četras no tām bijušas zelta, 11 sudraba godalgas, bet piecas bronzas. 

Kā neatkarīgai valstij, Latvijai kopā ar 3×3 basketbola izlasi ir četras vasaras olimpisko spēļu zelta medaļas. 2000. gadā pirmo zelta medaļu Latvijai izcīnīja vingrotājs Igors Vihrovs, kurš triumfēja brīvo kustību disciplīnā. Vēlāk sekoja Māra Štromberga benefice BMX trasēs. Latvietis kļuva par BMX disciplīnas pirmo divu olimpisko spēļu zelta ieguvēju 2008. gadā Pekinā un 2012. gadā Londonā, ierakstot savu vārdu vēstures grāmatās. Tādās 28. jūlija vakarā iekļuva 3×3 basketbolisti, kuri kļuva par pirmajiem šī sporta čempioniem olimpiskajās spēlēs. Līdz ar to Latvija basketbolā ne tikai bijusi pirmā Eiropas čempione, bet arī pirmā 3×3 basketbola olimpiskā čempione.

Pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm no Latvijas delegācijas lielākās gaidas bija saistītas ar 3×3 basketbola izlasi, kura nepievīla. Nauris Miezis, Agnis Čavars, Kārlis Lasmanis un Edgars Krūmiņš, par spīti savainojumiem un spēka izsīkumiem, spēja pierādīt favorīta statusu un izcīnīt kāroto zeltu. Šajā kategorijā nevar nepieminēt pludmales volejbolistes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Kravčenoku, kuras 2019. gadā kļuva par Eiropas čempionēm. Pirmajās spēlēs uzvaras un zaudējumi dalīti uz pusēm, kas, visticamāk, dos iespēju piedalīties izšķirošajās cīņās. Vismaz astotdaļfinālu jau sasnieguši Mārtiņš Pļaviņs un Edgars Točs, kuri ceturtdien pārsteidza pludmales volejbola pasauli, trijos setos pārspējot pasaules čempionus no Krievijas Olimpiskās komitejas (ROC) Oļegu Stojanovski un Vjačeslavu Krasilņikovu. Ar cerībām var raudzīties cīkstones Anastasijas Grigorjevas, šķēpmetēja Gata Čakša un karatista Kalvja Krūmiņa virzienā. 

Šajās olimpiskajās spēlēs no Baltijas valstīm vēl bez medaļām ir Lietuva, kamēr Igaunija savas divas godalgas izcīnījusi paukošanā. Spēļu otrajā dienā paukotāja Katrīna Lehisa kļuva par pirmo ziemeļu kaimiņu paukotāju, kurai izdevās izcīnīt olimpisko medaļu, bet pāris dienas vēlāk Igaunijas sieviešu komanda triumfēja paukošanā ar špagu, finālā ar 36:32 uzvarot Dienvidkoreju. Lietuvai lielas cerības saistītas ar vieglatlētikas sacensībām, kamēr valsts galvenais sporta veids basketbols pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas olimpiskajās spēlēs nav pārstāvēts. Cīņā par pēdējām vietām uz olimpiskajām spēlēm savā laukumā notiekošajā kvalifikācijā finālā lietuvieši atzina Lukas Dončiča un Slovēnijas pārākumu.

Vasaras olimpiskajās spēlēs Latvijai kā neatkarīgai valstij Baltijas valstu vidū ir vismazāk godalgu. Visražīgākie ir igauņi, kuri, ieskaitot izcīnītās divas medaļas Tokijā, spējuši jau iegūt 36 medaļas (10 zelta, deviņas sudraba, 17 bronzas). Ražīgākās olimpiskās spēles igauņiem bija laika posmā no 1924. līdz 1936. gadam. Berlīnē 1936. gadā Igaunija mājās pārbrauca ar septiņām godalgām (divas  zelta, divas sudraba, trīs bronzas), 1924. gadā no Parīzes ar sešām medaļām (vienu zelta, vienu sudraba, četrām bronzām), bet 1928. gadā ar piecām (divām zelta, vienu sudrabu, divām bronzām). Jaunlaiku vēsturē ražīgākās bijušas 2000. gada olimpiskās spēles Sidnejā un 2004. gada spēles Atēnās, kur iegūtas trīs medaļas. 

Lietuvieši izcīnījuši 25 medaļas (6 zelta un sudraba, 13 bronzas), pie tam, visas jaunlaiku vēsturē, sākot ar 1992. gada olimpiskajām spēlēm. Veiksmīgākās Lietuvai bijušas 2000. gads Sidnejā, 2008. gads Pekinā un 2012. gads Londonā, kad tika izcīnītas piecas medaļas. Pēdējās vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro Lietuva mājās pārbrauca ar četrām medaļām (vienu sudrabu, trim bronzām). 1992. gadā Barselonā, 1996. gadā Atlantā un 2000. gadā Sidnejā bija tās trīs reizes, kad medaļās iespraucās Lietuvas basketbola izlase, kura noslēdza turnīrus trešajā vietā. 

Olimpiskās spēles tiešraidē visu latviešu startus ir iespējams vērot platformā Tet+. Tā nodrošina iespēju vērot olimpiskās spēles online režīmā tev vēlamajā mobilajā ierīcē, ne tikai TV. Šajā platformā vari izvēlēties sev piemērotāko abonementa pakalpojumu, kā arī to ir iespējams skatīties vienlaicīgi piecās dažādās ierīcēs.

Olimpisko spēļu tiešraides iespējams vērot izklaides platformā Tet+. Seko līdzi latviešu olimpiešu startam kaut piecās disciplīnās vienlaicīgi, jo Tet+ vari skatīties kaut uz piecām dažādām ierīcēm. Izvēlies sev piemērotāko abonementu www.tet.plus